Senā Ēģipte.
Ievadam.
Senās Ēģiptes kultūrai jau ir 4 tūkstoši gadu.
Sevišķi liela interese par Ēģipti radās jau renesanses laikā.
16.gs. Dž. Bruno norādīja uz seno ēģiptiešu kultūras nozīmi.
Iespēja pamatīgāk izpētīt Senās Ēģiptes kultūru radās tikai pēc Napoleona militārās ekspedīcijas uz Ēģipti 1798. gadā.
Senie ēģiptieši lieliski prata apstrādāt dažādas akmens šķirnes. Piemēri tam ir piramīdas, tempļu kolonādes, akmens monolīta obeliski un statujas.
Ēģiptiešu kultūra bija tik cieši saistīta ar reliģisko tradīciju, ka tā attīstījās samērā lēni.
Lieliski attīstījās zinātne, medicīna un māksla.
Pasaules uzskats.
Senajiem ēģiptiešiem bija raksturīgs pasaules uzskata duālisms:
Melnā zeme un baltās tuksneša smiltis
Augšēģipte un Lejasēģipte
Dieva un faraona varenība.
Dzīva būtne tika obligāti atainota kopā ar vārdu.
Ēģiptieši ticēja, ka iznīcinot cilvēka vārdu, iznīcina pašu cilvēku.
Senās valsts sākumā tikai faraons varēja cerēt uz Mūžības valsti, un tikai vēlāk šī cerība uz aizkapa dzīvi kļuva pieejama katram ēģiptietim.
Ēģiptiešu rakstības pieminekļi.
Ēģiptē pirmie hieroglifu raksti parādījās ~3300.-3100. gadu p.m.ē.
Paši ēģiptieši savu rakstību dēvēja par ”dieva vārdu”. Viņi rakstībai piedēvēja reliģiozu un maģisku nozīmi.
Ēģiptieši ticēja, ka rakstību ir dāvājis gudrības dievs Tots.
Kartušs – ovālā aprocē ieslēgta zīmju grupa. Šādi izcēla valdnieka vārdu rakstos.
19. gs. hieroglifi tika atšifrēti.
Pirmais, kas sāka saprast, ka hieroglifi nav bilžu raksts, bija Tomass Jangs. Ar salīdzināšanas metodi viņš atšifrēja 76 simbolu grupas no 221.
Žans Sampolions saskatīja simbolu sistēmu un atšifrēja pārējos hieroglifus. Par pamatu viņš ņēma Rozetes akmeni. Kurā bija iekalti trīs vienādi teksti, trīs dažādās valodās.
mēbeles, kas domātas sēdēšanai radušās tieši Ēģiptē.
Senajiem ēģiptiešiem paticis sēdēt sakrustotām kājām.
Rodas sēdeklis ar atzveltni, elkoņu atzveltnes
Jaunajā valstī rodas mīksts polsterējums
Ēģiptieši izgudro gultu.
Pastāvēja 3 galdu veidi – ēdamgalds, rakstāmgalds, galdiņi-palikņi.
Prata savas mēbeles konstruēt ar lineāla, cirkuļa un trijstūra palīdzību.
Izmantoja finierējumu.
Strādāja ar ievestu olīvkoku, ciedru un melnkoku (ļoti dārgs).
Mode Senajā Ēģiptē.
Cilvēku ķermeni attēloja mākslas darbos ļoti stilizēti.
Vīrieši Senajā un Vidus valstī valkāja parastu gurnu apsēju. Sieviešu apģērbs bija piegulošs futrālis ar šauriem svārkiem līdz pus ikriem. Sievietēm šauro svārku dēļ, bija jāsper ļoti mazi solīši.
Sievietes un vergus glezniecībā parasti attēloja dzeltenā krāsā.
Ideāls sieviešu tips – gara, slaida brunete ar platiem pleciem.
Gan sievietes, gan vīrieši rotājās ar vairāku rindu krellēm, abi krāsoja skropstas, uzacis un lūpas.
Jaunajā valstī sievietes sāk nēsāt apmetni, kas apņēma augumu kā lotosa zieds.
Senās Ēģiptes zeme.
Sākumā Ēģipte bija slēgtā civilizācija.
Bija attīstīta tirdzniecība ar citām valstīm
Ēģiptē zeme piederēja:
ciemu kopienām – zeme piederēja viena ciemata iedzīvotājiem,
svētnīcām un priesteriem,
privātā zeme – zeme, kas piederēja faraonam.
Vezīrs – augstākais valsts ierēdnis.
Lielākā ļaužu grupa bija zemnieki.
Šadufs – apūdeņošanas ierīce.
Audzēja vīnogas, kviešus, pākšaugus, saknes, no dzīvniekiem audzēja kazas, cūkas.
Senās Ēģiptes dievi.
Basteta – grācija, mīlēšanās un auglība.
Piemita kaķu īpašības.
Ra – visu dievu dievs, saules dievs.
Vanaga galva.
Hors – saules dievs.
Vanaga galva.
Tots – dievs, kurš devis rakstību.
Putns, ibisa galva.
Sebeks – pielūdza krokodila dievu, jo baidījās no šiem dzīvniekiem.
Krokodila galva un lauvas ķermenis.
Oziriss – auglības dievs
Attēloja ar vienu kāju.
Sets – ļaunuma dievs
Ozirisa brālis.
Izzīda – Ozirisa sieva.
Atons – saules dievs.
Anubiss – pazemes dievs, mirušo aizbildnis.
Hatora – mīlas un prieka aizbildne.
Svētie dzīvnieki.
Kaķis(Basteta),
Vanags(Ra, Hors),
Ibiss – putns(Ibiss),
Skarabejs – maza vabolīte,
Krokodils(Sebeks),
Svētais vērsis Apiss.
Faraons.
Faraonu uzskatīja par saules dieva dēlu.
Faraona varas simboli bija zizlis un pletni.
Mumificēšana (balzamēšana).
Mirušā cilvēka iekšējos orgānus izņēma un ķermeni ietina lina audumu apsējos, kas bija izmērcēti mirrēs, medū un mikstūrā, ko sauca par ”mum”. Pēc tam ķermeni ielika sarkofāgā, uz kura bija uzgleznots mirušā portrets.
Pirms ielikšanas sarkofāgā, cilvēku ielika nātronā – sāls paveidā, kas izsūca no cilvēka ķermeņa mitrumu.
Kanopes – trauki, kuros lika izņemtos cilvēka iekšējos orgānus.
Balzamēšanas process ilga 70 dienas.
Ēģiptiešu mīti.
Iesākums.
Pašā sākumā Ra piedzemdēja pats sevi. Juzdamies vientuļš, viņš nospļāvās un piedzima Šu (gaiss) un Tefnuta (mitrums).
No Šu un Tefnutas savienības piedzima Gebs (zeme) un Nuta (debesis).
Ra radīja debesis un zemi un izveidoja kalnus.
No Ra asarām radās pirmie cilvēki.
Vakaros Nuta aprij Ra. Lai no rīta dzemdētu no jauna.
Ra ienaidniece bija čūska Apops, kas radusies no Lielās Neitas spļāviena.
Katru nakti Ra cīnās ar Apopu – haosa iemiesojumu.
Auglība un zemkopība.
Nutai (debesīm) piedzimst bērni – Oziriss un Izīda; neptisa un Sets.
Oziriss un Izīda mīlēja viens otru un gudri pārvaldīja valsti un iedibināja likumus.
Ozirisa skaudīgais brālis Sets izgatavo savam brālim precīzi nomērītu zārku, ar viltu ievilina Ozirisu iekāpt, aiznaglo zārku un ielaiž Nīlā.
Izīda ļoti pārdzīvo, viņa pārvēršas par vanagu un iedvesa Ozirisā dzīvību.
Viņa atdzīvināja Ozirisu uz tik ilgu laiku, lai ieņemtu viņa dēlu Horu.
Hors un Sets uzsāk mūžīgo cīņu starp labo un ļauno.
Dieviete kaķe.
Kaķis – svēts dzīvnieks.
Ja aizdegās māja, kaķi glāba vispirms.
Dievieti kaķi, kas katru nakti glāba Ra no čūskas Apopa, sauca Basteta.
Mīlas dieviete.
Dievietes pielūgsmes centrs bija Būbastijas pilsēta. Tur atradās Bastetai veltīts templis.
Arhitektūra un māksla senajā Ēģiptē.
Pirmsdinastiju periods.
500.-3100.g.p.m.ē.
Ēģipte gandrīz pilnīgi izolēta no pārējās pasaules.
Ēģiptieši iemācās regulēt ūdenslīmeni Nīlā plūdu laikā; aizvien vairāk mācās apstrādāt dažādus metālus; ēkas ceļ no māliem, dūņām, salmiem, saulē dedzinātiem ķieģeļiem.
~3100.p.m.ē. sāka celt pilsētas un rodas rakstība.
Nīlas ielejas iedzīvotāji apvienojas kopīgā valstī – Augšēģiptē.
Valdnieki valkā baltus kroņus,
Galvaspilsēta – Herakonpole,
Valdniekus apglabā svētā vietā Abidosas pilsētas tuvumā,
Izdomā apbedīšanas rituālu, kad mirušajiem līdzi dod iedzīvi.
Nīlas deltā izveidojas valsts – Lejasēģipte.
Valdnieki valkā sarkanas galvassegas,
Galvaspilsēta – Buto,
Ir plaši tirdzniecības sakari.
Senā valsts.
2800.-2250.g.p.m.ē.
Droša un ērta dzīvesvieta.
Valdnieks Meness apvieno Lejasēģipti un Augšēģipti, veidojot vienu veselu valsti – Ēģipti.
Valdniekiem cēla lepnas kapenes, līdzās mūmijai novietoja dāvanas.
Sākotnēji kapenes atgādināja zemus un platus uzbērumus, pārsegtus ar akmens plāksnēm.
Kapenēm apkārt tika veidota siena, lai nekas netraucētu priesteriem veikt reliģiskos rituālus.
Mastabas – kapenes.
Imhoteps – slavens Senās Ēģiptes arhitekts, kas pirmais lika pāriet no plātajām, zemajām kapenēm uz augstajām piramīdām.
Pirmā, augstā piramīda- Džosera piramīda.
Kulminācijas punkts piramīdu celtniecības vēsturē –
Heopsa piramīda (146,6m). To cēla 20 gadus. Gīza.
Hefrena piramīda (143,3m). Gīza.
Mikerina piramīda. Gīza.
Lielā Sfinksa. Gīza.
Pepi – valdnieks, kurš valdīja94 gadus.
