Ballītes ar milzīgu daudzumu alkohola, izpriecas bordeļos, jociņi ar zārkiem - zelta drudža laikos Nāves ielejā Kalifornijā valdīja vaļīgs dzīvesveids, īpaši algas dienās. Šodien pamestās zeltraču pilsētas, kas pilnas ar veciem krāmiem, tikai ļauj noprast par pagājušo dienu burvību.
Pāris koka mājas, sabrukušas māla būdiņas un viena dažādu nieku bode - tas ir viss, kas atrodams Balaratā, Austrumkalifornijas miestā, kas ir visu spoku pilsētu personifikācija. Pusdienlaika saules nogurdinošajā svelmē tuksneša zemes apvārsnis saplūst ar Panaminta kalnu grēdu. Katru dienu pilsētā ieklīst vien daži tūristi, kas kaut kā iemaldījušies Nāves ielejā un, izkāpuši no auto, kas aprīkoti ar klimata kontroli, tramīgi pastaigā pa spoku pilsētu. Balaratā mīt tikai daži cilvēki. Viens no tiem ir vietējā veikala īpašnieks, kas pilsētu arī uzrauga.
Balarata radās 19. gadsimta beigās, kad Panaminta ielejā, kas atrodas blakus Nāves ielejai, tika atklāts zelts. Tad sākās Balaratas zelta laikmets, jo tur mita zeltrači. Ziedu laikos pilsētā dzīvoja tikai 500 iedzīvotāju, tomēr tajā bija septiņi saloni, trīs viesnīcas un četri bordeļi. Katru reizi, kad pienāca payday (algas diena), zeltrači saplūda Balaratā un citās zelta drudža laika pilsētiņās, un tērēja naudu, cik spēka - lielākoties viskijam un pērkamām sievietēm. Dzertuvēs kāvās un nogalināja, dzēra un spēlēja kārtis, izgulēja dzērumu un izspēlēja jokus. Vēsturē zināmais zeltracis Šortijs Heriss Balaratā reiz piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu, kad viņš, izguļot dzērumu pēc krietnas ballītes, tika iecelts zārkā. Kad viņa biedri manīja, ka Šortijs mostas, tie iededz sveces un nesa zārku uz kapiem. Pēc šāda izbīļa Heriss Balaratā netika redzēts ilgu laiku.
Divu stundu brauciena attālumā atrodas Riolītas pilsēta, kur zelts tika atklāts 1904. gadā. Jau dažus gadus vēlāk pilsētā mita 10 000 cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija strādnieki un racēji, kuri par darba dienu raktuvēs saņēma trīs dolāru algu. Reti kuru zelts darīja bagātu, jo lielākā daļa naudas tika notriekta krogos. Riolītā atrodas pierādījums, ka vietējo mīļākā izklaide bijusi alkohola patērēšana lielos daudzumos - 1906. gadā tur tika uzcelta māja no māla un no 30 000 alus pudeļu. Šodien šī ēka ir vienīgā, kas saglabājusies, jo banka, viesnīca, skola un stacija jau sen ir vien drupas. Zelta drudzis Riolītā beidzās ātri - jau 1910. gadā pilsētā vairs nebija strādnieki, tie raka zeltu citur. Tāds pats liktenis piemeklēja lielāko daļa zelta drudža pilsētu.
Balarata Nāves ielejā atrodas tik nomaļā vietā, ka septiņdesmitajos gados tur slēpās sērijveida slepkava Čārlzs Mensons, kurš kopā ar savu bandu apmetās kalnos pie Balaratas. Tieši tur 1969. gadā viņš tika noķerts. 75 gadu vecais Mensons vēl līdz šim brīdim atrodas Kalifornijas cietumā, bet ierīkotais miteklis kalnos vēl aizvien apskatāms.
Balaratas krāmu bodes īpašnieka un pilsēta sarga Roka Novāka sejā vējš un saule ievilkuši dziļas rievas. Pēc skata nevar pateikt, vai Rokam 50 vai 60 gadi. Viņš to arī neatklāj, sakot, ka tuksnesim vienalga, tā noslēpumus nevar atklāt pat daudz ilgākā laikā.
