Īrija ir zeme, kura bagāta ar teikām, nostāstiem un pasakām. Ik katra upe, ik katrs kalns šajā zemē nes savu nostāstu. Šajā teiksmainajā zemē dzīvo daudz mistisku dievu, spēcīgu karavīru un skaistā, burvīgā Sidhe. Seno Īru leģendas un mīti stāsta, ka upe ir ceļš uz aizsauli. Upes, kā cilvēka asinsrite apvij visu Īrijas teritoriju, tā ir kā dzīvības nesēja visai īru tautai. Upes jau kopš seniem laikiem ir izmantotas, kā ūdensceļi, kā pārtikas avots un daudz kārt pat kā karaļvalstu robežu ievilkšanai, kuru robežas pat šodien ir spēkā esošas.
Teikas par 5 Īrijas upēm3
135
0
Šanonas upe ir garākā Īrijas upe, kuras garums sasniedzas 386km, līdz sadaloties pa vairākām mazākām upēm ietek Atlantijas okeānā, tās apjoms ir tik liels, ka viņa izplūst cauri septiņpadsmit Īrijas novadiem. Šo upi 10.gadsimtā Vikingi izmantoja, lai iekļūtu Īrijas teritorijā un sirotu pa apkārtnes novadiem un laupītu kristīgās baznīcas un klosterus. Upes nosaukums cēlies no jūras dieva Manannán mazmeitas Šanonas vārda, citās leģendās viņa pieminēta, kā kāda dižciltīga Lorda meita. Leģenda vēsta, ka upē bija strūklaka, kurā saplūda piecas upes. Šajā mītiskajā vietā katru gadu vienlaicīgi uzziedēja deviņas lazdas, kuras vienlaicīgi ziedēja un deva riekstus. Tie bija lielākie, skaistākie un krāsām bagātākie rieksti, kādus pasaule jeb kad ir redzējusi. Riekstus kuri iekrita upē ēda laši. Leģendā teikts, ka laši riekstus ēdot ieguva brūnganīgi sarkanos plankumus uz vēdera. Tie, kas riekstus apēda, tika dota gudrība, arī lašus ēdot, varēja tapt gudrāks, jo viņi savukārt bija ēduši no gudrības lazdas, gudrības riekstus, bet bija viens nosacījums… riekstus un lašus drīkstēja baudīt tikai un vienīgi vīrieši, sievietēm šai vietai bija aizliegts pat tuvoties. Sionna gribēdama būt gudrāka, spēcīgāka un vīriešiem iekārojamāka devās pie šīm lazdām, lai varētu apēst tās riekstus un iegūt to, kas nepiemīt citām sievietēm. Tā viņa slepus citiem nezinot izlavījusies no ciemata un devās pie Lazdām pakaļ riekstiem. Tiklīdz viņa tuvojās tai vietai, tā upē sacēlās lieli viļņi, kuri pacēlās pār viņas galvu un kā liela zvēra mute aprija nepaklausīgo meiteni un ievilka viņu kopā ar visām lazdām iekšā jūrā. No tā laika vieta kurā auga brīnumainie koki, tagad ir sausa zeme un šo upi nosauca viņas vārdā-Šanona.
Berovas upe ir nākamā pēc lieluma aiz Shannon upes. Upes kopējais garums ir 192km. Berova ir viena no trīs māsām Suir un Nore upēm. Upju sateka vietu īriski sauc Cumar na dTrí Uisce jeb „Drūzma no trim upēm.” Teika vēsta, ka pie mazas pilsētiņas Leighlinsbridge ap 2 vai 3.gs. notikusi kauja starp diviem brāļiem par karaļa troni. Covac kaujā esot nogalinājis savu brāli, karali Laoighaire Lorc. Vienīgais ko viņš esot pažēlojis ir savu brāļa dēlu princi Moenu. Sāls, kāpēc viņš pažēlojis princi, slēpjas tajā, ka Moens nevarējis runāt, tādēļ uz troni nevarējis pretendēt, bet runāt viņš nevarējis tādēļ, ka viņa tēvocis licis viņam apēst miesīgā tēva un brāļa sirdis, tāpēc viņš no gūtās traumas nespējis vairs parunāt. Reiz, spēlējoties ar bērniem princis esot stipri sasitis galvu un atguvis runas spējas. Lai izvairītos no sava tēvoča un drošas nāves viņš aizbēga uz Galliju, kur veicis daudz dažādus varoņdarbus. Kļūdams Gallijā slavens viņš sapulcināja 2000 karavīrus un uzaicināja savu tēvoci Covacu uz viesībām. Moens iespundējis tēvoci lielajā hallē un nodedzinājis halli līdz pamatiem, tādējādi atriebjoties par savu ģimeni. Tāds asiņains un sirdi plosošs stāsts ir šai upei.
Šīras upe jeb īru valodā Abhainn na Siúre ir trešā lielākā Īrijas upe, kuras garums sasniedz 185km. Viņa plūst garām klintij no kuras Sv.Patriks esot izdzinis ārā velnu, kurš no dusmām izskrējis ārā un izkodis lielu robu klintī, taču viens zobs viņam nolūzis un tur pat nokritis izveidojot blakus vēl vienu klinti kuru nosauca par Cashel klinti. Pats interesantākais ir tas, ka 1789.gadā tika atrasta 4.evaņģēlija manuskripta kopija, kura sarakstīta 8.gadsimtā Roscrea klosterī. Katrai teikai ir savs pamats.
Ceturtā garākā upe Īrijā, kura sniedzas 169km garumā ir Blackwater of Munster. Stāsts ir par karali, kurš valdījis 3.gs. Gribēdams vairāk papildināt savu kasi, karalis Cormac mac Airt esot paaugstinājis nodokļus ar ko nebija mierā viņa vasalis Fiacha, jo uzskatījis, ka pietiekamā daudzumā maksājot nodokli un devies karagājienā pret karali. Karalis pieaicinājis Druīdu un licis viņam izsusināt upi, tādējādi liedzot savam vasalim un viņa ļaudīm tikt pie ūdens rezervēm. Fiacha uzaicināja pie sevis aklu spēcīgu burvi. Burvis uzbūra melnu suni, kurš aprija karaļa druīdu un upe atkal atjaunojās un suņi palaida elpu, kas pārvērta karaļa karavīrus par akmeņiem.
Piektā un pēdējā upe šajā sarakstā, kuras garums ir 159km. Leģenda vēsta, ka dzīvojusi reiz ļoti skaista sieviete. Viņa bija tik skaista, ka viņā iemīlējies pats jūras dievs. Tā kā viņas roka bija apsolīta citam, jūras dievs Manannáns licis druīdiem nozagta savu iecerēto. Druīds Ferdia pārģērbies par sievieti, iegājis pie viņas istabā un sācis dziedāt miega burvestības. Kad sieviete aizmiga viņš nolaupīja viņu un aizmuka līdz Bannas upei. Viņš atstāja viņu upes krastā guļošu un devās pakaļ laivai lai aizvestu uz Manannán zemi. Kamēr druīds meklēja laivu, tikmēr no upes iznāca liels vilnis un ieskaloja sievieti iekšā upē kur viņa noslīkusi.
Tev patiks šie raksti
