Pēc Rasika biedējošā stāsta, atceros kādus 4-5 savas dzīves stāstus. Domāju, tie būtu zelta vērti.. tik rakstniecības talants pagaisis.
Nu labi! Vienu!
Sen senos laikos biju učuks nenormāls (traks). Dzīvoju tālu no dzimtā pagalma(kur pavadīju bonifācija brīvdienas) iekš mazu miestu . Sākās mācību gads, un pēc vasara peldes atgriezos ierindā, zubrīt ...nu visu ko ar zubrīt, sākot ar Pitagora teorēmu. Nu atbraucu vēlu vakarā, jāliekas uz čuču muižu. lLabi iemidzis, jūtu... kaut kas ne tā. Kaut kas pakšķ un krīt no gaisa. Minūte- divas klusums, tad atkal pakš!!! Taupības režīmā (jā, tolaik arī tāds bija), slēdzu lielo lukturi,,,ups...pār manu galvu un pārējām ķermeņa daļām smuki krīt labi nobarojušies tārpi - balti- resni (siekalīgi). Ak, Jēziņ,tētiņ... ātrumā (pusmiegā) pat neapdomāju gultu pārstumt, bet atradu pieliekamajā vecu krāsu un vairākas stundas betonēju ciet paneļu starpu. Kā jūs domājāt, vai učuks 1, septembrī bija labā izskatā pēc nakts darbiem! Un tas nebija mājas jumta stāvs, bet pirmais!