Patiesie sapņi.
Ir visiem zināma patiesība, ka sapņi reizēm pareizi iztulkoti piepildās. Piemēram, ja izlūst zobs, tad aizies kāds tuvs cilvēks. Šo stāstu man izstāstīja vecmāmiņa. Viņai jau no agras jaunības rādās dīvaini sapņi, ja tuvākajā nākotnē ir lemts nomirt kādam tuviniekam. Sapnī viņa vāc sienu kopā ar saviem sen mirušajiem radiem. Un tad, ja viņa padod sienu mirušajiem, tad pēc neilga laika kāds mirst.
Kaut kas pie griestiem.
Parasta nakts. Bet tad ne no šā, ne no tā cilvēks pamostas un miegainām acīm paraugās griestos. Virs viņa galvas atrodas melna ēna, kura- atverot acis tā kā ātri aizslīd uz istabas stūri. Tūlīt pēc tam iestājās dziļš miegs. Un nācās ilgi prātot vai tas bija tikai sapnis, vai kas cits…
Mēle ausī.
Šo atgadījumu man izstāstīja draudzene. Tas notika agrā bērnībā. Divas mazas māsiņas pa nakti gulējušas gultiņā. Un viena ļoti spilgti acerējās, ka pa nakti pamodusies un sajutusi slapju mēli…savā ausī. Bet telpā neviens neesot bijis. Bet tūlīt pēc tā viņa ieslīga dziļā miegā. Pēc daudziem gadiem viņa atrada grāmatu, kur bija aprakstīti dažādi spoku veidi. Tajā skaitā poltergeists. Un kā par brīnumu, šī spoka liecinieku aprakstos viņa atrada identiskus aprakstus savai pieredzei.
