Spoku stāstiņi vakaram10

Baltie cimdi

Reiz apkopēja tīrija operu. Bija jau vēls. Kad pulkstenis sita divpadsmit, pēkšņi atvērās klavieres un uz tām sāka spēlēt balti cimdiņi... Nākamajā dienā apkopēja izsauca policiju. Pilicisti pie klavieru vāka piesēja striķīti. Naktī policisti skatās – atkal atnāk baltie cimdiņi un sāk spēlēt. Tad policisti parauj striķīti, un klavieru vāks aizcērtas ciet. Viens balts cimdiņš paliek iespiests un no tā sāk tecēt asinis. Nākamajā vakarā apkopēja skatās izrādi un redz kādai operdziedātājai uz vienas rokas tādu pašu cimdiņu, bet otru roku apsaitētu. 

Žiletes nagi

Vienu laiku R. pilī bijis kurinātājs, kas slēpis kreiso roku. Reiz, kad viņš bēra krāsnī ogles, māceklis ieraudzīja, ka kurinātājam kreisās rokas nagu vietā ir asas žiletes... Māceklis ļoti pārbijies un redzēto izstāstījis pils direktorei. Bet naktī, kad māceklis gulējis, pie viņa atnācis kurinātājs un teicis: "Tas, ka tu atklāji manu noslēpumu, vēl nebūtu nekas, bet tas, ka tu to izpaudi, tev būs jānožēlo..." Un ar saviem asajiem nagiem kurinātājs pārgrieza māceklim kaklu.

Leģenda vēsta, ka Hloja bija verdzene Mirtlu mājā, kurai bija viens slikts paradums - noklausīties pa atslēgas caurumu saimnieku sarunas. Kad vienā jaukā dienā viņu pie šīs nodarbes pieķēra mājas saimnieks un kā sodu nogrieza viņi ausis un lika staigāt ar zaļu lakatu ap galvu, lai citi neredz viņas ievainojumu. Lai atriebtos viņa izcepa kūku ar oleandras lapām, kas ir ārkārtīgi indīgas. Lai gan viņas mērķis bija mājas saimnieks uz kūciņu uzrāvās sieva un meitas, kā rezultātā pēc dažām dienām viņas nomira šausmīgās sāpju agonijās. Hloja pameta mājas un taisījās bēgt, taču viņu noķēra citi vergi, kas strādāja plantācijā un nolinčoja viņu par to, ka ar izdarīto pakļāva visus pārējos briesmām. Par laimi vai par nelaimi, bet šim stāstam nav nekādu dokumentālu pierādījumu, tikai viena intriģējoša fotogrāfija. Patiesība vai nē (drīzāk jau ka nē), bet šajā mājā ir vairāki spoki, kas sastādīs Jums kompāniju garajos vakaros un naktīs, ieskaitot jaunu sievieti, kura rādās uz trepēm spogulī, citu jaunu sievieti, kas izmanto woodoo pret tiem, kas uzdrīkstās gulēt viņas istabā Patreiz Mirtli ir viesu nams, kas piedāvā gultasvietu un brokastis īpaši ziņķārīgiem cilvēkiem, kas vēlas redzēt šo māju.

Par pīķa dāmu ir daudz stāstu. Pati nekad neēsmu meģīnājusi nevienu rēgu saukt. Tikai vienreiz ar klasesbiedrenēm skolas tualetē muļķojāmies bet nekas nesanāca jo bija baigi skaļš un gaisma bija ieslēgta.
Melnā Pīķa Dāma (jeb Bloody Mary). Neietektu šitādu mošķi saukt, jo tas ir diezgan bīstami. Izsaukt viņu ir ļoti viegli, jo ir daudz veidu kā, bet vēlāk dabūt prom grūti gan. Ir arī bijis šāds stāsts kā ''Man draugi sauca pīķa dāmu.Sauca ar svecītēm,spoguli un lūpeni.Izsauca,bet no viņas atkratīties nevarēja.Nākošajā rītā visiem kājas bija saskrāpētas līdz asinīm.Pēc 2 mēn. diviem puišiem mātes nomira ar 1 h starplaiku.Izklausās neticami,bet...pieredze rāda,ka sekas ir trakas tkā spriežam paši.'' Jauki,ne? Leģenda par pīķa dāmu ir cēlusies no ASV kur kādreiz senos laikos dzīvojusi sieviete un viņas meita. Kādu dienu meitene bez pēdām pazudusi un māte viņu izmisīgi sākusi meklēt. Beigu beigās, meita tika atrasta izvarota un nožņaugta netālu no mājām kādā parkā. Pēctam māte esot izdarījusi pašnāvību, un tagad klejojot pa spoguļiem un nogalinot vīriešus. Tākā, domājams ir tas ka sievietēm kautko nāvīgu nevar izdarīt, bet vīriešiem gan.... Tātad... Ja tomēr jūs pārņem drosme, lūk kas jums ir jādara... VAKARĀ vai NAKTĪ, sveču gaismā, uz spoguļa ar sarkanu lūpu krāsu ir jāuzīmē trepītes. To jādara diviem vai vairākiem cilvēkiem (Jo fakts ir tāds ka vienam to darīt ir ļoti bīstami, bet otrs, ir iespēja ka tas var neizdoties) Tad Jākoncentrējas uz spoguli, un tur itkā vajadzētu parādīties ''gaismiņām'' un pa trepēm ''jānonāk'' tādam kā melnam kvadrātiņam. Tad viņai jāiznāk no spoguļa, un visiem ir jāsajūt auksta elpa, un svecēm ir jānodzist pašām no sevis. Taču, to darot, notiks briesmu lietas, tākā labāk neieteiktu to darīt, jo pati esmu mēģinājusi un pēc tā kājas trīcējušas visu laiku. Šo stāstu atradu internetā.

Vietējā leģenda stāsta ka tunnelis ir jaunas meitenes spoka apsēsts,kura pēc izbēgšanas no vietējās fermas ar drēbēm liesmās,mira tuneļa sienās. Eksistē vairāki varianti par šo leģendu,viens no tiem ir ka meiteni aizdedzinēja saniknotais tēvs. Citi stāsta ka jaunā meitene tika izvarota tunelī un vinas ķermenis tika sadedzināts lai netiktu atrasti pierādijumi.Visos variantos ir minēts jaunas meitenes kliedzienu skaņas. Tuneļa vārds ir purported phenomena (apgalvoto parādības).

Tas notika Sātiņu pamatskolā, kura izbūvēta bijušajā kara hospitālī. Daudzi cilvēki šajā vietā ir saskārušies ar asinis stindzinošiem gadījumiem. Pirmais stāsts ir par diviem zēniem, kuri vēlu vakarā skrēja pa skolas gaiteni un tā galā pamanīja vīrieti baltā uzsvārcī. Tas intensīvī soļoja- uz vietas! Pats dīvainākais bija tas, ka vīrietim trīka kāju. Tagad šie zēni ir jau pieauguši un vēl nesen apsprieda redzēto. Tas nebija nosapņots. Spokainais ārsts pat skatījies viņiem acīs.
Vēl šajā pašā skolā ir telpa, kur dzīvo skolas sargs. Bet tur ir ļoti grūti uzturēties, jo kā aizver acis, tad tajā vietā, kur ir logs nāk iekšā krustnešu karavīri. Var jau likties smieklīgi, bet to nav stāstījis tikai viens cilvēks. Un šajā telpā neviens vairs labprātīgi neuzturās.