Telepātija?27

Ir zināmi gadījumi, kad kaķi jūt, kad viņus vedīs pie veterinārārsta, piemēram, šis nelielais stāsta fragments: “Es biju ļoti uzmanīga, lai kaķim nebūtu nekādu aizdomu par to, ka viņu vedīšu pie veterinārārsta. Kad pamodos, no rīta kaķis skatījās uz mani ar aizdomām. Viņa bija ļoti uzmanīga un no manis izvairījās visu dienu, kad pienāca laiks braukt, viņa no manis bēga.“ Šis ir arī viens no biežiem iemesliem, kāpēc tiek atcelti apmeklējumi pie veterinārārstiem.

Viens no biežākajiem gadījumiem, kad suns uztver īpašnieka nodomus, ir pastaigas paredzēšana. Neviens nedomā, ka tas ir dīvaini, ja gājiens ir ierastā laikā. Bet daži suņi paredz pastaigas arī neierastā laikā. “Tammija vienmēr zināja, kad mēs viņu vedīsim pastaigā, pat tad, kad mēs to izlēmām, kad viņa gulēja citā istabā, viņa vienmēr pieskrēja pie mums, ļoti satraukta un priecīgi lēkāja. Mēs nekad nevarējām saprast, kā viņa to zina, tas parasti nebija parastā dienā vai laikā. Mēs nebijām vēl sākuši ģērbties, kad viņa jau pie mums lēkāja.“

Protams, ir daudz tādu stāstu, bet visticamākie pierādījumi nāk no zinātniskiem pētījumiem. Kādā pētījumā nejauši izvēlētā laikā suņi tika novēroti ar kameru palīdzību, kamēr viņu īpašnieki citā istabā klusībā domāja par suņa vešanu ārā. Lielākajā daļā testu 5 minūšu laikā suņi aizgāja līdz ārdurvīm apstājās vai apsēdās pie durvīm, daži luncināja asti. Viņi palika tādā stāvoklī līdz saimnieks no citas istabas līdz viņiem aizgāja. Suņi nekad citā laikā pie durvīm tā nesēdēja vai nestāvēja.

Liekas, ka, daudzi suņi un kaķi zina, kad saimnieki plāno doties prom un grasās viņus atstāt, īpaši, ja viņi dodas ceļojumā vai brīvdienās. Aptaujās, kurās piedalījās nejauši izvēlētas ģimenes Lielbritānijā un ASV, tika secināts, ka vidēji 67% suņu īpašnieku un 37% kaķu īpašnieku apgalvo, ka viņu dzīvnieki ir jutuši, ka viņi dodas prom, lai gan ārēji to nevarēja pamanīt.

To mēdz darīt arī papagaiļi. M. Fallarino, kuram pieder Robijs, Āfrikas pelēkais papagailis, stāsta, ka bieži, kad viņš domā pamest māju, papagailis saka: "Attā, tiksimies vēlāk, lai tev jauka diena", un tad žēli čivina. Fallarino saka, ka papagailis bieži to dara, kad putns atrodas apakšējā stāvā, bet viņš augšējā. Fallariono ilgi strādāja augšējā stāvā un izdomāja iziet, kad gāja lejā, papagailis jau žēli čivināja.

Daudzi akli cilvēki ar pavadoņiem-suņiem ir ievērojuši, ka suns zina viņu rīkojumus pirms cilvēks tos paspējis norādīt, suņi atbild uz domām, nekavējoties izdarot īpašnieka iedomāto lietu.

Suņi jūt un pārdzīvo saimieka nāvi. ''Mans vīra tēvs piederēja neliela ferma un viņam bija sargsuns Sultāns. Kādu dienu pēkšņi manam vīra tēvam palika slikti un viņu aizveda uz slimnīcu. Pēc pāris dienām viņš nomira. Viņš tika apglabāts vietējā kapsētā, 5 kilometrus no fermas. Pāris nedēļas pēc bērēm Sultānu nebija redzēts dienām ilgi. Tas likās dīvaini, jo viņš nemēdza klaiņot. Mēs nepievērsām tam uzmanību līdz pie mums ciemos ieradās kāds no bijušajiem fermas strādniekiem, kurš dzīvoja blakus kapsētai. Viņš teica: "Iedomājieties, kad es aizgāju vakar uz kapiem, Sultāns gulēja uz jūsu ģimenes kapa." Bet nebija pēdu, kam suns varēja sekot, viņš nekad nebija bijis kapsētā, jo vienmēr pieskatīja fermu, bet kā viņš atrada sava saimnieka kapu?''

Daudzi suņu treneri suņu telepātiskās spējas uztver kā pašsaprotamu lietu. Tev vienmēr vajadzētu prātā paturēt to, ka suns uztver tavas domas, tas ir bezjēdzīgi domāt vienu lietu un pateikt pavisam citu, jo tu nevari apmuļķot suni. Ja tu gribi sarunāties ar suni, tev tas ir jādara ar savu prātu un gribasspēku un tāpat ar savu balsi.