Visi šie stāsti ir īsti.Ja netici,nevajag.
Varbūt tieši tiem kuri neticēs,naktī kāds pienāks pie gultas un...
Pie griestiem
Parasta nakts. Bet tad ne no šā, ne no tā cilvēks pamostas un miegainām acīm paraugās griestos. Virs viņa galvas atrodas melna ēna, kura- atverot acis tā kā ātri aizslīd uz istabas stūri. Tūlīt pēc tam iestājās dziļš miegs. Un nācās ilgi prātot vai tas bija tikai sapnis, vai kas cits…
Kaleidskops.
Šis būs stāsts par sapni, kas varbūt nemaz nebija sapnis. To man izstāstīja kāda sieviete. Tas bija noticis dzemdībās. Ir daudz dzirdēts par narkozes iedarbību uz smadzenēm, tāpēc ir grūti spriest vai tas bija sapnis, vai arī patiesa dvēseles atdalīšanās no ķermeņa. Pēdējais ko sieviete atcerējās bija dzemdību sākums un narkozes ievadīšana. Tad notika neticamākais. Viņa atradās vietā, kur visapkārt bija krāsaini ornamenti kā kaleidoskopā. Un viņa skaidri saprata, ka viņa ir mirusi… bet tad viņa jautāja, kas notiks ar mazo bērniņu uz zemes? Sāka raudāt… Un tādu noraudājušos viņu atrada medmāsa un pamodināja. Ir grūti noteikt vai tā bija narkozes spēle ar smadzenēm vai arī reāls dvēseles ceļojums. Bet pēc kāda laika sievietes rokās nonāca grāmata, kuras autors bija cilvēks, kurš meditējot var vadīt dvēseli uz jebkuru vietu visumā. Un viņš skaidri aprakstīja, ka patiesībā paradīze ir kā kaleidoskops…ņirb neaprakstāmās krāsās…
Mēle ausī
Šo atgadījumu man izstāstīja draudzene. Tas notika agrā bērnībā. Divas mazas māsiņas pa nakti gulējušas gultiņā. Un viena ļoti spilgti acerējās, ka pa nakti pamodusies un sajutusi slapju mēli…savā ausī. Bet telpā neviens neesot bijis. Bet tūlīt pēc tā viņa ieslīga dziļā miegā. Pēc daudziem gadiem viņa atrada grāmatu, kur bija aprakstīti dažādi spoku veidi. Tajā skaitā poltergeists. Un kā par brīnumu, šī spoka liecinieku aprakstos viņa atrada identiskus aprakstus savai pieredzei.
Pulkstenis sienā
Tas notika Jēkabpilī personīgā mājā. Bija nakts. Gultā gulēja puisis ar meiteni, kad abi izdzirdēja, ka sienā tikšķ pulkstenis. Un tā turpmāk notika visu nakti. Pats dīvainākais bija tas, ka aiz sienas nekā nebija (tā bija mājas ārsiena). Un pulkstenis bija ļoti skaidri sadzirdams. Kā tas viss ir tagad- nezinu. Šis pāris no mājas izvācās, jo tas nebija vienīgais savādais atgadījums. Bieži vien šajā mājā cilvēki nakts vidū uzmodās. Un tad bija sajūta, ka kāds ir telpā. Vienu nakti vīrietis pamodās un redzēja melnu sievietes siluetu. Un tad ieslīga dziļā miegā.
Ārsts bez kājām
Tas notika Sātiņu pamatskolā, kura izbūvēta bijušajā kara hospitālī. Daudzi cilvēki šajā vietā ir saskārušies ar asinis stindzinošiem gadījumiem. Pirmais stāsts ir par diviem zēniem, kuri vēlu vakarā skrēja pa skolas gaiteni un tā galā pamanīja vīrieti baltā uzsvārcī. Tas intensīvī soļoja- uz vietas! Pats dīvainākais bija tas, ka vīrietim trūka kāju. Tagad šie zēni ir jau pieauguši un vēl nesen apsprieda redzēto. Tas nebija nosapņots. Spokainais ārsts pat skatījies viņiem acīs.
Vēl šajā pašā skolā ir telpa, kur dzīvo skolas sargs. Bet tur ir ļoti grūti uzturēties, jo kā aizver acis, tad tajā vietā, kur ir logs nāk iekšā krustnešu karavīri. Var jau likties smieklīgi, bet to nav stāstījis tikai viens cilvēks. Un šajā telpā neviens vairs labprātīgi neuzturās.
Kailie skrējēji
Tas notika pirms 20 gadiem uz Rīgas-Liepājas šosejas 90. kilometrā. Tur ceļmalā atrodas kapa vietas un piemineklis karā kritušajiem. Krēsloja. No Rīgas puses pa kalnu uz leju brauca mašīna, kuras pasažieri ceļmalā redzēja 5 kailus skrienošus vīriešus. Viņi ieskrēja jau pieminētajā piemiņas vietā. Cilvēki izkāpa no mašīnas un iegāja kapos, kuriem apkārt bija dzīvžogs un tālāk labi pārredzama pļava. Kapi bija tukši. Un pa pļavu arī neviens neskrēja. Kad vēlāk viņi to pārrunāja, tad atklāja, ka redzējuši identisku situāciju. Tā kā to nevar norakstīt uz halucionācijām. Sieviete atklāja, ka šie vīrieši bijuši ļoti labi saskatāmi un radies iespaids, ka tie ir kādi armijas treniņi. Kailums var būt skaidrojams ar to, ka kara laikā mirušos karavīrus apglabāja masu kapos. Un, bieži vien, taupības nolūkos uniformas novilka, lai atdotu citiem un viņus apraka kailus. Mirušo dvēseles vēl daudzus gadus pēc nāves nav radušas mieru. Tie atgriežas, lai palīdzētu savam karapulkam un valstij.
MIERĪGU GULĒŠANU!
