›

Spoku stāsts- izdomājums vai reāls atgadījums?2

117 2

Cilvēki stāstijuši šausmu stāstus kopš neatminamiem laikiem. Vispirms tie bija nostāsti par pārdabiskām būtnēm; cilvēki baidījās, ka visi šie rēgi, briesmoņi, spoki un ļaunie gari var nodarīt viņiem ko ļaunu, ka tie uzglūn tumsā, gaidot izdevīgu brīdi, kad uzbrukt.

Mēs joprojām stāstam par būtnēm, kas iedveš mums bailes, bet ne visi šie stāsti ir par rēgiem un dēmoniem. Daži no viņiem ir itin līdzīgi dzīviem cilvēkiem.

Šādiem šausmu stāstiem nereti ir nopietns nolūks. Tie brīdina jaunus cilvēkus par briesmām, kas sagaida, kad viņi sāk patstāvīgu dzīvi.

Tomēr lielākoties mēs stāstam šausmu stāstus, lai izklaidētos. Mēs izslēdzam gaismu vai atstājam degam tikai sveci. Tad sasēžamies cieši kopā un stāstam visšaušelīgākos šausmu stāstus, kādus vien zinam. Bieži vien tie ir nostāsti, kas klīduši no mutes mutē jau simtiem gadu.

Un man rodas jautājums, cik un vai vispār šajos spoku stāstos ir taisnības? Vai tie ir domāti, lai biedētu bērnus vai patiešām tie ir patiesi..?

Kādā vēlā 1864 gada oktobra... Autors: Maimercraft Spoku stāsts- izdomājums vai reāls atgadījums?

Kādā vēlā 1864. gada oktobra vakarā dienvidštatu flotei piederošam kuģim izdevās nemanītam paslīdēt garām unionistu karakuģiem un netraucēti noklūt ostā, vedot savās tilpnēs pārtiku un citas nepieciešamas preces.

Lūiss Bilings, mazā kuģīša kapteinis, jau gatavojās izmest enkuru, kad viņu iztrūcināja kāda komandas locekļa spalgais kliedziens.

- Tieši mums virsū nāca dīvains, vecmodīgs šoneris ar lielu melnu karogu, - Bilingss vēlāk stāstīja. - Kuģi apspīdēja kaut kāda spokaina, bālzila gaisma, kas izgaismoja katru tā stūrīti un spraudziņu.

Komanda darbojās gar tauvām un darīja citus darbus, un nepievērsa mums nekādu uzmanību, pat nepaskatījās uz mūsu pusi. Viņiem visiem bija šausmīgas asiņojošas brūces, bet sejas un acis kā miroņiem.

Vīrs, kurš bija iekliedzies, nokrita ceļos un, zobiem klabot, skaitīja lūgšanu. Pārvarēdams bailes, kas lika asinīm sastingt dzīslās, es metos uz priekšu un skriedams ar kliedzieniem brīdināju pārējos. Pēkšņi šoneris izgaisa manu acu priekšā.

Daži domā, ka tas varēja būt Žana Lafita pirātu kuģa ''Lepnums'' rēgs. Šis kuģis nogrima pie Galvestona salas 1821. vai 1822. gadā. Pirātu kuģi un tā komandu atkal redzēja tajos pašos ūdeņos 1892. gadā.

Ir ļoti daudz nostāstu par... Autors: Maimercraft Spoku stāsts- izdomājums vai reāls atgadījums?

Ir ļoti daudz nostāstu par šiem spoku kuģiem, it īpaši pirātu kuģiem. Par piemēru var ņemt filmas ''Karību jūras pirāti- miroņa lāde'', kurā arī bij stāstīts par pirātu spoka kuģi un uz tā mītošo apkalpi.

Kā šie spoku kuģi ir radušies? Parakstījuši līgumu ar sātanu? Skan pēc pilnīga neprāta un izdomājumiem..

Es uzskatu, ka šie stāsti par spoku kuģiem ir izdomāts, lai iebiedētu jaunos jūrniekus dodoties jūrā. Un otrkārt- tie varēja būt pirātu aplaupītie kuģi, cilvēki tika nogalināti un atstāti uz kuģa, kuģis tika aplaupīts un pamests likteņa varā, tā tas ir peldējis līdz kāds to redzējis un pārbijies no tā kas uz šī kuģa mīt..

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Dēzija Klārka vairāk nekā... Autors: Maimercraft Spoku stāsts- izdomājums vai reāls atgadījums?

Dēzija Klārka vairāk nekā mēnesī bija nogulējusi komā, kad ārsts paziņoja, ka viņa beidzot ir mirusi. Vēsā vasaras dienā viņu apglabāja nelielā kapsētā kādu jūdzi prom no mājām.

-Lai viņa dus mierā, - sacīja viņas vīrs.

Bet to viņa nedarīja. Tajā pašā naktī kāds kapu aplaupītājs laternas gaismā ar lāpstu raka viņu ārā. Tā kā zeme vēl aizvien bija mīksta, viņš ātri aizrakās līdz zārkam un atvēra to vaļā.

Nojauta neģēli nebija pievīlusi. Dēzija bija apglabāta ar diviem vērtīgiem gredzeniem - viņai pirkstos bija laulības gredzens ar brilijantu un vēl viens gredzens ar rubīna aci, kas laistījās kā uguns.

Zaglis nometās ceļos un iebāza roku zārkā, lai paņemtu gredzenus. Bet tie bija cieši uzmaukti pirkstos. Tā nu viņš nosprieda, ka vienīgā vienīgā iespēja ir nogriest pirkstus ar nazi.

Bet, kad viņš iegrieza pirkstā, uz kura bija laulības gredzens, tas sāka asiņot, un Dēzija Klārka sakustējās. Piepeši viņa pieslējās sēdus! Zaglis pārbijies uzlēca kājās. Nejauši viņš ar kāju apgāza laternu, un gaisma nodzisa.

Zaglis dzirdēja, kā Dēzija izkāpj no kapa. Kad viņa tam tumsā gāja garām, zaglis stāvēja, bailēs sastindzis un sažņaudzis rokā nazi.

Viņu ieraudzījusi, Dēzija savilka ciešāk līķautu un vaicāja:

-Kas tu esi?

Kad kapu aplaupītājs izdzirda šo ''līķi'' runājam, viņš metās bēgt! Dēzija paraustīja plecus un turpināja iet, ne reizi neatskatīdamies.

Bet zaglis izbīlī un apjukumā sajauca virzienus. Viņš iekrita uz galvas kapā, uzgāzās virsū nazim un pats sevi nodūra. Dēzija aizgāja mājās, bet zaglis noasiņoja līdz nāvei...

Kad miruscaronos balzemē... Autors: Maimercraft Spoku stāsts- izdomājums vai reāls atgadījums?

Kad mirušos balzemē, asinsvadous un limfvadus piepilda ar šķidrumu, kas satur formaldehīdu. Tas ļauj saglabāt līķi ilgu laiku, kā arī kalpo par apliecinājumu tam, ka persona, ko gatavojās apglabāt, patiešām ir mirusi.

Pirms izplatījās modernās balzamēšanas metodes, bija zināmas daudzas leģendas. Tie bija stāsti par cilvēkiem, kas uzskatīti par mirušiem, kaut patiesībā atradušies komas vai transa stāvoklī un atguvuši samaņu bēru laikā vai pēc tam, kad jau tikuši aprakti. Pēdējā gadījumā tie, kas paglābjas no šausmīgas nāves kapā, varēja par savu dzīvību pateikties kapu aplaupītājiem.

Tolaik zagļi atraka kapus, lai nolaupītu dārglietas vai arī lai pārdotu līķus medicīnas skolām. Laiku pa laikam viņi kapā atrada cilvēku, kas patiesībā bija dzīvs un atguvās no šoka, pateicoties aukstajam gaisam, vai tāpēc ka zaglis mēģināja viņam nogriest pirkstu. Deviņpadsmitā gadsimta sākumā kāda sieviete, būdama ļoti noraizējusies, ka viņu varētu aprakt dzīvu, deva rīkojumu, lai viņu kapenēs zārkā bez vāka. Kapeņu sienā tika ierīkota neliela atvere, lai šī sieviete varētu elpot un viņu kāds sadzirdētu, ja viņa atgūtu samaņu.

Kādā tumšā, lietainā sestdienas pēcpusdienā resns un dzīvespriecīgs miesnieks, vārdā Semjuels Blants, naudas dēļ sastrīdējās ar savu sievu Eloīzu. Blants Dusmās Eloīzu nogalināja. Tad viņš samala sievas līķi tāpat kā gaļu, no kuras gatavoja desas, bet kaulus apraka zem liela, plakana akmens iekšpagalmā. Lai paturētu slepkavību noslēpumā, Blants visiem stāstīja, ka sieva no viņa aizgājusi.

Jauniegūto desu gaļu Blants sajauca ar cūkģaļu, tad piebēra sāli un piparus, un labākai garšai pievienoja arī salviju, timiānu un mazliet ķiploku. Lai piešķirtu desai īpašu aromātu, miesnieks to žāvētavā nedaudz apkūpināja. Viņš nosauca šo desu par ''Blanta īpašo''.

Pēc šīs jaunās desas bija tāds pieprasījums, ka Blants iepirka labākās cūkas, kādas vien varēja atrast, un sāka pats audzēt cūkgaļu. Viņš arī modri vēroja, vai tuvākā apkārtnē negadīsies kāds cilvēks, no kura varētu sanākt garda desu gaļa.

Kādu dienu viņa veikalā ienāca apaļīga, glīta skolotāja. Blants viņu sagrāba un samala gaļā. Citureiz pie miesnieka iegriezās viņa zobārsts. Tas bija tukls maza auguma vīrelis un arī nokļuva gaļas malējā. Tad cits pēc cita sāka pazust apkaimes bērni, tāpat arī kaķēni un kucēni. Bet nevienam neienāca prātā, ka miesniekam Blantam ar to varētu būt kāds sakars.

Tā tas turpinājās vairākus gadus. Bet kādu dienu Blants pieļāva lielu kļūdu. Miesnieka veikalā ienāca resns puika. Blants viņu sagrāba un sāka stumt iekšā gaļas malējā. Taču puika izrāvās un izskrēja no veikala, un Blants dzinās viņam pakaļ, vicinādams lielu miesnieka nazi.

Kad cilvēki to ieraudzīja, viņi uzreiz saprata, kas noticis ar visiem pazudušajiem bērniem un pieaugušajiem, un kaķēniem, un kucēniem. Pie miesnieka veikala sapulcējās saniknots pūlis. Neviens īsti nezina, kas ar Blantu todien notika. Daži teic, ka viņu izbarojuši paša cūkām. Citi apgalvo, ka viņš ņēmis galu gaļas malējā. Bet neviens nekad vairs neredzēja nedz miesnieku, nedz viņa brīnumainās desas.

Reklāma

Scaronis diemžēl vadoties pēc... Autors: Maimercraft Spoku stāsts- izdomājums vai reāls atgadījums?

Šis, diemžēl vadoties pēc interneta avotiem, bij īsts stāsts, bet es nemaz nebrīnītos ka šādas lietas arī notiktu mūsdienās. Uz pasaules pastāv kanibālisms un cilvēku nogalināšana. Šausmas....