Nolēmu savākt dažus spokus, tad nu lūk viņi ir! :)
Veļi māžojas
Blomu muižas pils dārzā esot dziļš dīķis, ko saucot par Vaidavas dīķi. No šī dīķa pulksten divpadsmitos naktī izbraucot viena pēc otras skaistas karītes. Luktuŗi pie karītēm spīdot, kučērs sēdot uz bukas un priekšā esot četri vareni zirgi. Karītes piestājot pie pils durvim un no tām izkāpot tādi lepni kungi un dāmas, uzkāpot pa trepēm un ieejot kantorī. Drīz vien sākoties dancošana. Dancojot, ka švīkstot vien. Durvis tad pilī klabot un zīda drānas čaukstot. Dancotāji uzturoties tais telpās, kur neesot dzīvu cilvēku. Pienākot arī līdz durvim, aiz kurām esot kāds gulētājs, bet iekšā nenākot un aizejot atpakaļ. Arī ārā durvis esot visas pa nakti aizslēgtas, bet dancotāji tiekot pa tām iekšā, lai slēdzot, kā gribot. Dancotāji lustējoties kādu stundu, tad atkal piebraucot karītes. Viņi iekāpot karītēs un iebraucot dīķī, ugunim mirdzot. Kad gailis uz rīta pusi pirmo reiz dziedot, tad pilī viss esot klusu un mierīgi. Arī durvis esot tāpat aizslēgtas, kā vakarā palikušas. Notiekot tas tādēļ, ka pils esot uzcelta tai vietā, kur agrāk bijusi kapsēta. http://horror.ucoz.com/blog/2009-01-23-5">
Asinis aiz loga
Reiz kādā meža mājiņā dzīvoja mamma,tētis un dēls.
Vienu vakaru visa ģimene skatījās televīzoru.Aiz loga
ķaut kas iesīcās... Tad mamma izgāja ārā, lai paskatītos,
kas tur notiek.Pēc tam tētis, nevarēdams sagaidīt
atgriežamies mammu, arī izgāja ārā.
Pēkšņi dēls izdzird stiprus sitienus un,
Piegājis pie loga ieraudzījis, ka pa rūti tek asinis...
Dēls tad izsteidzās ārā un sastapa māti ar tēvu, sitot odus...
Real Life
1)Ar klasi bijām aizbraukuši ekskursijā. Blakus bija mežš viens klasesbiedrs iegāja mežā (nē viņš nepazudīs) un atnesa no meža tādu kā zagļa masku (vuiii šausmīgi paliek jau rakstot...) kad mēs viņam uzkliedzām lai labāk nes atpakaļ viņš to arī izdarīja, bet kamēr viņš skrēja maska sāka plūst nu kā ūdens sāka plūst.
2)Nama vecākais gāja uz bēniņiem un sajuta kaut kādu dīvainu smaku-viņš uzkāpa augšā un minat 3 reizes ko viņš tur ieraudzīja- Pakārušos bomzi! (nē nu nopietni!)
Baltie Cimdi
Reiz apkopēja tīrija operu. Bija jau vēls. Kad pulkstenis sita divpadsmit, pēkšņi atvērās klavieres un uz tām sāka spēlēt balti cimdiņi... Nākamajā dienā apkopēja izsauca policiju. Pilicisti pie klavieru vāka piesēja striķīti. Naktī policisti skatās – atkal atnāk baltie cimdiņi un sāk spēlēt. Tad policisti parauj striķīti, un klavieru vāks aizcērtas ciet. Viens balts cimdiņš paliek iespiests un no tā sāk tecēt asinis. Nākamajā vakarā apkopēja skatās izrādi un redz kādai operdziedātājai uz vienas rokas tādu pašu cimdiņu, bet otru roku apsaitētu. (Stāsta Anita no Rīgas)
Žiletes Nagi
Vienu laiku R. pilī bijis kurinātājs, kas slēpis kreiso roku. Reiz, kad viņš bēra krāsnī ogles, māceklis ieraudzīja, ka kurinātājam kreisās rokas nagu vietā ir asas žiletes... Māceklis ļoti pārbijies un redzēto izstāstījis pils direktorei. Bet naktī, kad māceklis gulējis, pie viņa atnācis kurinātājs un teicis: "Tas, ka tu atklāji manu noslēpumu, vēl nebūtu nekas, bet tas, ka tu to izpaudi, tev būs jānožēlo..." Un ar saviem asajiem nagiem kurinātājs pārgrieza māceklim kaklu. (Stāsta Laima no Jelgavas)
Baltā dāma
Reiz ekskursanti aizbrauca uz kādu pili. Visi apmetušies tuvējā viesnīcā, bet divas meitenes palikušas pārnakšņot pilī kādā zālē. Tantiņa, kas sargājusi pili, meitenes gan aicinājusi pie sevis, stāstīdama, ka viņas dzīvoklī esot blusas, bet pilī spokojoties. Un tā kā meitenes ļoti baidījušās no blusām un neticējušas spokiem, abas gulējušas zālē. Šai telpai bijušas divas durvis: uz balkonu un arī uz kādu vēl lielāku zāli. Tantiņa abas durvis aizslēgusi, atstādama ekskursantes vienas. Meitenes jau laidušās snaudā, kad viena izdzirdusi, kā atveras un aizveras balkona durvis. Viņa saklausījusi arī tādu kā veco laiku zīda kleitas iečaukstēšanos. Kad pavērusies, tad ieraudzījusi caurspīdīgu dāmu veco laiku tērpā izejam cauri viņu guļamajai telpai un pazūdam lielajā zālē. Tur sākusi skanēt mūzika, iedegušās sveces un parādījušoes arī citi rēgi. Meitene briesmīgi iekliegusies, un sveces uzreiz nodzisušas. Tantiņa, izdzirdusi kliedzienus, steigusies pie mežsarga, kas dzīvojis netālu, bet mežsargs nav bijis mājās, jo, izrādās, arī dzirdējis kliedzienu un jau aizskrējis uz pili. Tuvojoties pilij, mežsargs ievērojis, ka viena degoša svece nolaižas no balkona. Mežsargs izšāvis, svece nodzisusi, bet kāda caurspīdīga dāma slīdējusi kapu virzienā, līdz pazudusi pavisam. No rīta tajā vietā mežsargs pētījis kapu plāksnes. Uz vienas bijis uzraksts "Baltā dāma". (Stāsta Marta no Rīgas)
Zelta kāja
Dzīvoja reiz bagāts kungs, kurš karā bija pazaudējis kāju... Pēc kara kungs lika sev uztaisīt jaunu kāju – no zelta. Bet ilgi kungam tā neiznāca dižoties, jo viņš drīz vien nomira. Pirms apbedīšanas kāds kalps nozaga zelta kāju, domādams, ka kapa tāda bagātība nav vajadzīga. Jau pirmajā naktī pēc bērēm kungs ieradās pie kalpa un teica: "Atdod manu kāju! Atdod manu kāju! Atdod manu kāju! Atdod manu kāju! Atdod manu kāju!" (Stāsta Jānisn no Salaspils)
Baltās klavieres
Māmiņa nopērk meitai baltas klavieres. Meita sāk spēlēt un pazūd. Atnāk māmiņa, sāk spēlēt un arī pazūd. Atnāk tēvs, uzmanīgi apskatās un pamana, ka klavierēm balto taustiņu vietā klabinās zobi... (Stāsta Kristīne no Salaspils)
