Stāstiņš12

Šito pati piedzīvoju savos laukos. Nepajokam pārbijos. ;d

Nu tad tā. Mēs ar visu ģimeni aizbraucam uz laukiem. Tā ir tāda veco laiku māja. Es takā ieeju iekšā virtuvē ( Tā ir pirmā telpa ieejot no priekšnama) Mana vecvecmamma kā jau vienmēr taisa ēst. Viņa saka-Visi ēdīs ja? Mēs protams izbadējušies sakam -Jāa! Tad viņa tā nopūšas-Nu jā. Jūs jau ziniet ka man tā mugura sāp. Nevar kāds uziet augšā uz bēniņiem pēc sīpoliem? Nu es taču viņas mīlulīte kā vienmēr piesakos. Viņa man tur iedeva lukturīti lai var visu saredzēt jo ārā bij samērā tumšs. Es eju augšā bet tur ir takā no trepēm nokāpjot tāds pazeminājums kā jau vienmēr es neveiklā aizķeros. Pārbijos! Bet nu eju tālāk. Meklēju to kasti kur ir tie sīpoli . Ieeju tur tajā telpā. Kaut kas sāk grabināties.Bet es domāju ka es uz kkā uzkāpu. Bet neapklust. Paskatos apkārt. Nu varbūt māsa āzē mani. Es šo pasaucu. Paskatos visos kaktos bet nekā neredzu tikai vienam kaktā augšā kkas melns.Es tā padomāju- Nu mazums kas tur ir. Kā nekā-vecā mājā var visu redzēt ;D Bet tā ilgāk paskatos-Kustās :D Un pēkšņi tāda skaņa kā spārnus plivinātu. Es ātri visu apskatu un redzu man pretī sikspārņi lido. Es visu kasti paņēmusi skrienu lejā. Sīpoli krīt zemē bet man vienalga. Ka tik aizbēgt. Lejā durvis aizcērtu visas iespējamās lietas pie durvīm pielieku + vēl ātri kkā aizslēdzu, paķeru vienu sīpolu un nesos uz virtuvi. Es ātri ieskrienu iekšā. Mamma prasa -Kas ir? Es visu izstāstu. Protams kur tad bez rēkšanas. Tie tur pa mani rēc bet es uz viņiem dusmīgi noskatos. Un mamma man saka-Jā sīpoliņ:D Un atkal sāk rēkt... Tādi man tur piedzīvojumi ;D