Vai atceries Spoku veco saukli? Ja nē tad tas bija "Cita realitāte." Un lielā mērā sasauksies ar šīs teorijas tematiku.
Protams, ka es nevainoju spokus ar to, ka mūs visus ieslēguši citā realitātē, taču ja nu? Bet beidzot ķeroties nopietni pie raksta stāsta. Jau ļoti sen klīst teorijas un domas ar aptuvenu ideju:"Ja nu viss apkārt na vīsts. Ja nu mēs esam tikai simulācija vai tikai daļiņa no kāda spēles?" Grūti noteikt šīs teorijas pašu sākumu, jo par to var uzskatīt jebkuru teātra izrādi, operu vai grāmatu vai jebko citu ar līdzīgām idejām un kas tāds var būt bijis jau pavisam senos laikos. Man personīgi gribētos sākt ar ko zinātniskāku. Pagājušā gadsimta četrdesmitajos - piecdesmitajos gados vairāki filozofi, sociologi, piemēram Gofmans un Bērks izteica teorijas veidā to, ko esam dzirdējuši no ikdienišķa cilvēka:"dzīve ir kā teātris." Viņu koncepts ir tāds, ka tu tēlo katrā vidē to, ko tev ir izdevīgi, tādejādi kļūstot par aktieri un padarot savu dzīvi par teātri. Kā tas saistās ar simulācijas teorija? Ļoti minimāli, taču tiek iezīmēts tas, ka dzīve tiek izspēlēta.
Un tagd sīkāk par reālo teoriju. Pirms tam gan jāsaka, ka ir daudz versiju, kuras arī ar mūsdienu šovbiznesa garadarbu palīdzību izskaidrošu. VIslabāk dzīve=simulācija teoriju izskaidro datorspēļu franšīze "The Sims." Šajā spēlē tu kontrolē indivīdu vai vairaku indivīdu kopumu, radi viņiem interakcijas ar citiem spēles tēliem, būvē viņiem māju, izvēlies karjeru. Izlem kad viņiem mirt, ko mīlēt un ar ko iegūt bērnus. Ja teorija par simulāciju ir patiesa, tad mēs visi esam šie "simi" un, kāds no augšas mūs kontrolē. Vēl labāk šo teorijas paveidu skaidro citas datorspēles "The Simspons game" ideja, kuru spēlētājs uzzina izejot pēdējo misiju un noskatoties visas tā saucamās "cutsceenes." Mēs visi esam Dieva datorspēle. Viņš kontrolē mūs, mūsu likteņus un, kad kaut kas apnīk var jebkurā laikā izdzēst "saglabātos datus" tobiš mūs un sākt no sākuma (tiem, kam interesē skatīt pievienoto video no 14:30).
Ja pirmajā dzīve=simulācija versijā viss ir salīdzinoši maigi - mūs vienkārši kontrolē un viss, tad otra versija ir daudz skarbāka. Otrā versija, vislabāk izskaidrojama caur filmam "Gamer" un Matriksa trioloģiju. Filmas "Gamer" princips ir tāds, ka pie noteiktiem apstakļiem cietumnieki tiek ieslodzīti virtuālajā realitātē un savā starpā karo kā CS:GO, COD un citās mūsu kara datorspēlēs. Tikai viņu karošanu un katru tēlu atsevišķi kontrolē brīvie cilvēki. Iedomājieties cik patīkami būtu ja kāds tagad nozog tev cepumus un par to tu liksi viņam šaut citus tamlīdzīgus zagļus? Matriks iet vēl tālāk un vislabāk izskaidro sliktāko versiju visai šai konspirāciju teorijai. Matriksā līdz deviņdesmito gadu beigām cilvēki dzīvoja savā pasaulē, taču tad mašīnas pārņēma pasauli, cilvēkus ieslodzīja virtuāla simulācijā, ko sauc par Matrikss un, kurā dzīvojot mēs neapzināmies to, ka nekas nav īsts, kamēr mūsu reālais ķermenis kalpo par bateriju mašīnu pasaulei. Kāpēc šis ir sliktākais - jo no sākuma tu esi dzīvojis reāli un tad visa dzīve pārtapusi par datorspēli, kur viss ir ideāli līdz brīdim, kad sāc uzdot jautājumus.
Tātad, spocēn - nākmreiz, kad tev šķiet, ka kaut kas galīgi nav riktīgi un dzīve iet uz grunti, lai kā tu censtos - varbūt tu vienkārši esi daļiņa no spelītes un geimeris, kas tevi vada ir galīgs iesācējs.
