Savējie sapratīs jeb ''Slima suņa murgi'6

Neesmu no dižajiem rakstniekiem,neesmu bijusi un nebūšu patiesību sakot,katram pienāk tāds brīdis kad emocijas plūst pāri malām un vēlas kaut kā izpausties man tās personīgi sanāk rakstot ''ķipa'' dzejoļus. Ar prieku uzklausīšu arī kritiku ,lai var labot savas kļūdas nākamreiz.

*** Par brīvību ,kas dota ***

Mēs esam tie kuri jūtas brīvi
Tiem ,kam nerūp ,kas notiek uz Zemes.
Izbaudām klusumu,
Izbaudām vēju,kas pār mūsu spārniem laižas,
Izbaudām saules dāvāto maigumu

Mēs varam pateikt ardievas
Un par mums pat nerunās
Varam raudāt un asaras kā lietus nolīs vēlā rudens vakarā
Varam čukstēt un par mums neinteresēsies.

Mēs esam tiem kuriem ļauts šobrīd izbaudīt jūras svaigo dvašu,
Rīta rasas svaigumu,
Un negaisa atstātās pēdas.

Mēs varam aplūkot jūs no augšas
Redzēt jūsu bēdas, smieklus un naidu.
Kaut varētu jūs ar skaistumu iepriecināt
Ar skaistu dziesmu,
Bet tas jums kā skaļš troksnis atskan ikdienišķumā.

Ikdiena-tie esam mēs
Esam dzīves sastāvdaļa,
Esam klusuma izraisītāji
Un jūras smilšu pacelšanās vaininieki.

Pasaules skaistums,kas tiek dāvās,
To izbaudām mēs lidojumā,
Dzīves smarža,kas tiek sajusta
To mēs sajūtam ,kad paceļamies augstu debesīs zilajās.
Ar spārnu varam satvert mākoņa malu,
Uzsēsties uz kalna virsotnes,
Baudīt dzīvi.

Tie esam mēs brīvie ,kam ļauts izdzīvot,sajust un apraudāt dzīvi.
Tie esam mēs dabas sastāvdaļa
Tie esam mēs brīvības gari.