Sniega cilvēkam pa pēdām
Kaimiņvalstī Krievijā nupat medijus pāršalca ziņa, ka Kuzbasā, Azasa alas rajonā, vietējie mednieki redzējuši sniega cilvēku, – ar šādu paziņojumu nāca klajā Kemerovas apgabala vadība. Manītā būtne esot bijusi pilnībā pārklāta ar apmatojumu, aptuveni pusotru, divus metrus gara, un kā pierādījums redzētā ticamībai klāt pievienota bilde ar pēdu nospiedumiem, kuri, iespējams, pieder sniega cilvēkam. Tomēr šī vēsts uzreiz izsauca ekspertu apgalvojumus, ka minētā ziņa patiesībā jāuztver kā veikls publicitātes triks, kura galvenais mērķis ir piesaistīt uzmanību konkrētai vietai, kas mudinātu tūristus doties apskatīt šo "vēsturisko objektu".
Viens no "Krievijas vadošajiem sniega cilvēka profesionālajiem pētniekiem" Igors Burcevs sarunā ar aģentūru RIA Novosti pat izteicies, ka neesot "nekas neparasts, ka šīs būtnes varētu dzīvot Kuzbasā", tomēr viņš nav varējis atrast nekādas liecības par sniega cilvēka iespējamu esamību Piemaskavas reģionā, kur arī atrasta savdabīga koksnes celtne, kuru, kā viņš uzskata, var būt darinājuši sniega cilvēki. Tomēr tas netraucēja 22. februārī turp doties šā mīta pētnieku grupai, un, kā aģentūrai RIA Novosti stāstījis Burcevs, brauciens esot bijis ļoti grūts, jo tur esot ļoti dziļš sniegs un līdz ar to ir apgrūtināta piekļuve konkrētajai vietai, kas prasa ilgu laiku, turklāt mežs tur esot "gandrīz necaurejams". Esot arī atrasta savdabīgā teltsveida būve, par ko jau internetā bija rakstījusi kāda vietējā iedzīvotāja. Tomēr sniegā nav uzietas nekādas pēdas, lai gan tieši uz to cerējuši pētnieki. Igors Burcevs izteicies, ka līdzīgas celtnes savulaik atrastas arī Kirovas apgabalā, kādā grūti pieejamā vietā mežā. Turienes vietējie iedzīvotāji tagad cenšoties sadabūt pierādījumus šīs leģendārās būtnes esamībai viņu apkaimē.
"Līdzīgas būves nācās redzēt arī manā ekspedīcijā Amerikā, Tenesijas štatā. Rodas iespaids, ka tās tiek celtas skaistuma dēļ, bet tikpat iespējams, ka šādi tiek atzīmēta teroitorija," sacījis Igors Burcevs, kas ar sniega cilvēku jeb jetiju pētniecību nodarbojas jau 40 gadus. Komentējot sniega cilvēku iespējamību Kuzbasā, viņš izteicies, ka "tā ir daļa no Altaja kalnu sistēmas un tiek uzskatīta par sniega cilvēku vairošanās vietu. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tur esot pat redzētas mātītes ar bērniem, kā arī pusaudži vieni paši". 1976. gadā viņš esot vadījis pētniecības grupu Altajā, Mongolijas teritorijā, un tās laikā sastapti vairāki aculiecinieki, kas esot satikušies ar šīm būtnēm... "Tāpēc man nav nekādu šaubu, ka sniega cilvēki varētu būt arī Kemerovas apgabalā," teicis Igors Burcevs, tomēr "fotogrāfijas ir pārāk nekvalitatīvas, lai pēc tām varētu kaut ko apgalvot". Vislabāk būtu, ja pētniekam būtu iespēja pašam apmeklēt šo vietu Kuzbasā, pašam visu "profesionāli" nofiksēt, tomēr šādai ekspedīcijai viņam pietrūkstot finanšu resursu. Viņš uzsver, ka ziņas par sniega cilvēka esamību saņemtas arī no citām vietām Krievijā – no Sibīrijas rietumu daļas, Jakutijas, Murmanskas, Arhangeļskas, Ļeņingradas apgabala, nemaz jau nerunājot par daudzām citām vietām pasaulē.
Pēc Burceva domām, sniega cilvēki ir neandertālieši, kas pielāgojušies eksistencei savvaļā, gluži kā visi dzīvnieki. Burcevs uzskata, ka Krievijā būtu jāizveido zinātniska pētniecības iestāde, kas nodarbotos ar šo jautājumu, bet Krievijas Zinātņu akadēmija neatzīst sniega cilvēka eksistenci, un tai ir skeptiska attieksme pret šādiem pētījumiem. Un tādu nostāju var izskaidrot – sniega cilvēka eksistence ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem par cilvēka rašanos, turklāt 1958. gadā tika sarīkota vērienīga zinātniska ekspedīcija uz Pamira kalniem, tika iztērēti ievērojami līdzekļi, bet rezultātu – nekādu. Pēc tās esot nolemts netērēt līdzekļus "visādām muļķībām". Tomēr viņš uzsver, ka privātajiem pētniekiem ir dažādas trofejas – "mati, kauli, ekskrementi, tomēr tos neesot iespējams izmeklēt laboratorijās, jo DNS pētījumi ir ļoti dārgs prieks..."
Etnoloģijas un antropoloģijas institūta antropoloģijas nodaļas vadītājs Sergejs Vasiļjevs aģentūrai RIA Novosti izteicies, ka zinātnieki antropologi nav pētījuši sniega cilvēku, lai gan ziņas par tā redzēšanu pienākot regulāri. Zinātnieks tās nosauc "par cilvēku fantāzijām, turklāt vienmēr tiek redzēta viena būtne, un tas ir bioloģisks nonsenss. Ir taču jābūt kādai lielai jetiju populācijai, lai tā varētu saglabāties no paaudzes paaudzē, bet Zeme nebūt nav neizpētīts objekts, un tāpēc, ja šāda populācija vispār būtu, par to jau būtu zināms". Tikmēr Kemerovas apgabala administrācija jau paziņojusi, ka uz vietu, kur mednieki redzējuši sniega cilvēku, dosies zinātniskā ekspedīcija, kurai vai nu jāpierāda, vai jāapgāž šis minējums.
Samērā nešpetni par šo ziņu izsakās sabiedrisko attiecību speciālisti, kas to nosauc par vienkāršu mārketinga triku, kura mērķis ir tūristu pievilināšana. Ja vien šī nebūs vienreizēja ziņa, bet gan ilglaicīga kampaņa, rezultātus varēšot sagaidīt. Ja reģions sevi pozicionēšot kā vietu, kurā "mīt mistiskas būtnes", tad oficiālajai varai būšot jādomā par īpašu infrastruktūru, lai spētu uzņemt interesentus ne tikai no Krievijas, bet arī ārvalstīm.
