1911. gada 14. jūlijā no Romas dzelzceļa stacijas atgāja neliels vilciens: lokomotīve un trīs vagoni.Tas veda publiku, lai apskatītu kilometru garu tuneli Lombardijas kalnos - XX gadsimta sākumam unikālu būvi.
Šo izklaides ekskursiju Itālijas bagāto un aristokrātisko ģimeņu pārstāvjiem noorganizēja firma "Sanetti", 106 pasažieri ar interesi vēroja ievērības cienīgās vietas jaunajā dzelzceļa posmā. Pēc dažām stundām vilciens jau bija Lombardijā. Lūk,priekšā jau redzams tas pats tunelis. Sastāvs iebrauc tajā. Taču otrā pusē tas tā arī neparādās...
Policija un dzelzceļa strādnieki rūpīgi izpēta tuneli. Taču nav atrodamas, ne katastrofas pēdas,ne pat kvēpu pēdas no tvaika lokomotīves dūmiem uz tuneļa griestiem. Toties, tiek atrasti divi pasažieri no pazudušā sastāva, kuri atrodas šoka stāvoklī. Tikai pēc kāda laika viņi spēj atgūties un pastāstīt, kas notika.
Pēc viņu vārdiem, apkārtne ap vilcienu pēkšņi pārklājusies ar piena baltu miglu. Tuvojoties tunelim, tas kļūst aizvien biezāks, pārvēršoties stīgrā šķidrumā. Pasažierus pārņem šausmīgas bailes un viņi izlec no braucošā vilciena,jo abi tajā brīdī atrodas vagona vējtverī. Acīmredzot, pārējie pasažieri nepaspēj to izdarīt.
Nelaimīgie vēl ilgi cieš no psihiska rakstura problēmām, ko izsauc spēcīgs stress, taču pakāpeniski viss atkal ir normas robežās. Vilciens tā arī nekur neparādās...
Precedenta sabiedēti, Itālijas dzelzceļa valde slēdz tuneli satksmei un pat aizber ieejas ar akmeņiem. Kara laikā tuneļa velves iebrūk aviabumbas trāpījuma rezultātā, uz visiem laikiem aprokot šo noslēpumu...
Stāsts ir neticams. Taču pat vislielākajiem skeptiķiem tā patiesums neizraisa šaubas, tāpēc ka visam notikušajam ir dokumentāli apstiprinājumi, tajā skaitā - liecinieku liecības.Bet Milānas dzelzceļa muzeja fondos līdz šim glabājas makets, kas līdzinās bērnu dzelzceļas: uzvelkama lokomotīve, trīs vagoni, sliedes, miniatūrs tunelis. Savā laikā ar šīs spēļu lietiņas palīdzību inženieri centās modelēt apstākļus, kādos pazuda sastāvs. Taču neko konkrētu uzzināt viņiem neizdevās.
Likās, ka bez pēdām pazudis vesels vilciena sastāvs ar vairāk nekā simts bagātiem un ietekmīgiem itāļiem nevarēja neizsaukt spēcīgu sabiedrisku rezonansi. Taču, pretēji gaidītam, notikums neguva plašu atspoguļojumu. Vietējās avīzes nopublicēja dažus īsus rakstus ar nesaprotamu saturu. Vēl dažas rindas incidentam veltīja pasaules prese. Un tas arī viss. Policijā lietu steidzami nodeva arhīvā un vairāk par to neatcerējās. Kāpēc? Dažas domas, pārdzīvojumi var tik spēcīgi traumēt cilvēka psihi, ka tos uz zemapziņu izspiež apziņas
aizsargmehānismi. var teikt, ka apziņā šajā vietā izveidojas "aklais plankums".
Liekas, ka notikums ar pazudušo vilcienu kļūst par tādu "plankumu". Šoks no notikušā izrādās pārāk liels. Lūk, tunelis. Lūk, vilciens. Desmitiem liecinieku redz, ka sastāvs iebrauc tunelī, taču no izejas sastāvs neparādās.
Tunelī iekšā vilciena nav...
Radījumā ''Neticami,bet fakts'' rādija par šo vilcienu. Internetā neko nevarēju atrast,bet raidijumā stāstija,ka šis vilciens tomēr parādijās... tikai Meksikā. Visi pasažieri izkāpa Meksikas vilcienu stacijā un visi bija sajukuši prātā. Cik precīza ir ši informācija es nezinu,bet tomēr interesanti
