Nolēmu patulkot kādu patiesu (?) creepypastu.
Lūdzu, nepiekasaties pie gramatikas. Tā man pavisam švaka.
Par stāsta patiesumu atbild autors, es tikai tulkoju.
Sākumā es domāju, kā gan kaut kas tik nevainīgs kā spēles saņemšana pa pastu varētu mani nobiedēt. Kādēļ gan es neiedomājos, ka šīs spēles pasūtīšana ir slikta ideja?
Izklausās pēc diezgan stereotipiem pilna šausmu stāsta, es zinu, bet tas patiešām ar mani notika un tas biedē mani vēl šodien, lieki piebilst, ka man vēl joprojām rādās murgi par to.
Tā bija pavisam parasta diena. Kā parasti, es sēdēju pie datora un meklēju labas creepypastas. Es nevarēju sagaidīt savu dzimšanas dienu, kura mani gaidīja rītdien. Mani vecāki lieliski zināja ko man pirkt, tas nemaz nebija noslēpums. Es mīlēju creepypastas un videospēles! Es biežu nācu mājās no skolas ar tādiem dīvainiem, mežonīgiem stāstiem par ''Apsēsto spēli par Zeldu'' vai ''Bālo slepkavu'', un bieži vien es labprāt pie vakariņu galda stāstīju par šiem stāstiem vecākiem. Un, kad man bija garlaicīgi, es gāju uz eBay un meklētājā rakstīju ''baisas spēles''. Protams, spēles kā ''Dead Space'' un ''Fear'' vienmēr bija pirmās sarakstā, tādēļ man ienāca prātā ideja. Es gāju uz visu lapaspušu beigām un meklēju visbailīgākās bildes. Jā, es patiešām mīlēju šādas lietas, un šīs šausmīgās bildes tikai ieinteresēja mani šajās spēlēs vēl vairāk.
Tad es nonācu pie kādas spēles ar nosaukumu ''Tīna'', un es nolēmu to apskatīt.Šīs spēles bilde nedaudz izskatījās pēc kaut kādas ādas tekstūras, nu tā, kā abažūrs, kuru tu varētu redzēt ''Slaktiņš Teksasā'' (Texas Chainsaw Massacre).Es apskatīju spēles aprakstu.''Vai tu vēlies baidīties?Izmēģini šo 16-bitu teroru!Izlaists tikai Sīrijā! Komplektā nāk ādas apsegs tavai spēļu konsolei.''. Lieliski! Reta, baisa paskata spēle no Sīrijas tikai par 5,50 eiro? Tas bija sapņa piepildījums! Es paprasīju mammai, un viņa teica jā. Tad es gāju gulēt, un, kad es pamodos, spēle jau bija klāt.
Tā bija ļoti ātra piegāde, bet es to ignorēju, jo es nevarēju vien sagaidīt, kad es varēšu sākt spēli. Es izņēmu savu SNES spēļu konsoli un ieliku tur iekšā spēli. Spēle iesākās ar kādu ļoti dīvainu skaņu, tādu kā augstas frekvences pīkstienu. Tad parādījās spēles sākuma ekrāns. Viss ekrāns bija melns, un uz tā bija rakstīts ''Tīna''.
Es nospiedu 'start'. Vēl joprojām viss ekrāns bija melns, tikai visi uzrkasti bija pazuduši un ekrāna vidū bija mazs, balts punkts. Es nospiedu pogu 'B' un izdzirdēju kliedzienu. Es turpināju spiest pogas, bet tās neko nedarīja, tikai turpināja atskaņot to pašu kliedzienu. Tajā pašā brīdī, kad es sniedzos pēc 'reset' pogas, atskanēja čuksts. Es tajā ieklausījos un izdzirdēju kādu balsi. ''Vai tu mani dzirdi?''. Tā bija sievietes balss. Izklausījās, ka viņa raudāja un bija piespiesta izrunāt šos vārdus. Tad pēkšņi mazs teksta lodziņš uzleca uz ekrāna, uz tā bija rakstīts - ''Tā bija mana draudzene, kura runāja. Vai tu viņu dzirdēji?''.
Tobrīd es biju ļoti apjucis un nobijies. Es nospiedu A lai redzētu, kas notiks. Atkal atskanēja šī balss: ''Lūdzu, atrodi mani!''. Es domāju par to, ko īsti viņa ar to domāja. Ja tas būtu sauciens pēc palīdzības, vīrietis būtu licis viņai aizvērties, bet viņš lika viņai to pateikt, to it kā varēja dzirdēt viņa vājprātīgajā balsī, kas skanēja fonā. Tad parādījās vēl viens teksta lodziņš, šoreiz uz tā bija rakstīts ''MANI SAUC LŪKAS KASERS, ES DZĪVOJU 42 BREAK STREET, LŪDZU, PAZIŅO PAR MANU NOZIEGUMU!''. Es biju tik ļoti pārbijies ka knapi spēju aizturēt asaras. Es piezvanīju policijai. Nelikās, ka viņi man tic, bet bailes manā balsī viņus pārliecināja.
Pēc divām nedēļām visās ziņās stāstīja par to, ka nogalināta ir kāda jauna meitene. Policija pārmeklēja vīrieša māju un atrada kaudzi viltotu, nelegālu spēļu un meitenes ķermeni. Daļa viņas ķermeņa ādas, sākot no rokas, trūka, un viņas seja bija skābes saēsta. Es dzirdēju,ka vīrietis bija arrestēts un tika pratināts. Nolēmu televizorā noskatīties reportāžu no vīrieša tiesas. Vai tu atceries Džeismu Holmsu, to vājprātīgo, kurš nogalināja visus tos cilvēkus kinoteātrī? Vai tu atceries viņa skatienu? Šim vīrietim tāds bija. Viņš vienkārši sēdēja tiesas zālē un blenza. Es izlēmu izmest spēli atkritumos. Es ļoti ātri izņēmu to ārā no mana SNES, nejauši ar nagiem saskrāpējot tās ādas apsegu. No apsega notecēja maza pilīte kāda šķidruma, es padomāju, ka tas ir ūdens vai kaut kas tamlīdzīgs, bet tās bija asinis. Konsoles apsegs nebija dzīvnieka ādas, bet gan cilvēka.
