Šis ir mans pirmais raksts, tākā bez apvainojumiem 
Enjoy
1.Apokalipse 2011
Gaidāmā ziema Eiropā varētu kļūt par bargāko šajā reģionā pēdējo 1000 gadu laikā, šādu viedokli pauduši poļu meteorologi, kuri savu viedokli pamato ar Atlantijas okeāna siltās Golfa straumes apsīkumu. Polijas speciālistu rīcībā esošās ziņas liecina, ka Golfa straumes ātrums ir sarucis divas reizes tikai dažu pēdējo gadu laikā, tāpēc tā vairs nespēs kompensēt arktisko vēju atnesto salu. Ja Golfa straume apstāsies, Skandināviju pārklās ledājs. NASA speciālisti šīs bažas pagaidām neapstiprina.
Polijas meteoroloģijas un ūdenssaimniecības institūta zinātnieki uzskata, ka klimata izmaiņas jau tagad esot novērojamas Skandināvijas valstīs. Secinājumi ir biedējoši: ja Golfa straume apstāsies pilnībā, Eiropā iestāsies jauns ledus laikmets, bet Skandināvijā izveidosies un to pārklās iespaidīga izmēra ledājs. Jaunākajos pētījumos vēl tiek iepīta arī Meksikas līča dabas katastrofa - ir parādījušies raksti, ka tieši naftas ieplūšana un seku apkarošanai lietotā ķīmija ir mainījusi ūdens fizisko sastāvu, kā rezultātā arī straume palēninās.
Savukārt NASA speciālistiem ir savs viedoklis. Apstiprinot citu zinātnieku, kas strādājuši ar citādām metodēm, pētījumus, NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas JPL pētnieki atklājuši īstermiņa svārstības, bet nekādas ilgtermiņa tendences. Dažos klimata izmaiņa modeļos tiek prognozēta Golfa straumes palēnināšanās, kas dramatizēta filmā "The Day After Tomorrow" ("Diena pēc rītdienas"). Golfa straumei ir galvenā loma Rietumeiropas mērenā klimata nodrošināšanā, nesot siltās ūdens masas uz ziemeļiem un nodrošinot Rietumeiropas valstīm par vairākiem grādiem siltāku klimatu, nekā tas būtu citādos apstākļos.
Zinātnieki, pētot satelīta attēlus no 2002. līdz 2009.gadam, nav atklājuši nekādas pamanāmas ilgtermiņa tendences, bet tikai daudz svārstību īsā laika termiņā. Savukārt, analizējot satelīttēlus no 1993.gada, zinātnieki pamanījuši pat nelielu straumes pastiprināšanos, kaut arī nav skaidri secināms, vai tās ir vērā ņemamas izmaiņas. "Šīs straumes spēka izmaiņas visdrīzāk ir daļa no dabiska cikla," skaidroja JPL pārstāvis Džošs Villiss. "Nelielais straumes spēka pieaugums kopš 1993.gada sakrīt ar Atlantijas okeāna sasilšanas un atdzišanas desmitiem gadus ilgušu dabisko ciklu."
Pirmie novērojumi, kas ļāva secināt par Golfa straumes palēnināšanos, parādījās 2005.gadā Lielbritānijas Nacionālā okeanogrāfijas centra pētījumā. Britu zinātnieku komanda Atlantijas okeānā izvietoja detektorus straumes stipruma mērīšanai un iegūtos datus salīdzināja ar vēsturiskiem ierakstiem. Toreiz zinātnieki secināja, ka uz dienvidiem cirkulējošais aukstā ūdens daudzums pusgadsimtā samazinājies par 30%. Siltais ūdens no okeāna virsmas Arktikā nogrimst un pa okeāna dibenu plūst atpakaļ uz dienvidiem, nodrošinot straumes plūsmu.
Tomēr tās pašas britu zinātnieku komandas vēlāki mērījumi atklāja, ka straumes spēks ir stipri mainīgs nelielos laika intervālos, piemēram, dažādās sezonās. Britu zinātnieki secināja, ka kopš 2004.gada nav novērojamas kādas noteiktas izmaiņu tendences Golfa straumes plūsmā. Lielbritānijas Nacionālais okeanogrāfijas centrs Atlantijas okeānā tagad ir izvietojis virkni instrumentu, kas novērojumus veic nepārtraukti. "Pēc četrarpus gadus ilgiem mērījumiem mēs esam atklājuši lielas svārstības un mēs cenšamies atrast tam izskaidrojumu," sacīja centra pārstāvis Harijs Braidens. Mērāmās ūdens masas ir milzīgas - no četriem līdz 35 miljoniem tonnu ūdens sekundē.
Kam taisnība, uzzināsim jau šogad.
2.Apokalipse 2012
1980to gadu sākumā astronomi pamanīja Nibiru, kas tobrīd atradās Saules sistēmas nomalē. To lieliski varēja novērot ar infrasarkano staru teleskopiem Kuipera joslā. Tagad šis debesu objekts tuvojas Zemei un 2012. gadā sasniegs Saules sistēmas iekšējo reģionu. Ko tas nozīmē mums? Nibiru jeb Planētas X tuvošanās izsauktie efekti būs grandiozi, piedevām, dažus no šiem efektiem var izjust jau šodien. Miljoniem, pat miljardiem cilvēku ies bojā zemestrīcēs, no bada, karos un milzīgu Saules izvirdumu rezultātā. 2011. gadā Nibiru parādīsies virs saules kā otra saule (saules lielumā), 2012. gadā Nibiru aizklās mēnesi un uz zemes skasies cunami, vulkānu izvirdumi, plūdi, zemestrīces (vēlāk Nibiru nostāsies starp sauli un zemi un zeme mainīs polus). Līdz ar to iestāsies absolūta katastrofa un cilvēces gals.
Šādus tekstus bīda gan sazvērestību teriju fani, gan sektanti, gan dažādi indigo fani un čakru tīrītāji, kas briestošajā pasaules galā saskata jaunas ēras sākumu. Tam visam tagad ir piepīts arī maiju kalendārs, kuram sanācis beigties 2012. gada Ziemassvētkos. Maiji par šo ierēc, bet mums rodas jautājums, kā tad īsti ir ar Nibiru?
Planēta X eksistē jau sen. Sākumā šīs X planētas statusā pabija Neptūns, vēlāk daudzus gadus šo titulu "valkāja" Plutons. 1843. gadā Džons Koučs Adamss, britu matemātiķis un astronoms pētīja Urāna orbītas novirzes un secināja, ka ir jābūt astotajai planētai, kas novirza Urānu no tā orbītas. Vēlāk tika atklāts Neptūns, kas riņķo ap Sauli 30 AV attālumā. Arī Neptūna orbīta nebija stabila. 1930. gadā atklāja Plutonu, kas šobrīd tiek dēvēts par plutoīdu. Planēta X bija atklāta. Vēlāk gan konstatēja, ka Plutona un tā pavadoņu kopējā masa ir pārāk maza, lai šī objektu sistēma būtiski ietekmētu Neptūnu. Planētas X medības turpinājās.
Pēc vairāku gadu spekulatīvām teorijām un vēsturiskās izpētes, sāka uzskatīt, ka lielais debesu objekts, kuru astronomi mēģina atrast, ir liela planēta vai pat maza zvaigzne. Vārdu Nibiru "uzraka" Zakharijs Sitčins, kas nodarbojās ar ārpuszemes civilizāciju ietekmes uz agrīno cilvēci pētīšanu un popularizēšanu. Nibiru jeb 12tā planēta ir hipotētiska planēta, kas ir minēta seno šumeru kultūrā, kas pastāvējusi no 6000 līdz 3000 gadam pirms mūsu ēras. Pamatojoties uz šumēru rakstiem un atstātajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem, Sitčins secināja, ka viņi ir kontaktējušies ar citplanētiešu rasi, kas dzīvo uz Saules sistēmas 12tās planētas, kas pietuvojas Zemei reizi 3600 gados. ... šobrīd gan Saules sistēmā ir 8as planētas.
Nav nekādu arheoloģisko pierādījumu, kas liecinātu, ka Nibiru ir meklētā planēta X. Tomēr "bojāejas sludinātāji" ir atraduši, ka sakritības ir pietiekami vērā ņemamas, lai varētu uzskatīt, ka senais astronomiskais objekts traucas Zemes virzienā pa orbītu, kas ir izteikti ekscentriska. 1983. gadā NASA IRAS (infrasarkano staru astronomiskais satelīts) "atklāja noslēpumainu objektu", kas atrodas Saules sistēmas nomalē, tikai 540 AV attālumā. Pasaules mediji ātri uzķēra šo sakritību un tajos parādījās ziņas, ka mistiskā planēta X ir beidzot atklāta. Patiesībā, astronomiem tobrīd nebija skaidrs, kas ir šis objekts, kas redzams infrasarkanajos staros. Tika izteikti minējumi, ka tā ir ilga perioda komēta, planēta, tālu esoša jauna galaktika vai brūnais punduris. Uz pēdējo varbūtību uzķērās visvairāk laikrakstu, pasludinot, ka Saules sistēma patiesībā ir dubultzvaigžņu sistēma un tās nomalē riņķo brūnais punduris.
"Objekts ir tik noslēpumains, ka astronomi nezina vai tā ir planēta, milzu komēta, tuvu esošs zvaigznes aizmetnis, kas nekad nekļūs par zvaigzni, vai tāla galaktika, kas tikko sākusi veidot savas pirmās zvaigznes un to ieskauj biezs putekļu mākonis," 1983. gada 30. decembrī rakstīja Tomass O'Tūle no Washington Post.
Ko rakstīja paši astronomi? "Tiek apsvērti vairāki kandidāti identifikācijai, ieskaitot Saulei tuvu sistēmu, galaktiskus un ekstragalaktiskus objektus. Tālāka izpēte infrasarkanajos un cita garuma viļņos varētu sniegt papildus informāciju, vai arī rastos nepieciešamība pēc cita skaidrojuma," tika rakstīts 1984. gada Astrophysical Journal Letters izdevumā. Lai arī IRAS tiešām saskatīja objektu infrasarkano staru spektrā, nebija nekāda pamata apgalvot, ka tas tuvojas Zemei. Baumas turpināja plesties plašumā. Kad 1985. un 1987. gadā IRAS zinātieki publicēja atklājumu kopsavilkumus, medijiem tie nešķita interesanti, jo nesolīja gaidītās sensācijas. Lielākā daļa novēroto objektu izrādījās jaunas galaktikas. Viens objekts bija tā saucamā "infrasarkanā cilpa", kas tika konstatēta starpgalaktiskajā telpā. Izrādījās, ka IRAS nebija novērojis nevienu objektu Saules sistēmas nomalēs.
1992. gadā planētas X meklējumi un hipotēzes uzplaukst ar jaunu sparu. "Neizskaidrojamas novirzes Urāna un Neptūna orbītās liecina par lielu objektu ārējā Saules sistēmā, kura masa 4 līdz 8 reizes pārsniedz Zemes masu, un kas riņķo pa izteikti izstieptu orbītu 11 265 408 000 km attālumā" teikts yowusa.com Interneta lapā. Rakstā tiek citēts it kā NASA paziņojums, lai gan togad NASA ziņās nekas tāds neparādījās. Vienīgais sensacionālais, līdzīga rakstura paziņojums bija par pirmā transneptuniālā objekta (TNO) atklāšanu, kuru tobrīd nodēvēja par 1992 QB1. Tā diametrs ir 200 km. Kubevano klases objekts atrodas Kuipera joslā, kas stiepjas no 30 līdz 55 AV attālumā aiz Neptūna orbītas. Šajā zonā atrodas nu jau bijusī planēta Pluto. Šie objekti neapdraud Zemi un tuvākajā laikā strauji netaisās pamest savas orbītas, lai 2012. gadā ietriektos Zemē.
Kopš tā laika Neptūna orbītas novirzes tika uzskatītas par novērojuma kļūdu ... un vairāk netika novērotas. Nav izslēgts, ka Kuipera joslā atrodas lielāki objekti par Plutonu, bet nav nekāda pamata domāt, ka Zemei tuvojas kāds milzu objekts. Pat dīvainās Pioneer anomālijas nevar izskaidrot ar Nibiru eksistenci. Laikraksti un to lasītāji tomēr ļoti mīl sensācijas un ātri vien tika celta gaismā ziņa par IRAS mistisko objektu, kas 1984. gadā atradās 50 miljardus jūdžu atālumā. Daudzās Interneta lapās un avīzēs varēja lasīt, ka Planēta X tuvojas, jo tagad tā redz atrodas tikai 7 miljardus jūdžu attālumā. 8 gadu laikā tā bija paspējusi nolidot 43 miljardus jūdžu! Nibiru piekritēji aprēķināja, ka tā Zemi sasniegs 2012. gadā. Dažos aprēķinos, kuri parādījās Zetatalk Interneta lapā, figurēja pat 2003. gads, kurš, kā mēs redzam, tomēr nepiepildījās.
Vai tiešām tas ir tas pats objekts? 1984. gada iespējamais brūnais punduris, kas sver kā 15 līdz 80 Jupiteri kopā un 1992. gada objekts, kas 4 līdz 8 reizes pārsniedz Zemes masu? Ja 1984. gada dati ir pareizi, tad objekta masa tobrīd ir bijusi 4770 līdz 25 440 Zemes masas kopā. Ir diezgan apšaubāmi, ka 8 gadu laikā var notikt tik liels masas zudums planētai.
Beigu galā, ko saka zinātnieki? 2012. gadā mēs kolektīvu galu nedabūsim, jo: lai pieliktu punktu nebeidzamajām runām par pasaules galu 2012. gadā, Itālijas Bari universitātes astronoms Lorenco Jorio publicējis rakstu ar nosaukumu «Vai tuvāko gadu laikā var gaidīt Zemes sadursmi ar vēl neatklātu kosmisko objektu?», kurš, jādomā, pieliks punktu runām par iespējamo pasaules galu, kurš iestāsies, Zemei saduroties ar lidojošu kosmisku objektu. Rakstā pierādīts, ka, lai tuvāko gadu laikā Saules sistēmas iekšējā daļā, kurā arī atrodas Zemes orbīta, parādītos lielu izmēru kosmisks objekts, tam būtu jāpārvietojas ar neiedomājamu kosmisko ātrumu, kas būtu līdzvērtīgs vairākiem procentiem no gaismas ātruma.
Līdz ar to šāda objekta pārvietošanās kosmosa plašajās ārēs nevarētu paiet secen astronomiem uz Zemes, jo šādi ātrumi tiek novēroti visspēcīgāko astrofizisko parādību laikā, piemēram, supernovu sprādziena laikā. Rakstā tiek apskatīts laika posms, ieskaitot pareģojumos minēto 2012. gada 21. decembri, kad it kā pareģota Zemes sadursme ar Nibiru. Rakstā minēts, ka pētījums paredzēts pedagoģiskiem un izglītības mērķiem, lai kliedētu bailes par pasaules galu, kas visbiežāk tiek mākslīgi uzpūstas.
Ja nenosalsim 2011. gada mūžīgajā sasalumā, tad 2012. gadā būs iespēja dabūt galu zemespolu maiņas rezultātā.
3.Apokalipse 2013
Milzu eksplozija uz Saules varētu paralizēt Zemi jau tuvāko triju gadu laikā, brīdina zinātnieki. Viņi baidās no milzīga Saules enerģijas uzliesmojuma, kas 2013.gadā varētu traucēt elektrības padevi visā pasaulē un izraisīt globālu haosu. Šādi uzliesmojumi uz Saules notiek aptuveni reizi simts gados un to rezultātā uz Zemes var tikt traucēta elektrības padeve. Komunikāciju tīkli tiks pārrauti, avioreisi atcelti, pārtikas piegādes pārtrauktas un internets atslēgts. Viss, sākot ar ledusskapjiem, beidzot ar automašīnu navigācijas sistēmām cietīs milzīgā Saules uzliesmojuma rezultātā, 21.septembrī raksta portāls The Sun.
Pēdējo reizi līdzīgs uzliesmojums uz Saules fiksēts 1859.gadā un tā rezultātā debesis uz Zemes pārklāja asins sarkanas ziemeļblāzmas kā arī visā Eiropā un Amerikā nodega telegrāfa līnijas. Šāda Saules uzliesmojuma atkārtošanās mūsdienās līdzinātos Holivudas filmā "2012" aprakstītajām katastrofām. Fokss ekspertiem pavēstīja, ka gadījumā, ja uz Saules notiks uzliesmojums, kas apmēru ziņā līdzināsies 1859.gadā fiksētajam, Zemei radīto zaudējumu apmērs būs neaptverams. Viņš aicināja zinātniekus ķerties pie stratēģijas izstrādes, kas palīdzētu novērst gaidāmo katastrofu. Elektriskās infrastruktūras drošības padomē aprēķināts, ka Saule kritisko aktivitāti sasniegs 2013.gadā. Magnētiskās enerģijas pieaugums atmosfērā varētu izraisīt radiācijas vētras, kas uz Zemes varētu pārraut elektrības padevi, raksta The Sun. 2013. gadā šīs ainas varētu atkārtoties, izraisot vētras lielākajās planētas pilsētās, tādās, kā Londona, Parīze un Ņujorka. 1989.gadā daudz mazāks Saules uzliesmojums izsita no ierindas spēkstacijas Kvebekā, Kanādā.
Praktiski gan ir tā, ka neviens nopietns zinātnieks nerunā par šo problēmu kā apokaliptisku, bet drīzāk tehniski apgrūtinošu - komunikāciju un elektropadeves traucējumi var radīt ilgstošu haosu, bet arī ne vairāk. Tā ka ja nenosalsim 2011. gadā un kājām gaisā neaizlidosim kosmosā 2012. gadā, gan jau arī nesadegsim saules gaismā 2013. gadā.
