Iepriekšējā rakstā tika apskatīta atšķirība jautājumā par Dievu, kāda tā ir Agni Jogā un Teosofijā, no kuras teicās izrietam pirmā, pēc tās autoru vārdiem. Un šoreiz nav būtiski tas, kurai no skolām būtu vairāk taisnība, cik, vai tās varam uzskatīt par vienu un to pašu skolu?
Teosofija un Agni Joga. Vai viens avots? II0
Attēlā Helēna Rēriha.
Lai ko arī vairāk vai mazāk reliģisks lasītājs arī nedomātu vai nejustu šajā sakarā (un tam var šīs idejas šķist ateistiskas dažos, un sātaniskas vairumā gadījumu!), ir gluži skaidri redzams, ka Helēna Rēriha nepieturējās pie Blavatskas, tāpat kā viņas Skolotāju idejām, taču apgalvojot saikni ar viņiem. Ja pētnieks vēlētos noskaidrot vai Agni Jogas autore ir vispār iepazinusies ar teosofiju, un uzmestu ciešāku skatienu viņas privātajās vēstulēs, kuras ir izdotas kā grāmatas savos deviņos sējumos un kalpo kā paskaidrojošais materiāls Agni Jogas sekotājiem, tas drīz atklātu, ka viņa nevisai pieturējās pie teosofijas, kādu to izklāstīja Blavatska, bet gan pie kādas citas..
Kā Helēna Rēriha tiek galā ar faktiem, apgalvojot ka viņa ir teosofs? Viņas vēstulē, rakstītā 1934. gada 12. septembrī savam sarakstes biedram paskaidro:
“Un jūs pieņemat, ka “Vēstules par Dievu” autors apjuktu, ja viņš zinātu, ka šī “debesu tirāna” vārdā dižais Sergijs veica savus ilgos varonīgos varoņdarbus? Es Jums atbildu ar paragrāfu no grāmatas “Sirds” (Agni Joga): “Izvairieties no strīdiem bez vajadzības. Es biju pārsteigts par neseno strīdu starp Žannas d’Arkas, Radonežas Sergija, un Mozus sekotājiem. Katrs apgalvoja, ka viņa ideāli nesakrīt ar otra. Tikmēr, zinot patiesību, tas ir nožēlojami dzirdēt šos izgudrojumus, nošķelšanās darbus.” - iespējams, šie vārdi jums ir neskaidri, tādēļ es paskaidroju: mēs varam un mums vajag izvēlēties augstāku ideālu, kuram atvērt savu sirdi, bet to izvēloties, mums nav tiesības nosodīt citu tēlu, jo patiesi, Tas var izrādīties viens un tas pats. Dižas parādības nes daudzus aspektus un vārdus. Vai jūs zināt kuri diži tēli ir ierakstīti Vecākā Mahatmas dzīves grāmatā? Patiesi, tikai Mahatma, un pats Vecākais starp Tiem, zina patiesību. Tāpēc, dēļ savas tumsonības, izvairieties no zaimošanas!
Un tagad, ja jūs uzmanīgi un ar atvērtu prātu izlasīsiet “Vēstuli par Dievu” Jūs ieraudzīsiet, ka Mahatma noliedz un runā pret zaimojošo, burtiski, cilvēka priekšstatu par Personisko Dievu, cietsirdīgu un netaisnu, sodošu ar mūžīgu lāstu katru ķeceri un attaisno visas zvērības, kas pastrādātas, lai slavinātu baznīcas Dieva dogmu, un tiktu attaisnots ar Viņa dēla upuri, un atver Debesu valstību tikai priekš tiem, kas šim upurim tic.”
Un kur šeit bija pareizā atbilde, galu galā? Ar daudziem pieņēmumiem, brīdinājumiem, pamācībām, retoriskiem jautājumiem, kuri nevar tikt nedz noliegti nedz apstiprināti, un pat ne loģikas dzirksti, viņa neielūkojas tiešā neviennozīmīgā Mahatmas vārdu jēgā, ka ne tikai reliģiskā Dieva ideja, nav patiesa, bet nav “tādas būtnes kā Dievs, nedz personisks, nedz bezpersonisks”. Un gandrīz ikviens Rērihu biedrības biedrs zina par šīm “Vēstulēm”, un vairums ir tās lasījuši, un uzskata par Patiesības avotu... Viņi tām piekrīt, bet tiem ir cits priekšstats par to, kas tajās sacīts, acīmredzot.
Lai saprastu viņas pieminēto saikni starp Žannas d’Arkas, Radonežas Sergija un Mozus vēsturiskajām kristiešu personālijām, viņas sekotāju prātos, ir nepieciešams vērsties pēc padoma Helēnas Rērihas dienasgrāmatās, kuras satur tipiskos vēstījumus no spiritistu seansiem jautājumu - atbilžu formā:
Žanna d'Ark, gleznojis N.M.Dyudin
“- Vai kāds no Skolotājiem bija krievs? - Radonežas Sergijs - Morija.
Uz Helēnas Rērihas pārsteigto piezīmi, kā gan Radonežas Sergijs varēja būt vēlāk inkarnējies kā Akbars ar tā vairākām sievām? - Urusvati tēvocis var iedot paskaidrojumu.
- Kurš ir Urusvati tēvocis? - Akbara vēsturnieks.
- Kuru zemi M.M. [Mahatma Morija] sauc par tēvzemi? - Mongolija.”
1928. gada novembrī.
“Un es vēlos nodot tālāk ka Mozus ir jāiekļauj Mahatmas Morijas vārdu virknē (vai nepamanījāt zināmu idejisku pretrunu šajā, un iepriekšējā vēstulē par Debesu tirānu?). Tagad kļūst skaidrs, kādēļ šī glezna (viņas vīra gleznota) ir tik apbrīnojama nu skaista.” - no Helēnas Rērihas vēstules amerikāņu kolēģiem (starp kuriem daži bija ebreju izcelsmes).
Un tagad, stingri pieturoties pie faktiem, nav tiešas iespējas pierādīt vai noliegt apgalvojumus ar šīm Mahatmas Morijas reinkarnācijām. Vienīgi par tik, par cik Mahatma Morija nekad sevi neapzīmēja kā Vecāko Mahatmu, šo titulu vienmēr atvēlot Maha Čohanam. Kā arī tas, ka viņa brālis Mahatma K.H. nav necik glaimojošās domās par Vecās derības dievu, salīdzinājumā ar Jēzus “Tēvu”. No viņa vēstules:
“Kādā tieši ziņā greizsirdīgais, dusmīgais, atriebīgais Izraēla Dievs līdzinās nezināmajai dievībai, žēlsirdības Dievam, kuru sludināja Jēzus - viņa un visas cilvēces Tēvu, kurš mīt Debesīs? Vienīgi šis Tēvs ir gara un šķīstības Dievs (šeit piesardzīgi, jo Mahatma K.H. neatzīst Dieva eksistenci kā būtni - aut. piez), un salīdzinot Viņu ar pakārtoto un gražīgo Sinaisma dievību ir kļūda. Vai Jēzus jebkad izrunāja vārdu Jehova? ... Nekad! Kopš tās neaizmirstamās dienas, kad viņš sludināja savu Kalna sprediķi, neizmērojams bezdibenis atvērās starp viņa Dievu un šo citu dievību kas iegravēja savus baušļus citā - Sinaja kalnā.
Jēzus vārdi ir viennozīmīgi: tie nozīmē ne vien sacelšanos, bet arī pretošanos šim saliktajam “Dievam tam Kungam”. “Jūs esat dzirdējuši”, viņš mums māca “ka ir sacīts, aci pret aci, zobu pret zobu; bet es jums saku, jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: (no tā paša Sinaja “Dieva tā Kunga”) tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst.
Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā (Mateja V)”
Tādēļ uzskatīt Mozu kā Mahatmas Morijas reinkarnāciju, no Teosofijas viedokļa ir tikai vēl vieni maldi.
Paralēli pretrunām par karmu, Dievu un Vienu Gribu, Rērihas teosofiskajā prātā var atrast vēl vairākas. Piemēram, pamatdoktrīnā par sepiņkārtīgo cilvēka iedalījumu. (Mana atvanošanās par to, ka raksts nupat kļūs varen sarežģīts, jo nianses ir smalkas, taču būtiskas) Tie nav minēti Agni Jogas grāmatās, bet savās vēstulēs viņas tuvākajiem sekotājiem, Rēriha raksta:
16.11.1935.
“Tagad jūsu jautājumi. Septiņu principu iedalījumā es veicu mazu papildinājumu:
1. Fiziskais ķermenis.
2. Ēteriskais dubultnieks (reizēm saukts par zemāko astrālo ķermeni). Daudzi fenomeni seansos ir radīti tieši ar medija dubultnieku.
3. Prāna - dzīvības princips, nenodalāms no jebkuras manifestācijas Kosmosā.
4. Kama - dzīvnieciskā dvēsele (jeb augstākais astrālais ķermenis, kurš sevi izpauž vēlmēs divos aspektos):
a) Kama-Manas - zemākais prāts vai intelekts.
b) Kama-rupa- forma (subjektīvā mentālo un fizisko vēlmju un domu forma, jeb domātājs darbībā.)
5. Manas - apziņa vai domātājs (augstākais prāts).
6. Buddhi - garīgums, garīgā dvēsele, pretstatā cilvēk-dzīvnieciskajai dvēselei, vadītājs, kurš ir izpausts caur Atmu.
7. Atma - Gars vai uguns dzirksts, vai enerģija, izplatīta visā kosmosā.
Paņemot šo septiņkārtīgo iedalījumu, pievērsieties vispārināšanai, jo vienmēr vajag vispārināt. Tādēļ norādiet (jo komentārs ir priekš sarakstes biedra topošās grāmatas "Jaunā Laikmeta Pasaules izpratne"), ka tā saucamie principi mūsos (izņemot fizisko ķermeni un astrālo dubultnieku, kuri izšķīst pēc nāves) ir tikai apziņas aspekti vai stāvokļi. Tieši visi iedalijumi (gars, dvēsele, manas augstākais un zemākais) pēc būtības ir tikai dažādas vienas uguns, dzīvības vai apziņas pamatenerģijas īpašības, kuras pati augstākā īpašība ir psihiskā enerģija.”
Ceļā no maziem papildinājumiem līdz vēlākiem vispārinājumiem, un domas, ka šie principi ir tikai apziņas aspekti vai stāvokļi, bet tie noteikti nav dažādas uguns pamatenerģijas īpašības, kā zemākas psihiskās enerģijas formas, kā tas tiks paskaidrots rakstā, pēc brīža.
Taču aplūkosim, kā šie principi ir aprakstīti Teosofijā. Grāmatā “Teosofijas atslēga” Madam Blavatska tos stāsta:
“ZEMĀKAIS ČETRINIEKS
(a) Rupa, vai Sthula-Sartira // Fiziskais ķermenis // Visu citu “principu” nesējs dzīves garumā.
(b) Prāna // Dzīves vai vitālais princips // Nepieciešams tikai priekš a, c, d, un zemākā Manas, kas ietver visu, kas ierobežots ar (fiziskajām) smadzenēm.
(c) Linga Sharira // Astrālais ķermenis // Dubultnieks, fantomais ķermenis.
(d) Kama rupa // Dzīvniecisko vēlmju un kaislību ietvars // Šis ir dzīvnieciskā cilvēka centrs, kur rodama demarkācijas līnija, kas nošķir mirstīgo cilveku un nemirstīgās būtnes.
AUGSTĀKĀ, NEMIRSTĪGĀ TRIĀDE.
(e) Manas -- duāls princips savās funkcijās // Prāts, intelekts, kurš ir augstākais cilveka prāts, kura gaisma, jeb starojums saista MONĀDI, dzīves garumā, ar mirstīgo cilvēku // cilvēka Nākamais karmiskā likteņa stāvoklis ir atkarīgs no tā vai Manas pievelkas vairāk lejup uz Kama Rupa, dzīvniecisko kaislību ietvaru, vai augšup uz Buddhi, Garīgo Ego. Otrajā gadījumā, prāta (Manas) garīgo centienu augstākā apziņa, asimilējot Buddhi, tiek absorbēta un veido Ego, kurš dodas uz Deva-čanisko svētlaimi.
(f) Buddhi // Garīgā Dvēsele // Tīra universālā gara nesējs.
(g) Atma // Gars // Vienotais ar Absolūtu, kā tā izstarojums.”
Pagaidiet, kurā brīdī ieradās ēteriskais dubultnieks, augstākais manas, un zemākais? Vai viņa tos ieviesa lielākai skaidrībai? Nē, viņa to neizdarīja. Viņa paņēma tos no cita teosofa Čarlza W. Ledbitera, kas ieviesa sākotnējā iedalījumā sajukumu (Kaut arī viņš nebija termina "ēters" ieviesējs, un pēc būtības Ēters ir Akašas - Visuma matricas, zemākā Astrālā forma) Līdbīters to ieviesa aiz iegansta, pietuvināt teosofiju zinātniskajiem maldiem ētera sakarā, tā mēģinot izskaidrot psihiskos fenomenus. Lūk arī galvenais nesakritību iemesls. (Jā, zinu, ka viss augstākminētais radīja putru galvā - kas arī bija Līdbītera un Rērihas ideju sekas.)
Un šis ir visu tālāko maldīgo priekšstatu avots par cilvēka principu iedalījumu citās New Age mācībās.
Taču turpināsim ar jautājumu par psihisko enerģiju, kas esot “uguns, dzīvības vai apziņas pamatenerģijas augstākā īpašība”.
Citā savā vēstulē H. Rēriha attīstīja jautājuma tematu tālāk:
03.09.1935.
“Tieši psihiskajā enerģijā, ja tā apzināta, transformējas Visuma uguns ”
Un kas tas būtu par Visuma uguni par ko viņa runā? Blavatska atbild:
“Kundalīni ir Universālā Logosa aktīvais spēks. Tā ir izpaustā Visuma Māte. Tā ir visurklātesošā universālā Dzīvība, universālā Uguns, universālā Elektrība. Kundalīni ir Fohats (tibetiešu termins) un Fohats ir Kundalīni.”
H.P.B turpina Fohata sakarā, sakot ka “Senatnes viedie attēloja to kā čūsku, jo “Fohats šņāc, slīdot šurp un turp (zigzagā)”
“Uguns Čūska. Kundalīni spēka cilvēka mugurkaula pamatnē, simbols. Augšupejošā šīs enerģijas pacelšanās ir parasti atainota kā divas čūskas savijušās ap asi, proti KADUCEJA emblēma.” “Izpaustajā Visumā ir “tas” kas savieno garu ar matēriju, subjektu ar objektu. Tas kaut kas, pašreiz Rietumu priekšstatiem neesošs, okultismā tiek saukts par Fohatu”. - un tādēļ galvenais intereses objekts Jogā.
Tiek uzskatīts, ka sākotnēji termins “psihiskā enerģija” tika ierosināts no Zigmunda Freida puses. Lai arī nav nekādu liecību ka viņš zināja par Helēnu Rērihu, taču Helēna Rēriha noteikti zināja par viņu:
30.01.1931.
“...autors ne tuvu nav saodis Jogus, un es varu pateikt to, ka Benaresas tempļu uzraugi nelasa Freida psihoanalīzi, tāpat pranajamas laikā... [iztrūkst teksts] smēķēšana nav iedomājama... [iztrūkst teksts] joga skolnieks. Autors, acīmredzot [iztrūkst teksts]”
Kaut arī tieša nozīme teikumā ir neskaidra, taču, ja mēs ņemam šo citātu:
“Pēc Freida psihoanalīzes teorijas, visu psihisko enerģiju ģenerē libido (seksuālais, agresīvais, instinktīvais spēks).”
Un salīdzinam ar Helēnas Rērihas sacīto:
“Tieši psihiskajā enerģijā, esot apzināta, transformējas Visuma uguns. ”
Eurika! Viņa runā par libido, jeb Kundalīni pamodināšanu caur pamatenerģijas apzināšanos. Kādā veidā?
“Agni Joga.166. (...) Varat Man pajautāt - kādi fiziski paņēmieni ir lietderīgi priekš Agni Jogas? Iesaku mazo pranajamu no rīta, ne ilgāk par piecām minūtēm, nevajag lietot gaļu, izņemot kūpinātu, augļi, dārzeņi, piens un miltu produkti, kā vienmer ir lietderīgi. Tāpat jāizvairās no visa veida alkohola, izņemot medicīniskos nolūkos. Opijs ir Agni Jogas ienaidnieks. Mākoņi debesīs ir smagi priekš Agni Joga. Iesaku apavus pasist ar gumiju, un rītos pastaigāties, izvairoties no dūmiem. Vīrišķīgi vajag uzņemt dažādus vēstījumus no dzīves, jo ir neiespējami izlemt, kur ir slikti un kur labi.” - nē, ne gluži. (kā komentēja viens cilvēks, šādu tekstu var atrast ikvienā jogas brošūriņā, Indijā)
Paskatīsimies, kas par šādu praktizēšanu ir sacīts Mahatmas K.H. vēstulē
1883. gada jan. Allah[abāda].
“Ir mana kārta, laipnais draugs, lūgt saudzējošāku attieksmi, un īpaši piesardzīgu pret Mr. Hjūmu (kāds cits anglis un Mahatmu vēstuļu saņēmējs), un es lūdzu jūs mani uzklausīt.
Jums nevajadzētu aizmirst elementu, kam ir liels sakars ar viņa morālo zemiskumu, to, kurš noteikti neattaisno viņa nodarījumu, kaut gan, zināmā apmērā, tas to mazina. Viņš ir pagrūzts un daļēji ievests vājprātā no tumsas spēku puses, kurus viņš ir pievilcis sev pats un nokļuvis to pakļautībā, dēļ sava iedzimtā iekšējā protesta. Netālu no viņa dzīvo faķīrs, kuram apkārt ir dzīvnieciskojoša aura. Kā arī atvadu lāsti viņam - es neuzdrošinos sacīt, ka tie bija netaisnīgi vai neizprovocēti - no mr. Ferna puses, ir radījuši noteiktas sekas. Un kamēr viņa pašuzburtais Adeptisms ir pilnīgi izfantazēts, neraugoties uz to, dēļ neapdomīgās pranajamas prakses, ir attīstījis sevī zināmā mērā mediumismu - un ir samaitājies uz visu savu dzīvi. Viņš ir atvēris plašas durvis ietekmēm no nepareizās puses, un tādēļ ir gandrīz neatsaucīgs ietekmēm no pareizās. Un viņš nav galēji jānotiesā kā tāds, kurš grēkojis ar dziļu un galīgi skaidru apdomu. Izvairieties no viņa, bet nesadusmojiet viņu vēl vairāk, jo viņš ir vairāk kā bīstams šobrīd, tādam, kurš nav spējīgs uzveikt viņu ar viņa paša ieročiem, kā jūs. Pietiek ar to, ka jūs viņu zināt tādu - kāds viņš ir, un būt brīdinātam un apdomīgam nākotnē, jo pašreiz viņam ir veicies sabojāt mūsu plānus viscerīgākajās daļās. Pašreiz viņš ir, un tas ilgs nedēļas un iespējams mēnešus - vissavtīgākajā godkāres un kaujinieciskuma stāvoklī - kura laikā viņš ir spējīgs uz visizmisīgākajiem soļiem. Tādēļ, apdomājiet divreiz, mans labais draugs pirms jūs piedalāties krīzē, kuras sekas var būt ļoti skaudras.”
Varbūt šeit grūti saprast, par kādiem nodarījumiem iet runa, taču vēstules fragmenta būtiskā daļa ir par pranajamas praksi, un tās iespējamām sekām..
Raksta pēdējā, un nebaidos teikt, interesantākā daļa vēl sekos...