Ievadā - ja mēs paņemtu vienu smilšu graudiņu. Mēs zinām, ka tam piemīt masa. Ļoti neliela, tomēr tā ir masa. Un tā kā tam smilšu graudiņam piemīt masa, tam ir pievilkšanās spēks. Atkal pārāk neliels, lai būtu sajūtams, taču tas ir. Tātad, ja mēs paņemsims vairākus triljonus šo smilšu graudiņu un ļausim tiem savienoties, lai izveidotu... piemēram, mēnesi, tad ar graudiņu apvienoto pievilkšanas spēku pietiks, lai pārvietotu okeānus un liktu tiem viļnoties šurpu turpu pa visu planētu. Tāpēc izvirzīsim hipotēzi. Ja nu es jums pateiktu, ka domai... jebkurai vissīkākajai idejai, kas izveidojas jūsu prātā ... patiesībā piemīt masa? Ja nu es jums pateiktu, ka doma ir taustāma, izmērāma vienība ar nosakāmu masu? Protams, ar mikroskopisku masu, tomēr tā ir masa. Kas no tā izriet? Hipotētiski runājot, ja domai piemīt masa, tad domai piemīt gravitācijas spēks, un tā var pievilkt lietas. Kas notiks, ja daudzi cilvēki koncentrēsies uz vienu un to pašu domu? Visi šīs domas parādīšanās gadījumi saplūdīs kopā, un šīs domās kopīgais spēks pieaugs. Un tādējādi pieaugs arī tās pievilkšanās spēks. Tas nozīmē... ja pietiekami daudz cilvēku sāk domāt par vienu un to pašu, tad šīs domas pievilkšanās spēks kļūst taustāms... un sāk iedarboties ar konkrētu spēku. Un tas var atstāt izmērāmu iespaidu uz mūsu fizisko pasauli.
Kā jums šķiet, kāpēc Bībele ir pārdzīvojusi daudzus vētrainus gadu tūkstošus? Kāpēc tā vēl aizvien atrodas šeit, tagad? Vai tāpēc, ka tā ir tik aizraujoša lasāmviela? Protams, ka ne... taču tam ir savs iemesls, kura dēļ kristiešu mūki visu mūžu mēģināja atšifrēt Bībeli. Iemesls, kura dēļ jūdu mistiķi un kabalisti pēta Veco derību. Šīs senās grāmatas lappusēs rodami vareni noslēpumi...milzīgs neaptvertas gudrības krājums, kas gaida atklāšanu. Svētajos Rakstos meklējama slēpta nozīme, vēl neatklāts vēstījums, kas aizplīvurots ar alegorijām, simbolismu un parabolām. Pravieši mūs brīdina , ka valoda, kurā aprakstītas viņu slepenās mistērijs, ir šifrēta. Marka evaņģēlijs mums vēsta: "Jums ir dots saprast Dieva valstības noslēpumu; bet tiem, kas ārā, tas viss notiek līdzībās". Zālamana pamācības brīdina, ka gudro vārdi ir "mīklas", bet vēstulēs korintiešiem tiek runāts par "apslēptu gudrību". Jāņa evanģēlijs brīdina: "To es jums runāju līdzībās... ar apslēptiem vārdiem."
1. vēstulē korintiešiem ir skaidri pateikts, ka sakāmiem vārdiem ir divas nozīmes: " piens bērniem un gaļa vīriem" - kur ar vārdu "piens" domāta atšķaidīta lasāmviela bērnišķīgiem prātiem, bet "gaļa" ir patiesais vēstījums, kas pieejams tikai nobriedušiem prātiem.
Ja Bībelē nav slepenu nozīmju, tad kāpēc tik daudzi no vēstures gaišākajiem prātiem - tai skaitā ģeniāli zinātnieki no Karaliskās biedrības - to tik neatlaidīgi pētījuši? Sers Īzaks Ņūtons uzrakstīja vairāk nekā miljonu vārdu, mēģinot atšifrēt Svēto Rakstu patieso nozīmi, un starp tiem ir arī ar 1704. gadu datēts manuskripts, kurā apgalvots, ka viņš no Bībeles ieguvis zinātnisku informāciju! Un sers Frānsiss Bēkons, ko Anglijas karalis Džeimss nolīga, lai viņš burtiski radītu autorizēto karaļa Džeimsa Bībeli? Šis gudrais bija tik ļoti pārliecināts, ka Bībelē ir apslēpta šifrēta jēga, ka uzrakstīja to pats ar savu kodu, kas tiek pētīts vēl mūsdienās! Bekons bija rozenkreicietis un uzrakstīja darbu "Par senajiem gudrajiem". Pat dumpīgais dzejnieks Viljams Bleiks ir devis mājienu, ka mums vajadzētu lasīt starp rindiņām: "ABI LASĀM BĪBELI - DIENA VAI NAKTS, BET TU LASI "MELNS", KUR ES LASU "BALTS".
Un ne jau tikai Eiropas gudrie. Jaunās amerikāņu valsts vidū, priekšteču gaišākie prāti - Džons Adamss, Bens Franklins, Tomass Peins - viņi visi brīdināja par milzīgajām briesmām, kas var draudēt, tulkojot Bībeli burtiski. Patiesībā Tomass Džefersons bija tik pārliecināts par Bībeles apslēpto vēstījumu, ka patiešām sagrieza tās lapas un no jauna salika kopā visu grāmatu; paša vārdiem izsakoties, ''mēģinot iznīcināt mākslīgo sastatīšanu un atjaunos patiesās doktrīnas". Džefersona Bībele tika publicēta arī mūsdienās, un tajā atradās daudzas no viņa pretrunīgajām teksta redakcijām - arī atteikšanās no postulāta par piedzimšanu jaunavai un augšāmcelšanos.
Bībele neizsakās atklāti. Iemesls? Tieši tādēļ paturētas noslēpumā Seno mistēriju skolas... Tieši tādēļ neofīti vispirms piedzīvo iniciāciju un tikai tad apgūst laikmetu slepenās mācības... Tieši tādēļ Neredzamās koledžas zinātnieki atteicās dalīties ar citiem savās zināšanās. Mistērijas ir kā liesmojoša lāpa, kas meistara rokā var apgaismot ceļu, bet vājprātīgā rokā - izdedzināt visu zemi. Senās mistērijas un Bībele ir viens un tas pats. Bībele ir viena no grāmatām, ar kuras palīdzību mistērijas nodotas tālākajām paaudzēm. Tās lappuses izmisīgi cenšas mums atklāt savu noslēpumu. Bībeles "senlaiku mīkas" mums stāsta senās tautas, kas klusi dalās savas slepenajās gudrībās. Kaut gan Bībele un Senās mistērijas ir divas pilnīgi pretējas lietas. Mistērijās tiek runāts par dievu cilvēkā... par cilvēku kā dievu. Bībele vēsta par Dievu pār cilvēku... un cilvēku kā bezspēcīgu grēcinieku. Jā, tā arī ir - tiklīdz cilvēce nošķīra sevi no Dieva, Vārda patiesā nozīme bija zudusi. Seno meistaru balsis ir nomāktas, tās ir pazudušas to pašpasludināto praktiķu saceltajā haotiskajā troksnī, kuri kliegdami apgalvo, ka tikai viņi vienīgie izprot Vārda nozīmi... ka Vārds ir uzrakstīts tikai viņu valodā un nevienā citā. Senās tautas droši vien pārņemtu šausmas, redzot, ka izkropļotas viņu mācības... kā reliģija pasludinājusi sevi par maksas caurlaižu punktu uz debesīm... kā visi karavīri dodas kaujā un tic, ka Dievs atbalsta viņu nodomus. Mēs esam zaudējuši Vārdu, un tomēr tā patiesā nozīme vēl aizvien ir aizsniedzama. Tā ir atrodama visos saglabātajos tekstos, no Bībeles līdz "Bhagavadgītai", Korānam un daudz kam citam. Visi šie teksti tiek pielūgti uz brīvmūrnieku (Bībeles patiesās nozīmes zinātājiem) altāriem, jo katrs no šiem krājumiem pats savā veidā klusi čukst precīzi vienu un to pašu vēstījumu: "Vai tad jūs nezināt, ka esat dievi?"
Buda teica: "Tu pats esi Dievs." Jēzus mums mācīja, ka "Dieva valstība ir jūsu vidū." Viņš pat solīja: "Tas darīs tos darbus, ko es daru, un vēl lielākus par tiem darīs." Pat pirmais pāvesta pretinieks - Romas Hipolits citēja šo pašu vēstījumu, ko pirmais izteicis gnostiķu skolotājs Monoims: ''Atsakies no Dieva meklējumiem... pieņemiet sevi par sākumu." Vienīgā atšķirība sarp mums un Dievu ir tāda, ka mēs esam aizmirsuši savu dievišķumu. Tāpat arī Elohims. Ebreji Vecajā derībā tā sauc Dievu. Tas vārds ir daudzskaitlī. Visvarenais Dievs Pirmajā Mozus grāmatā aprakstīts nevis kā Viens,... bet kā Daudzi. Dievs ir daudzskaitlī, jo cilvēku prātu ir daudz.
Bībele liek mums "uzcelt Dieva namu" ... namu, kas mums jāceļ tā, "ka nedz āmuri, nedz kalti, nedz kādi citi dzelzs darba rīki nebija dzirdami, kamēr to cēla''. Kā jums šķiet, par kādu namu jeb templi tur runāts? Šāds nams ir cilvēka miesa. Pāvija Pirmajā vēstulē korintiešiem 3:16 '' Jūs esat Dieva nams.'' Un Jāņa evanģēlijā teikts tieši tas pats. Svētie raksti labi apzinās mūsos apslēpto spēku un mudina mūs šo spēku izmantot... mudina mūs uzbūvēt sava prāta templi. Diemžēl, lielākā daļa ticīgās pasaules gaida, kad tiks uzcelts īsts templis. Tā ir daļa no praviešu pareģojuma. Bet tur palaists garām kaut kas būtisks. Otrā atnākšana ir cilvēka atnākšana - brīdis, kad cilvēce beidzot uzcels sava prāta templi. Tomēr Svētajos rakstos ir sīki aprakstīts reāls templis, kuru nepieciešams uzcelt. Tiek rakstīts, ka šī ēka sastāv no divām daļām - no ārējā tempļa, ko sauc par Svēto vietu, un no iekšējā tempļa, kas ir svētumu svētums. Abas šīs daļas šķir plāns šķidrauts. Bet, starpcitu, kāds ir redzējis īstas cilvēka smadzenes? Tās sastāv no divām daļām: no ārējās daļas ko sauc par dura mater jeb cieto smadzeņu apvalku, un iekšējās daļas, ko sauc par pia mater jeb mīksto smadzeņu apvalku. Abas šīs daļas nošķir zirnekļa tīklam līdzīgs smadzeņu plīvurapvalks. Kāda sakritība. Ne jau velti angļu valodā deniņus sauc par temple. (Gnostiskais Marijas evaņģēlijs: ''Kur ir prāts, tur ir dārgumi."
Varbūt esat dzirdējuši, par jogu smadzeņu ultraskaņas pārdbaudi laikā, kad viņi nododas meditācijai? Cilvēka smadzenēs pastiprinātaas koncentrēšanās laikā no epifīzes jeb čiekurveida dziedzera reāli izdalās vaskam līdzīga viela. Šis sekrēts nelīdzinās nekam citam visā ķermenī. Tam piemīt neticama dziedinoša iedarbība, tas spē burtiski atjaunot šūnas; iespējams, ka tas ir iens no iemesliem, kuru dēļ jogi dzīvo tik ilgi. Tā ir īsta zinātne. Šai vielai piemīt neaptveramas spējas, un to var radīt vienīgi ar prātu, kad tas noskaņojies dziļam koncentrēšanās procesam. Starp citu, vai kādam ir zināms Bībeles vēstījums par "mannu no debesīm''? Jā, runa ir par to maģisko vielu, kas krita no debesīm, lai paēdinātu izsalkušos. Tika apgalvots, ka šī viela dziedinājusi slimos, nodrošinājusi mūžīgu dzīvošanu un dīvainā kārtā nav gājusi zudumā. Viela kas krīt no debesīm??? Brīnumaini dziedina ķermeni? Neiet zudumā? Tie ir šifrēti vārdi!! Templis nozīmē ķermeni. Debesis nozīmē prātu. Mugurkauls ir Jēkaba kāpnes (ceļš no ķermeņa uz prāta). Un manna ir tā neparastā smadzeņu sekrēcija. Ja Svētajos Rakstos ieraudzīsiet šos vārdus, lasiet uzmanīgāk. Ar tiem bieži vien ir iezīmēta daudz dziļāka nozīme, kas nav uzreiz saprotama. Šī maģiskā viela esot pieminēta visās Senajās mistērijās: tas esot dievu nektārs, dzīvības eliksīrs, jaunības avots, filozofu akmens, ambrozija, rasa, odžass, soma. Simboliski smadzeņu čiekurveida dziedzeris ir Dieva visu redzošās acs simbols. Saskaņā ar Mateja evaņģēliju 6:22 - "ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs skaidra". Šis jēdziens saistās arī ar Ādžņas čakru un punktu uz indieša pieres.
Gadiem ilgi noētikas zinātnieki pētījuši seno tautu apgalvojumus par cilvēka prāta spēku, un tagad zinātne mums apliecina, ka tikšana pie šī spēka patiesībā ir fizioloģisks process. Ja smadzenes izmanto pareizi, tās var radīt burtiski pārcilvēcisku spēku. Bībelē, tāpat kā daudzos senos tekstos, sīki aprakstīts vissarežģītākais aparāts, kāds vien jebkad radīts... cilvēka prāts. Neticami, taču zinātne vēl ne tuvu nav izpartusi pat visniecīgāko prāta iespēju daļu. Senās tautas jau zināja daudzas no tām zinātniskajām patiesībām, ko mēs tagad atklājam no jauna. Jau pēc dažiem gadiem mūsdienu cilvēks būs spiests pieņemt to, kas tagad šķiet neiedomājams: mūsu prāts spēj ģenerēt enerģiju, kas var pārveidot ķermeniskas vielas. Daļiņas reaģē uz mūsu domām... un tas nozīmē, ka mūsu domām piemīt spēks, kas var pārveidot visu pasauli.
Dievs ir ļoti reāls; tā ir gara enerģija, kas caurauž pilnīgi visu. Un mēs kā cilvēciskas būtnes esam radīti pēc šīs enerģijas tēla. Mūsu diziskie ķermeņi gadsimtu gaitā attīstījušies, taču prāts tika radīts pēc Dieva līdzības. Mēs esam izpratuši Bībeli pārāk burtiski. Mēs zinām , ka Dies mūs veidoja pēc savas līdzības, taču Dievam līdzinās nevis mūsu fiziskais ķermenis, bet gan prāts.Tāda ir šī diženā velte un Dievs gaida, kad mēs to sapratīsim. Cilvēki visā pasaulē cieši raugās debesīs gaidīdamu Dievu... un tā arī nesaprot, ka Dievs gaida mūs. Mēs esam radītāji un tomār naivi tēlojam radīto lomu. Mēs uzskatām sevi par bezpalīdzīgām aitām, ko dzenā apkārt mūs radījušais Dievs. Mēs nometamies ceļos kā pārbiedēti bērni, lūdzam palīdzību, piedošanu, veiksmi. Bet... tiklīdz mēs aptversim, ka patiešām esam radīti pēc Radītāja līdzības, tad sāksim saprast, ka arī mēs noteikti esam Radītāji. Kad mēs to sapratīsim, tad tiks plaši atvērtas durvis cilvēces iespējām. Menlija P. Hola citāts : '' Ja Dievs nebūtu vēlējies, lai cilvēks ir gudrs, Viņš nebūtu to apveltījis ar spēju zināt.'''. Apbīnojami, bet tiklīdz mēs, cilvēki, sāksim apjēgt paši savu patieso spēku, mums radīsies milzīga vara pār savu pasauli. Mēs varēsim veidot realitāti nevis tikai reaģēt uz to. Tas izklausās bīstami, tapēc, ja domas iespaido pasauli, tad mums ļoti jāuzmanās ar to, kā mēs domājam. Arī destruktīvām domām ir sava ietekme, un mēs visi zinām, ka iznīcināt ir daudz vieglāk nekā radīt. Tāpēc arī senās gudrības jāpasargā no necienīgajiem un tajās jādalās tikai ar izglītotajiem, piemēram, Neredzamā koledža, brīvmūrnieku organizācijas un dižā zinātnieka Īzaka Ņūtona lūgums Robertam Boilam turēt "vislielākajā noslēpumā" viņu slepenos pētījumus. ''Tos nav iespējams izpaust,'' Ņūtons rakstīja 1676. gadā, ''nenodarot milzīgu postu pasaulei.''
Ir kāds interesants pavērsiens. Ironiski, bet visas pasaules reliģijas jau gadsimtiem ilgi mudina savus sekotājus pieņemt ticības un pārliecības jēdzienus. Un tagad zinātne, kas jau gadsimtiem ilgi izsmējusi reliģiju kā māņticību, ir spiesta atzīt, ka tās nākamā robeža pavisam burtiskā nozīmē ir ticības un pārliecības zinātne... koncentrētas pārliecības un nolūka spēks. Tā pati zinātne, kura izncināja mūsu ticību brīnumam, tagad ceļ tiltu pār pašas radīto bezdibeni.
Un rodas jautājums - pat ja mēs kaut tikai uz mirkli spētu pieņemt, ka mums piemīt spēks, kas ļauj ar prāta palīdzību pārveidot taustāmas lietas un īstenot burtiski visu ko vēlamies, baidamies, ka mūsu dzīvē nekas neliecina par šāda spēka pastāvēšanu. Atbilde - Ja mums iedos vijoli un paziņos, ka mums piemīt spēja likt to lietā, lai radītu neticamu mūziku, tie nebūs meli. Mums patiešām piemīt tādas spējas, taču vajadzēs ārkārtīgi ilgi trenēties, lai tās izpaustos. Iemācīties izmantot savu prātu var tieši tāpat. Domu koncentrēšana ir apgūstama prasme. Lai īstenotu kādu nolūku, vajadzīga koncentrēšanās lāzera asumā, pilnīga sensoriska vizualizēšana un absolūta pārliecība.
Tas viss liekas gluži vienkārši pārāk neaptverami. Bet nevajag domāt par to kā par ticību. Uztver to kā savu uzskatu maiņu un pieņem, ka pasaule nav precīzi tāda, kādu tu to iztēlojies. Vēsturiski ikviens svarīgs zinātnisks atklājums ir sācies ar vienkāršu ideju, kas draudējusi apgāzt mūsu pārliecību. Vienkāršais apgalvojums ''zeme ir apaļa'' tika izsmiets kā pilnīgi neiespējams, jo lielākā daļa cilvēku ticēja, ka tādā gadījumā okeānni aizspūstu no planētas. Heliocentrisms tika nodēvēts par ķecerību. Sīki prāti allaž uzbrukuši tam, ko nesaprot. Ir tie kuri rada.. un tie, kuri noārda. Šāda dinamika pasāvējusi jau kopš pašiem pirmsākumiem. Taču radītāji beigu beigās sastop ticētājus, un ticētāju skaits sasniedz kritisko masu, un pēkšņi pasaule kļūst apaļa vai Saules sistēma - heliocentriska. Uztvere ir pārveidojusies, un ir dzimusi jauna realitāte.
Ir zinātniski pierādīts, ka domas spēks esponenciāli pieaug atkarībā no to cilvēku skaita, kuri domā tā pat, tas ir, dias galvas ir gudrākas par vienu... un tomēr divas galvas nav tikai divreiz gudrākas, tās ir daudzkārt gudrākas. Daudzi prāti, kas darbojas saskaņoti, palielina domas iespaidu... eksponencionāli. Tieši tur slēpjas lūgšanu grupu, dziedinašanas apļu, unisona dziedājumu un masu pielūgsmes lielais spēks. Universālās apziņas ideja nav nekāds ēterisks Jaunā laikmeta priekšstats. Tā ir skarba zinātniskā realitāte. Tas ir noētikas zinātnes atklājumu pamats. Vēl vairāk, tas norisinās tieši šobrīd. To var sajust visapkārt. Tehnoloģijas mūs sasaista tā, kā mēs pat iztēloties nespējam: ar Twitter, Google, Wikipedia un citām programmām - tās visas saplūst kopā veidojot savstarpeji vienotu prātu tīklu.
Mēs esam celtnieki.Mēs esam radītāji. Jau kopš senseniem laikiem cilvēks bija jutis, ka viņā slēpjas kaut kas īpašs... kaut kas vairāk. Cilvēks bija ilgojies pēc spējām, kas viņam nepiemita. Viņš sapņoja, ka varētu lidot, dziedināt un pārveidot savu pasauli. Un tieši to viņš arī bija izdarījis. Šodien cilvēku sasniegumu svētnīcas greznoja Nacionālo aleju. Smitsona muzeji bija pilni ar cilēku izgudrojumiem mākslas darbiem, zinātnes paraugiem un dižo domātāju idejām. Tie vēstīja par cilvēku kā par radītāju - sākot ar akmens darbarīkiem Indiāņu vēstures muzejā un beidzot ar reaktīvajām lidmašīnām un raķetēm Nacionālajā Aviācijas un kosmosa muzejā.
Ja senči mūs šodien redzētu, viņi noteikti uzskatītu mūs par dieviem.
