Pastāstīšu biški par spokiem lūzu ielieciet plusiņus:ripo:
-----\\\SPOKU MĀJAS///------
--Rozenheimas poltergeists--
Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigā Vācijas pilsētas Rozenheimas juristu birojos notika savādas lietas.Zvanīja telefoni, taču, tiklīdz klausule tika pacelta, savienojums pārtrūka.Telemehāniķi nespēja atrast nekadus bojajumus, nedz arī izskaidrot, kāpēc tikuši reģistrēti vairāk nekā 600 zvani pareiza laika noskaidrošanas dienestam.Neviens šadus zvanus nebija veicis!Automobīļu gaismas bez iemesla iedegās un nodzisa, ienas gaismas spuldzes atskrūvējās vai uzsprrāga, kustējās gleznas un mēbeles.Ne elktriķi,ne policisti,ne fiziķi nespeja rast izskaidrojumu.Tad lietā tika iesaistīts Freiburgas Parapsiholoģijas pētijumu institūta profesors Hanss Benders. Viņš zinaja, ka poltergeistu aktivitāti izraisa jauni cilvēki, paši to neapzinoties.Profesors atklaja, ka graujošās psihiskās enerģijas avots ir astoņpadsmit gadus vecā Anna Marija Šneidere–jauniete, kura ienīda savu darbu.Tiklīdz viņa aizgāja uz citu darbavietu , izzuda arī noslēpumainās parādības.
--Sejas Belmesā--
Profesors Benders bija viens no daudzajiem pētniekiem, kuriem neizdevās atrisināt šausminošo seju noslēpumu.Tās parādijās uz grīdas Pereiru ģimenes majā Spānijas pilsētiņā Belmesā (pirmo reizi 1971. gadā), un profesors bija pārliecināts, ka ši parādība nav krāpšana.Sejas tika fotogrāfetas un rādītas televīzijā,tūristi stāvēja rindās lai tas apskatītu, tika veikti dažādi eksperimenti.Uzlaužot mājjas grīdu tika atrasti cilveka kauli un divi skeleti bez galvaskausiem.Šīs atliekas tika apbedītas pēc kristiesu tradīcijam, tomēr sejas paradījas no jauna.Skaņu ieraksta aparatūra fiksēja sāpju pilnus kliezienus:"Taisnību","Ai, sāp","Es gribu prom!"2004. gada māja tika pārdota un noslēpumaino seju pašreizējais stāvoklis nav zināms.
--Vinčesteras Noslepumu māja--
Deviņpadsmitā gadsimta beigās misis Sāra Pārdija Vincestera reizē ar mantojumu–bagātību no Vinčesteras ieroču firmas–saņēma arī vainas apziņas smagumu.Kad nomira Sāras vīrs kāds medijs vinai pateica, ka ar šiem ieročiem nogalināto gari nespēj rimties.Vienīgais līdzeklis lai gūtu mieru,esot uzcelt maju un atstat to nepabeigtu.1884. gada misis Vinčestera nopirka kādu fermera maju Sanhosē un nolīga vairakas celtnieku brigādes,kas trīsdesmitastonus gadus–līdz pat sievietes nāvei– strādaja pie savdabīgā ēkas projekta.Viņi uzbūvēja plašu,ekscentrisku savrupmāju ar 160 istabām,40 kāpnēm(dažas no tam neved nekur)1257 logiem un 467 durvīm(dažas veras pret sienu).Nav skaidrs ,vai mājā patiešam kāds spokojas, taču Sāra bija pārliecinata par to un bieži sarunajas ar spokiem.