›

Temperamenti 14

54 2

Nesen izpildīju temperamentu testu un man sanāca, ka es esmu holēriķe. Palasīju par to vairāk un man daudz kas tur sakrita. Man tas likās interesanti, tāpēc izdomāju,ka varētu uzrakstīt rakstu par šiem temperamentu tipiem.

Šeit - http://ed.id.lv/temper/tempertest.php var uzzināt savu temperamenta tipu.

SangviniķisSangviniķis pieder... Autors: Dedolsi Temperamenti

Sangviniķis. Sangviniķis pieder pie ekstravertā tipa. Šie cilvēki ir izteikti komunikabli. Tas nozīmē, ka viņi tiecas pēc saskarsmes ar cilvēkiem, prot izveidot labas attiecības. Sangviniķi viegli atrod kontaktu ar nepazīstamiem cilvēkiem. Prot iegūt citu uzticību un labvēlīgu attieksmi pret sevi. Viņi to panāk pateicoties spējai iejusties otrā cilvēkā, izprast viņa emocijas. To sauc par empātiju. Satiekoties ar sangviniķi, jau pēc neilgas sarunas mums šķiet, ka mēs viņu pazīstam jau sen. Sangviniķi ir ļoti uzmanīgi klausītāji, kas padara tos īpaši pievilcīgus. Bez tam sangviniķi ļoti labi spēj piemēroties cilvēkiem, viņi burtiski jūt otru cilvēku. Tas komunikāciju ar sangviniķi padara vēl patīkamāku. Emocionāli sangviniķi ir mierīgi un līdzsvaroti. Viņi ir emocionāli atsaucīgi, taču labi prot valdīt pār savām jūtām. Bieži vien viņi ir optimisti un notiekošo uztver ar emocionālu vieglumu. Daudzas lietas sangviniķis uztver ar humoru, kas rada viegluma sajūtu arī apkārtējos. Raksturīgi, ka sangviniķis cenšas uzturēt labas attiecības ar visiem apkārtesošajiem. Bieži vien, liekas, ka viņam ir daudz draugu, bet patiesībā tā ir tikai draudzīga attieksme pret ikvienu līdzcilvēku. Sangviniķim tas problēmas nerada, bet, savukārt, citus var aizvainot, ka attiecības ar sangviniķi ir tik virspusējas. Sangviniķi ir ļoti kustīgi – viņi ātri aizraujas ar jaunu darbu, taču, ja tas ir vienveidīgs, tik pat ātri interese zūd. Viņi viegli spēj pārslēgties no viena darba uz otru, apgūt jaunas iemaņas. Sangviniķiem patīk viss jaunais, un viņi ātri aprod ar jauniem apstākļiem un jaunām prasībām. Sangviniķi labi prot koncentrēt uzmanību, ir atjautīgi. Viņiem piemīt laba redzes atmiņa. Sangviniķa nervu sistēmu var raksturot kā spēcīgu, līdzsvarotu un mobilu.

HolēriķisHolēriķi arī pieder... Autors: Dedolsi Temperamenti

Holēriķis. Holēriķi arī pieder pie ekstravertiem cilvēkiem. Holēriķis ir emocionāli nenoturīgs – emocionāls cilvēks. Būdams ekstraverts, viņš visas savas emocijas un jūtas izrāda atklāti. Ja viņš kaut ko ir pārdzīvojis, tad par to drīz zina visi apkārtējie. Holēriķi ir nesavaldīgi, ātri uzbudināmi, neiecietīgi, viegli iekaist. Tādus cilvēkus dēvē par impulsīviem. Holēriķi darbojas jūtu un emociju iespaidā, bieži vien nepārdomājot sekas. Holēriķus saista darbs ar cilvēkiem. Viņi ir komunikabli, taču ar mērķi – atrasties uzmanības centrā. Viņi necieš vientulību. Holēriķi vēlas būt situācijas pārvaldītāji un noteicēji. Viņiem raksturīgas straujas garastāvokļa maiņas – pusstundas laikā saniknojums mijas ar omulību. Šā iemesta dēļ, holēriķiem sabiedrībā bieži veidojas konflikti un strīdi – nepieciešams niecīgākais iemesls, lai viņi aizsviltos. Reizēm holēriķis konfliktus izprovocē pats – ar savu tiešumu un nepārdomāto rīcību. Holēriķi bieži ieņem vadošus amatus. Viņi ir enerģiski, strauji, ļoti mērķtiecīgi. Holēriķi darba gala rezultātu cenšas sasniegt strauji, viņam vajag visu uzreiz un tūlīt. Viņiem ir labas oratora un organizatora spējas. Ar savu impulsivitāti holēriķi spēj noorganizēt pasākumus, aizraut cilvēkus. Viņiem pat piemīt spēja suģestēt cilvēkus ar savām idejām un pārliecību. Piemēram, Ļeņins un Hitlers ir bijuši tipiski holēriķi. Runājot par holēriķa nervu sistēmas tipu, to var raksturot kā spēcīgu, nelīdzsvarotu, inertu.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

MelanholiķisMelanholiķis... Autors: Dedolsi Temperamenti

Melanholiķis. Melanholiķis pieder pie intravertā psiholoģiskā tipa. Melanholiķi ir noslēgti un atturīgi. Melanholiķiem ir grūti iepazīties ar jauniem cilvēkiem, pateicoties kautrīgumam un nedrošībai. Viņi nekad neizrāda iniciatīvu, lai gan sev tuvu cilvēku lokā šīs īpašības neizpaužas. Melanholiķiem lēni veidojas attiecības ar citiem cilvēkiem, tam nepieciešams laiks. Svarīgi, ka viņiem savstarpējās attiecības ir ļoti svarīgas. Bieži raksturīga cieša pieķeršanās kādam cilvēkam. Cilvēki, kuriem melanholiķis pieķeras ir maz – parasti viens vai divi. Ja kādu iemeslu dēļ šīs attiecības izjūk, viņš spēcīgi to pārdzīvo. Melanholiķiem arī ir samērā labi attīstīta empātija. Ja šī sajūta viņiem reiz ir attīstījusies, tad tā ir samērā spēcīgā mērā izteikta. Melanholiķi pieder pie emocionāli nenoturīgiem cilvēkiem. Raksturīgi, ka viņi ir ļoti jūtīgi un viegli aizvainojami. To nosaka viņu nervu sistēmas īpatnības. Melanholiķi aizvainojuma sajūtu pārdzīvo ilgi, bet ne aiz ļauna prāta. Viņi ir grūti nomierināmi. Melanholiķi ir neaktīvi. Viņi ir nedroši, neizlēmīgi un viegli ietekmējami. Melanholiķi ir izteikti pesimisti, parasti viņi ir skumīgi un grūtsirdīgi. Darbā parasti viegli nogurst, nespēj izturēt slodzi – ne garīgu, ne fizisku. Ja melanholiķim ļauj izvēlēties, viņš labāk strādās darbu, kur nav nepieciešams kontakts ar cilvēkiem. Taču jāatzīmē, ka bieži vien melanholiķiem ir augstāks intelekta līmenis nekā pārējiem. To varētu skaidrot kā kompensāciju par neveiklību, intravertumu. Bez tam viņiem ir bagāta iztēle un fantāzija. Melanholiķa nervu sistēmas tipu raksturo kā vāju.

Flegmātiķis. Flegmātiķis, tāpat kā melanholiķis, pieder pie intravertā psiholoģiskā tipa. Viņš nav komunikabls, taču, atšķirībā no melanholiķa, attiecībām ar cilvēkiem flegmātiķis nepiešķir lielu nozīmi. Viņš nejūtas vientuļš – viņš ir pats par sevi. Flegmātiķi ir pastāvīgi un grūti ietekmējami. Sevišķi grūti viņiem ir pārslēgties uz kaut ko jaunu – viņi negrib to darīt. Tas izskaidrojams ar to, ka flegmātiķi ļoti lēni piemērojas jaunai situācijai. Pretēji melanholiķim, flegmātiķis ir emocionāli līdzsvarots. Viņš ir grūti sasmīdināms, saniknojams un sarūgtināms. Flegmātiķis ir ļoti nosvērts un pacietīgs. Ja flegmātiķim gadās piedzīvot nepatikšanas, viņš vienmēr saglabā iekšēju mieru. Viņi panes ilgstošu fizisku un garīgu slodzi. Flegmātiķiem piemīt apbrīnojama pacietība. Patīk monotons, vienveidīgs darbs, ko parasti veic lēni un ar lielu rūpību. Viņi parasti lēnām un ar lielu pacietību virzās uz sev nosprausto mērķi un vienmēr pabeidz uzsākto. Tas ļauj uzticēties un paļauties uz flegmātiķu solījumiem. Kā jau pieminēts iepriekš flegmātiķiem raksturīgs lēnīgums. Viņš lēni koncentrē uzmanību. Bet tam ne vienmēr ir slikta nozīme. Pateicoties lēnīgumam flegmātiķi savus pienākumus veic akurāti, precīzi un pamatīgi. Par flegmātiķa nervu sistēmas tipu varētu teikt, ka viņš ir spēcīgs, līdzsvarots un inerts.