VAMPĪRU TĒMA JAU DAUDZUS GADSIMTUS NODARBINA CILVĒKU PRĀTU, SAVU AKTUALITĀTI NEZAUDĒJOT ARĪ MŪSDIENĀS. TAD KAS IR ŠI VAMPĪRI, ASINSSŪCĒJI-IZDOMĀTI, BET ĻOTI SPILGTI PERSONĀŽI VAI REĀLAS BŪTNES, KURAS DZĪVO MUMS LĪDZĀS?
Nemēdz būt dūmi bez uguns. Tādēļ apriori atdzīsim, ka vampīri patiešām eksistē, tiesa, ne tik kolorīti un ne tik spilgti izteikti, kā Brema Stokera slavenais grāfs Drakula. Starp mums patiešām dzīvo cilvēki, kuri izjūt ''asinskāri''. Turklāt-cilvēku asinis. Un ne donora, nekonservētas, bet gan svaigas. Tā visa pamatā ir ģenētiskas izmaiņas viņu organismos. Pavisam cita lieta, ka tikai neliela daļa potenciālo vampīru ir gatavi savu kaisli apmierināt uz citu cilvēku rēķina.
Tātad, porfīrija jeb ''vampīru slimība'', parasti ir iedzimta. Attīstās valstīs ar šo kaiti slimo aptuveni viens cilvēks no 100 tūkstošiem, bet dažos reģionos šis skaitlis ir 20 reižu lielāks. Viduslaikos, piemēram, daudzi ar porfīriju slimie galvenokārt dzīvoja Rumānijā. Tieši šeit ir popolāras leģendas par dzīvajiem miroņiem. Starp citu, vampīru medības tajos gados, kā to aplēša vēsturnieki, tika nogalināti vismaz 60 tūkstoši porfīrijas slimnieki. Iespējams, tieši šie masveida nāvessodi, kad nelaimīgos sēdināja uz mietiem, slīcināja, bet ķermeņus noteikti sadedzināja, noveda pie tā, ka ar šo kaiti slimojošo skaits Eiropā samazinājās desmit reižu. Radikāla metode cīņā r ģenētiskajām asinīm.
Porfīrijas slimniekam (tas var izpausties jebkurā vecumā) organisms pārstāj izstrādāt sarkanos asins ķermenīšu, kas savukārt atspoguļojas uz hemoglobina un dzelzs līmeni asinīs. Ultravioleto staru iedarbībā hwmoglobīns sabrūk, tādēl saules gaisma nelaimīgajiem sagādā nepanesamas ciešanas. Slimniekiem mainās ārējais izskats-āda kļūst bāla un savilkta, parādās ilkņi; paši zobi nereti kļūst sarkanbrūni. Cilvēks pārklājas ar čūlām, kuras-tuvāk aplūkojot-patiešām atgādina (klasiskā vampīra kodumu''. Slimības smagā stadijā nelaimīgais novājē, viņa ekstremitātes kļūst garas un satriecoši lokanas.
Porfīrija nav psihiska slimība, taču, saprotams, tā destruktīvi ietekmē cilvēka psihi. Daži n viņiem kļūst agresīvi. Iedomājieties, ka naktī uz ielas jums uzbrucis smagi slims porfīrijas slimnieks. Saprotams, jūs nolemsiet, ka jūsu priekšā stāv vampīrs, un pasaulē par vienu leģendu kļūs vairāk. Nav vērts piebilst, ka porfīrijas slimnieki ārkārtīgi reti un tikai smagos gadījumos dzer cilvēka asinis. Visbiežāk par viņu donoriem-turklāt labprātīgi-kļūst viņu tuvinieki vai draugi. Tādam vampīram, lai justos labāk, pietiekami vienu-divas krūzes iedzert bioloģiskā šķidruma nedēļā. Līdzīgi vampīri ir dziļi nelaimīgi un cieš visu mūžu, kuri nereti izdara pašnāvību. Starp citu, jāzin, ka šāda slimība netiek nodota vampīra koduma laikā vai kā citādi-tā ir tīri ģenētiska slimība.
