Heija, beidzot izdomāju ielikt rakstu iztulkoju varbūt ir gramatiskas kļūdas ceru ka lasi pirms gulēt iešanas.
Short ghost stories.4
50
7
Katru reizi kad mani vecāki aizbrauc man saka tu esi par vecu lai baidītos palikt viens pats,bet kad viņi aizbrauc pie manas mājas durvīm stāv cilvēks .Nekas traks jau nebūtu ,bet tam cilvēkam nav sejas.
Kad man bija 11 es paliku pēc stundām.Skolotāja lūdza lai izšķiro kastēs vecās mācību grāmatas.Es piekritu biju gandrīs visu sakārtojis pateicu skolotājai kad iešu mājās.Skolotāja iebilda teica viena kaste esot vēl palikusi.Tas man likās ļoti dīvaini jo viņa nekad nesmaidija .Kasti atvēru vaļā ieraudziju labākā drauga galvu.Man šķita ka tas ir kāds stulbs joks ,bet nē atnāca skolotāja pajautāja varbūt gribi piebiedroties viņam? Es centos bēgt paslīdēju ,noktu uz trepēm .Attapos slimnīcā ar lauztu roku un rētu uz sejas.
Reklāma
Kad man bija 8 gadi, kāds man teica, ka tur bija slepena vieta, kas atradas netālu esošajā mužā.Es esmu tik ziņkārīgs, tāpēc es devos tur, un es dzirdēju dīvainas skaņas, tad es redzēju smaidu tumšā telpā.Es metos bēgt.Skrienot es atcerējos savu pirmo kempingu ar savu klasi un kaut kas vai kāds bija vērojis mūs .Sāka līt, tāpēc skolotāja teica, ka mums bija jāiet uz citu skolu, mēs devāmies uz klasi, mēs gājām gulēt gulējām, kad mēs pamodāmies mēs redzējām dīvainu ēnu ārpuses. Mēs sekojām, un tad tā pazuda.Pats baisākais ēna izgaisa pie skolas aizmūrētās telpas.
Katru vakaru kad izslēdzu gaismu pie mana grāmatu skapja parādās kāds kas mani vēro.Trakākais tas ka man nav kaimiņu un es dzīvoju viena man nav mājdzīvnieka.
Šodien pieskatiju māsas meitu.Iedevu viņai bārbiju tikmēr aizgāju pakaļ sulai.Atnākot atpakaļ maitene man stāstija. Lūsija(viņas iedomu draudzene) man teica kad tava roka izskatās garšīga varbūt mēs varam tev nokasīt ādu?
Reklāma
Kad es pavadīju laiku kopā ar savu brālēnu es vienmēr jutos dīvaini ir ap viņu. Es jutos dīvaini un skumji. Tāpat kā kaut kas notiks, bet es nezināju, ko. Man bija apmēram 12 tajā laikā jo man ir 14 tagad. Labi, tāpēc oktobrī man bija briesmīgas galvassāpes, piemēram, kaut kas skāra mani patiešām grūti.Sāpes ilga vienu brīdi un tad tas bija pagājis. Es biju laimīga, ka tas beidzās, bet pēc tam decembra otrajā trešdienā es jutos tukša. Es nezināju, kas tas bija līdz brīdim, kad viņi man pateica man kad mans brālēns nomira.
Tev patiks šie raksti
