Dažādi spoku stāstiņi ņemti no neta, cik nu tajos patiesības spriediet paši!
—
Manis paša notikums! Biju ar tēti aizgājis sēņot.
Ieejam mežā, izklīstam. Es eju, te pēkšņi priekšā veca sapuvusi māja, pilnīgs grausts! Eju iekšā, neviena cilvēka, viss kluss! Iekšā māja bija pilnībā neskarta izņemot visur bija 10cm putekļu kārta.
Staigāju pa māju, ieraugu galds uzklāts, ēdieni uz šķīvjiem, dzērieni krūzēs. It kā kaut kādas kāzas bijušas, bet viss pamests un visi ēdieni sapuvuši.
Te pēkšņi pulkstenis pie sienas nedarbojas, rāda 3 naktī. Ieraugu pie sienas kalendārs 1974. gads!
It kā mistiski visi cilvēki būtu pazuduši!
Ātri bēgu prom no tās vietas, skrienu pie tēta skatos viņam jau pilns
sēņu grozs, saucu viņu lai nāk apskatās to māju, kas bija tur pārsimts metru uz sāniem. Ejam, skatos vieta kur bija māja vairs nekas nav tikai krūmi nezāles un sūnas!
Ātri braucām prom no tās vietas, kkas mistisks tur bija.
—
Tas notika Sātiņu pamatskolā, kura izbūvēta bijušajā kara hospitālī. Daudzi cilvēki šajā vietā ir saskārušies ar asinis stindzinošiem gadījumiem. Pirmais stāsts ir par diviem zēniem, kuri vēlu vakarā skrēja pa skolas gaiteni un tā galā pamanīja vīrieti baltā uzsvārcī. Tas intensīvī soļoja- uz vietas! Pats dīvainākais bija tas, ka vīrietim trīka kāju. Tagad šie zēni ir jau pieauguši un vēl nesen apsprieda redzēto. Tas nebija nosapņots. Spokainais ārsts pat skatījies viņiem acīs.
Vēl šajā pašā skolā ir telpa, kur dzīvo skolas sargs. Bet tur ir ļoti grūti uzturēties, jo kā aizver acis, tad tajā vietā, kur ir logs nāk iekšā krustnešu karavīri. Var jau likties smieklīgi, bet to nav stāstījis tikai viens cilvēks. Un šajā telpā neviens vairs labprātīgi neuzturās.
—
Reiz kaada sieviete brauca mashiinaa no darba. Tachu kopsh viena pagrieziena vinjai visu laiku sekoja kaads sarkans minibusinjsh. No saakuma sievietei bija vienalga – droshi vien brauc uz to pashu pusi, tad ta liela muizha. Bet mashiina turbinaaja sekot, un ik pa briidim iesleedza taalos lukturus, kuri izgaismoja sievietes mashiinu. Bet mashiina neatstaajaas no sievietes. Tad vinja nosprieda, ka brauks pa celju, pa kuru neviens nekad nebrauc, jo tur nav ne labs celjsh ne gaismas. Vinja nogriezaas pa to celju. Bet mashiina turpinaaja sekot un sleegaat iekshaa un aaraa taalos lukturus. Nu jau vinja bija paarbijusies, un zvaniija policijai, lai vinji gaida pie vinjas maajas un graabj ciet sarkanaa businja shoferi. Sieviete aizbrauca maajaas, kur policija kaa jau runaats gaidiija. Kad arii minibusinjsh apstaajaas policijas viiri pieskreeja klaat un graaba vinju cite, bet viirs kliedza: “nekjeriet mani, bet vinju!!” Policija pamaniija, kaa no sievietes mashiinas izkaapa kaads cits viirs ar nazi rokaas, bet tad vinjsh izgaisa. Beigaas atklaajaas, ka viirs kursh bija mashiinaa bija centies paargriezt sievietei riikli, bet sarkanais businjsh to bija pamaziijis un katru reizi kaa shis kaut kas gribeejis uzbrukt iesleedza taalos lukturus, lai izgaismotu mashiinu, un sieviete vinju pamaniitu.
es biju dziivojusi majaa, saulkrastos. draudzenes vecaaki ireeja vasarnicu uz visu vasaru, taa maaja atraadass ka krustojuma kur 3 majas.
tajaa maajaa visu laiku kautkaads sviests dariijas,vienu vakaru sedejam skatijamies televizoru, un dzirdam kads augseeja staavaa attaisa kraanu. tek uudens.visi itkaa ir leeja, mes visi aizejam augsaa, notiiram izlietni,atnakam leja, pec kada laika atkal tas pats. itkaa nomierinajas, veelak nakti jau guljam, gandriiz aizmiegam, es gulju blakus draudzenei,un draudzene saka- man pie kajam kakkis gulj? mums tak nav kakku, es paskatiijos un redzeeju melnu kakki, un loti spidiigas acis.es ta nobijos. tad nakamajaa diena, mes gajaam uz juru peldeeties, visi aizgajam, atnaacaam majaas, un visa gazes pliits bija melna,nodegusi.
Tas notika pirms vairakiem gadiem kad man vel bija 11 gadi. es dzivoju piecstavu majaa kura tika uzcelta 1993. gadaa. lai nu ka vina tika celta uz purva kur blakus atradas kapi. Bet pats trakakais bija tas, kad es gaju pa trepem uz savu dzivokli es biju viena. kapnu telpaa neviena nebija. peksni kad biju 3. stava ( pati dzivoju 4.) dzirdeju smieklus. Smiekli skanEja kA cuksti. bet tie palika ar vien skalaki un skalaki. bet tur neviena nebija. ES parbijusies ieskreju majaas un skatijos pa durvju actinu. Bet tur neviena nebija. Spociigi!
