Šausmu stāstiņš . buu. *8

Vienā aukstā ziemas dienā, sešpadsmit gadus veca meitene Britānija Snova palika mājās viena. Viņa skatījās televizoru. Meitenes vecāki bija aizbraukuši uz draugu ballīti. Visu vakaru sniga, bet Britānija jutās lieliski un omulīgi, sēžot uz dīvāna mīksta pleda apskāvienos. Jau bija pusnakts, bet viņas vecāki vēl joprojām nebija mājās un viņa sāka justies neomulīgi. Arī zvanīt negribējās , jo liksies, ka viņa nevari pati par sevi parūpēties. Televizors atradās istabas stūrī, tam blakus bija milzīgs logs. Viņa skatījās vienu no savām mīļākajām filmām, šausmeni ar nosaukumu „Izlaiduma vakars”, kad pēkšņi ar acs kaktiņu meitene pamanīja kustību pie loga. Caur tumsu un sniegpārslām , viņa saskatīja vīrieti, kas nāca tieši pretī viņas logam. Tiklīdz viņš pienāca tuvāk, meitene varēja saskatīt vīrieša seju un tas viņu drausmīgi pārbiedēja. Viņš izskatījās nobijies, taču acis bija mežonīgas un dusmīgas un šķita, ka viņš skatījās uz meiteni ar ļaunprātīgu skatienu. Pārbijusies, Britānija parāva pledu pāri galvai un centās paslēpties. Viņa neuzdrošinājās pat pakustēties. Lēnām viņa izbāza galvu no segas, lai ar vienu aci palūkotos uz logu. Vīrietis joprojām stāvēja turpat. Viņš tur stāvēja, lūkodamies tieši uz meiteni. Tad viņš ierāva roku mēteļa iekšienē un kaut ko izvilka ārā. Tas bija garš nazis. Pārbijusies, Britānija pabāza galvu atpakaļ zem pleda un cerēja, ka trakais domās, ka tā ir tikai segas kaudze, kas uzlikta uz dīvāna. Lēnītēm viņa izvilka no savu bikšu kabatas mobilo telefonu. Panikā meklēdama vajadzīgo numuru, viņa beidzot atrada to – 911. Meitene aizturēja elpu un gaidīja atbildi. Kad operators jautāja „Kas noticis?”, Britānija pielika telefonu tuvāk sejai un nočukstēja:” Aiz mana loga stāv vīrietis. Viņam ir nazis. Lūdzu, brauciet šurpu cik vien ātri iespējams! „ Laiks vilkās uz priekšu, kamēr Britānija nekustīga sēdēja zem pleda. Beidzot viņa sadzirdēja sirēnas kaut kur ārā un tad jau policisti klauvēja pie viņas durvīm. Britānija nometa segu un skrēja pie durvīm, ielaižot iekšā divus policistus. Viņi teica, ka pie mājas neesot nevienu redzējuši . „Viņš stāvēja tieši tur”, meitene teica norādot aiz loga, kur vairs neviena nebija. „Tas nav iespējams”, sieviete – policiste teica. „Tur neviens nevarēja stāvēt.” Sniegā nav ne mazāko pēdu nospiedumu. Ja tur kāds būtu stāvējis, varētu redzēt nospiedumus. „Bet viņš tur stāvēja un skatījās uz mani”, teica Britānija. „Es viņu redzēju ar savām acīm.” „Zini, dažreiz tavas acis var mānīt tevi”, teica policists. „Varbūt tu pārāk daudz skaties šausmenes.” Policisti jau grasījās iet prom, kad pēkšņi policiste apstājās. Viņa paskatījās aiz dīvāna, uz kura sēdēja Britānija. Sievietes žoklis atkārās, policists noelsās.Uz paklāja, aiz dīvāna bija slapji pēdu nospiedumi un nazis. „Tu to vīrieti neredzēji aiz loga”, policiste teica„Tu skatījies uz viņa atspulgu. Visu šo laiku viņs bija stāvējis tev aiz tevis!"