Nav šaubu par pēcnāves dzīvi. Paceļam glāzes par to, lai mēs pēc nāves nespokotos vai neizrādītos ļaunie un atriebīgie.
Spokaini stāsti0
Fotogēniskais
Hemptona Tiesas pilī, Anglijā, mitinās neticami fotogēnisks spoks. 2003. gadā drošības kamera notvēra kadrus, kuros skeletveida figūra gadsimtu vecās drēbēs aizver atvērtās durvis. Spoku iesauca par `skeletor` un tas pamanījās piesaistīt pamatīgu uzmanību.
Ne jau tikai tehniskie darbinieki sūdzējās par redzēto. Tai pašā dienā, kad kamera noķēra spoka darbības, kāds apmeklētājs viesu grāmatā arī bija ierakstījis par redzēto tai pašā vietā. `Skeletor` nav vienīgais spokainais radījums Tiesas pilī. Katrīna Hovarda, viena no Henrija VIII sievām, tika ieslodzīta un pa ceļam uz savu istabu nemaņā kliedza. Vietu, kur viņa spokojas sauc par `kliedzienu galeriju`.
Tupo
Tupo bija seno ķīniešu atriebes gars. Pirms nāves Tupo bija viens no Ķīnas Imperatora Hsuaņa ministriem. Abiem bija nesaprašanās un par spīti brīdinājumiem, ka Tupo viņu vajās, Hsuaņs viņu nogalināja.
Tupo ne tikai vajāja Hsuaņu. Trīs gadus pēc slepkavības Hsuaņs saņēma bultu krūtīs no `migliņas`, kas līdiznājās Tupo.
Ķēdes
Romas senators Plīnijs Jaunākais pastāstīja tik baisu spoku stāstu, ka tas dzīvo vēl mūsdienās. ''Atēnās bija plaša māja ar tik nekrietnu nosaukumu, ka neviens tur negribēja dzīvot. Nāves klusumā skaņa - dzelzs dārdoņa - bieži dzirdama un ja ieklausās pavisam cītīgi, tad atgādina ķēžu žvadzoņu. Veca vīra veidols, parādās ļoti lēni un pieklājīgi vēro, ar gariem, nesukātiem matiem, žvadzina ķēdes ap rokām un kājām.''
''Lieki teikt, ka māja bija pamesta jau ilgu laiku un tika izīrēta par mazām naudiņām. Kad filozofs Atenodorus Kananīts izdzirdēja par stāstu, viņš izīrēja māju un konfrontēja spoku. Spoks parādījās, pažvadzinājās apkārt un pazuda. Atenodorus mierīgi iezīmēja vietu kurā spoks pazudis un nākamajā dienā uzraka šo vietu. Tas tika darīts ar bijību un lielu precizītāti līdz atrada spoka mirstīgās atliekas, kas gadu laikā bija tā pārveidojušās, ka no ķēdēm tās izņemt bija tīrais nieks. Pēc pienācīgās apbedīšanas spoks vairs nerādījās un nekrietnā māja atkal bija pilnīgi parasta,'' raksta Plīnijs Jaunākais.
Londonas Tauers
900 gadu senais Tauers tiek uzskatīts par vienu no spokinākajām Londonas vietām. Arabella Stjuarte, karaļa Džeimsa I māsīca veica kļūdu apprecoties ar vīrieti, kas neatbilda karaļa prasībām un par sodu tika ieslēgta Tauerā. Spoku stāsts vēsta, ka viņa joprojām tur izcieš sodu.
Vēl kāda citā stāstā saka, ka lāča fantoms klīst pa Tauera Martina torņa daļu. Pirmais sargs, kurš to ieraudzījis, nekavējoties nokritis zemē miris. Londonas Tauers kādā no vēstures brīžiem pildījis zvērnīcas pienākumus un tur mituši visdažādākie zvēri, tai skaitā lāči.
Rolanda Do eksorcisms
1949. gadā, puika no Merīlendas tiek atzīts par `Rolandu Do` un Romas Katoļu priesteri veic eksorcisma darbības. Ziņas par puikas spējām ir pretrunīgas. Daži stāsti vēsta, ka viņš runājis senās valodās; ka viņam bijis pārcilvēcisks spēks; ka puika pārvalda levitācijas mākslu.
Kopš 1949. gada, izmeklētāji ir izprašņājuši daudzus lietā iesaistītos un paziņas, taču vienīgais kaut cik sakarīgais pavērsiens ir tas, ka puika neesot bijis pie pilna prāta un regulāri kavējis skolu, un viņa spējas bijušas tālu no paranormālā.
Notikumi iespaidojuši Viljama Pītera Blatija grāmatu ''The Exorcist'', kuru 1973. gadā pataisīja par slavenu filmu.
Reinhemas brūnā lēdija
1936. gadā, fotogrāfs uzņēma Reihemas muižas fotogrāfijas un nejauši uzņēma bildi, kur lejā pa kāpnēm peld kāds tēls. Tā ir viena no visu laiku slavenākajām spoka fotogrāfijām, lai gan daži `eksperti` joprojām domā, ka tā ir kameras lēcas vaina. 2.833 hektāru lielajai muižas teritorijai ir diezgan liela vēsture saistībā ar spokošanos. Tiek uzskatīts, ka šis spoks ir lēdija Dorotija Taunšenda, muižas otrā vikonta sieva. Viņa mira 1726. gadā no bakām, pirms tam atklājot vīram par savu neseno dēku. Lēdija joprojām apkārt klīst brūnā kleitā.
Ēģiptes spoks
1915. gadā eģiptologs Gastons Maspero publicēja tulkotu Senās Ēģiptes spoku stāstu, kurš, iespējams, noticis Luksorā (senās Tēbas) un bija rakstīts uz četriem māla gabaliem. Stāstā mumificēta vīrieša spoks stāsta dievu priesterim Amunam par savu esošo stāvokli.
''Es augu un neredzēju saules starus. Es neelpoju gaisu, bet tumsa man sekoja katru dienu un neviens nenāca mani atrast,'' spoks saka (Maspero tulkojums). ''Šķiet, ka spoks sūdzas par kādu atgadījumu, kas noticis ar viņu vai viņa kapenenēm un nespēj atrast ceļu ārā,'' Maspero skaidro.
Senie Ēģiptieši stipri ticēja pēcnāves dzīvei, tāpēc radīja buramvārdu apkopojumu - ''Mirušo grāmatu'', kura, viņuprāt, palīdzēja sasniegt viņpasauli veiksmīgi.