Pagarš, bet sarežģītas lietas grūti izteikt 5 rindkopās
Dažādi cilvēki ir teikuši, ka zinātne pierādīs Dieva esamību. Fiziķis Pols Deiviss (Paul Davies) nonāca pie secinājuma: "Fizikas likumi, šķiet, ir ārkārtīgi atjautīga radītāja produkts... Visumam noteikti ir mērķis".
21.gadsimtā cilvēks ir iemācījies "ieskatīties dziļāk" mūsu pasaules un sevis uzbūvē kā jebkad agrāk mums zināmajā vēsturē. Tas, ko mēs tur atradām, pierāda daudzu šīs pasaules vēsturē nozīmīgu cilvēku teikto - Tu, es, mēs visi - esam vienoti, mēs esam Dievs.
Tas, kas ir augšā, ir tāds pats kā tas, kas ir lejā, savukārt tas, kas ir lejā, ir tāds pats kā tas, kas ir augšā. Senās Ēģiptes gudrību – hermētisma – sekotāji šo uzskata par visuma pamatlikumu.
Cilvēks vienmēr ir jutis tuvību ar visu, kas tam apkārt. Tikai pēdējos gadsimtos cilvēks ir iemācījies atsvešināties no pasaules, iestāstot sev, ka pasauli jūt tikai "puķu bērni”.
Tomēr, jau senajā Grieķijā cilvēki zināja, ka pasaule tur augšā ir vienota ar pasauli te – lejā. Grieķu mitoloģijā viena no pirmatnējām dievībām bija ēters – pirmais elements. Ēters bija "augstākā gaisa” vai "tīrā gaisa”, kuru elpo dievi, gaismas personifikācija. Tika uzskatīts, ka viss sastāv no ētera, ka viss ir ētera dažādas izpausmes.
Indijā Ēters tiek saukts par "Akasha”, reizēm atainota kā visuma hronika, kurai var attālināti "pieslēgties", tomēr tās būtība ir tāda pati.
Grūti atbildams ir jautājums par to, vai baltu tautām jebkad visā to apdzīvotajā teritorijā bija viena kopīga garīgā vadība. Vienīgi Pērkons kā dievība vieno ziemeļu un dienvidu baltus. Citas dievības ir pat ļoti atšķirīgas. Tas vedina domāt, ka arī garīgās vadības centri bija vairāki, turklāt pietiekami neatkarīgi cits no cita.
Kopīgais baltu reliģijā ir dabiskā dievatziņa – Dieva redzēšana radībā un tieksme to pielūgt uz katra kalna un pakalna un zem katra kupla koka. Tā par to ziņo Bībele, pieminot baltisko kanaāniešu dievatziņu. Balti nav izjutuši vajadzību pēc akmens tempļiem
Cauri vēsturei dažādu kustību sekotāji šo gudrību – dievs ir visur – ir atkārtojuši un turējuši dzīvu, tomēr plašākai sabiedrībai šādas lietas bija liegtas un, nereti, nepieņemamas.
Nikolā Tesla, cilvēks, kurš izgudroja radio, tālvadību un bezvadu elektrību, ir paudis savus uzskatus par visuma uzbūvi: "Visa matērija veidojas no pirmvielas - no alumīniju saturošā ētera”. Tesla pētīja vibrāciju un skaņu kā elektrībai līdzīgas parādības. "Ja vēlaties saprast visumu, domājiet par enerģiju, skaņu un vibrāciju”.
Daudzi fiziķi vienojušies idejā, ka visa apkārtējā pasaule ir atomu vibrācija, tie savukārt sastāv no tā saucamajām fundamentālajām daļiņām, kvantiem un kvarkiem, kas ir tīri enerģētiski veidojumi, kam nepiemīt masa un kas nesatur sevī fizikas matērijas. Attiecīgi viss, ar ko mēs saskaramies, ir enerģija, precīzāk, dažādas tā formas, atšķirīgas pēc vibrāciju biežuma un visbeidzot – no dažādām Visuma dimensijām.
Mūsdienās zinātnieki vairs neapstrīd faktu, ka mums visapkārt ir enerģija, vai, ka atoms sastāv lielākoties no nekā.
Superstīgu teorija mēģina izskaidrot visas elementārdaļiņas un dabas fundamentālos spēkus vienā teorijā, uztverot visu kā stīgu vibrāciju. Ir dažādas stīgu teorijas, tomēr tām pamatā ir ideja par visumu, kurš sastāv no pirmvielas dažādām izpausmēm – dažādās frekvencēs vibrējošām stīgām.
Cilvēce lēnām nonāk pie atziņas, ka, pietiekoši „palielinot” visuma sastāvdaļas, visums sastāv no vienas un tās pašas substances, ka cilvēks un visums ir viens un tas pats.
Tomēr ir jautājums, kuru fiziķi neuzdod. Šis jautājums netiek uzdots tādēļ, ka līdz galam nav izprastas esošās teorijas, kā arī tas ir neērts. Kas liek stīgām jeb ēteram vibrēt tādā harmonijā, kas ļauj pastāvēt šim visumam un manam datoram?
Ir pilnīgi skaidrs, ka vibrācijas nav haotiskas un nejaušas, pretējā gadījumā viena visuma daļa atšķirtos no citām, tomēr dabā šķietami viss ir iekārtots tā, lai viss būtu līdzīgs, radniecīgs. Dzīvība izmanto fraktāļus, lai pavairotu sevi ar maksimāli mazu kļūdas iespējamību. (vairāk par fraktāļiem)
Galatktikas un visums kustās tāpat kā elektroni ap atomu kodoliem. Mūsu smadzenēs neironi veido kopas, tāpat kā planētas veido sistēmas un galaktikas.
Stīgas vibrē noteiktā ritmā, kopējā planētu simfonijā, tomēr iemesli tam var būt dažādi. Reliģija vienmēr ir uzskatījusi, ka pastāv augstāks spēks, parasti personifikācija kādas būtnes tēlā, kas nosaka pasaules ritmu.
Faktiski, pierādot, ka viss sastāv no viena un tā paša dažādām izpausmēm, cilvēks ir vienlaikus pierādījis „augstāka saprāta” esamību. No haosa bez ārējas iejaukšanās nevar rasties informācija.
Ir iespējams pārvērst informāciju haosā, bet no haosa, nejaušības ceļā, nevar rasties tik sarežģītas informācijas sistēmas kā cilvēka DNS.
Kad zinātnieki sāka atkodēt cilvēka DNS, viņi atklāja kaut ko pārsteidzošu – izsmalcinātu „valodu”, kura sastāv no aptuveni 3 miljardiem ģenētisko burtu. „Viens no neparastākajiem divdesmitā gadsimta atklājumiem bija fakts, ka DNS patiesi saglabā informāciju – detalizētas instrukcijas proteīnu uzbūvei – četru skaitļu koda veidā.” Doktors Stīvens Meijers (Dr. Stephen Meyer), Sietlas Izpētes institūta Zinātnes un kultūras centra direktors.
Lai to varētu nosaukt par valodu, tai jābūt vairākiem elementiem – alfabētam vai kodēšanas sistēmai, pareizrakstībai, gramatikai, jēgai un mērķim. Zinātnieki ģenētiskajā kodā ir atklājuši visas šīs sastāvdaļas. DNS koda reģioniem ir tieši tādas pašas īpašības kā datora kodam vai valodai.
Bils Geitss, Microsoft dibinātājs, par DNS ir izteicies sekojoši: „DNS ir kā datorprogramma, tikai daudz sarežģītāka par jebko, ko mēs jebkad esam radījuši”.
Frānsiss Harijs Komptons Kriks - britu molekulārbiologs, kurš kopā ar Džeimsu Votsonu un Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru, par ko 1962. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā, neticēja, ka sarežģītā DNS struktūra varēja rasties dabiskā ceļā.
Nav šaubu, ka pastāv kārtība, Dievs, frekvence, likumi – varam saukt to kā vēlamies – kas rada visu redzamo, neredzamo un ļauj eksistēt dzīvībai. Pie tam ir pierādīts, ka augstākais spēks ir nevis haotisks, bet gudrs, loģisks, sistemātisks un sarežģīts.
Tomēr, pastāv arī iespēja, ka tieši mēs esam tie, kuri liek stīgām vibrēt, ka cilvēki veido savu pasauli un savu visumu. Dažādās reliģijās cilvēka mērķis ir atdzimt un mācīties no savām kļūdām, līdz beidzot sasniegt apskaidrību un savienoties ar pirmavotu.
Lai arī mēs esam radīti un sastāvam no universāla „koda”, atšķirībā no planētām un akmeņiem, mēs spējam pasauli mainīt pēc sava prāta, izpētot robežas, kuras citām sugām ir netveramas. Cilvēks ir atstājis savu planētu, lai apgūtu citas. Tomēr dziļākajā būtībā mēs sastāvam no stīgām, daļiņām, ētera, tāpat kā viss cits.
Mūsu spēkos ir ar savu rīcību izmainīt ētera stīgu vibrāciju, mēs spējam to, kas nav pa spēkam planētām.