Spoku skolas manā apkārtnē13

Šī ir skola, kurā mācījos visus deviņus pamatskolas gadus - Rencēnu pamatskola. Šeit pirms apmēram 20 gadiem dēļ nelaimīgas mīlestības pakārās ķīmijas skolotājs. Tas notika trešajā, jeb bēniņstāvā, kur tagad atrodas TV telpa. Kad gāju 2. klasē, mūsu klases audzinātājs mums reiz stāstīja, ka vairākas reizes esot nācis astoņos vakarā savākt skolēnu burtnīcas, vai uz mēģinājumu un, ieejot skolas zālē, dzirdējis zāles ārpusē soļus. Kad atvēris durvis, tur neviena nav bijis, bet gaisma bijusi izslēgta. Toreiz domāju, ka viņš mūs vienkārši biedē, lai mēs - sīkie nelienam augšā uz trešo stāvu, bet pagājušā gadā, pēdējā klases ekskursijā pirms izlaiduma viņš mums stāstīja to pašu. Šādus un līdzīgus gadījumus stāsta arī skolas apkopējas.

Šī ir bijušās Mazsalacas skolas ēka, jeb Valtenberģu muiža. Tur kara laikā esot bijušas ieslodzījuma vietas, kur kambaros cilvēki esot ieslodzīti dzīvi un atstāti turpat nomiršanai, kā arī gatavojot ēku skolas vajadzībām, atverot zemāko stāvu kambarus, it kā esot atrasti skeleti. Stāsti par šo vietu daudz un dažādi: piemēram, ka kāda meitene esot mēģinājusi izsaukt pīķa dāmu un nākamajā dienā, klases vakara laikā, viņai virsū esot uzkritis lielais pakaramais garderobē un viņa mirusi. Vēl arī vecie labie stāsti par gaismas slēdzelēšanos, bet kas attiecas uz šo skolu, tad lielākajai daļai stāstu man kaut kā trūkst ticamības...