Saules sistēmas mistērijas...21

Vai mēs zinām visu par Saules sistēmu? Noteikti nē. Gan Cassini, gan uz Marsa esošie roboti, gan ap to lidojošie, gan uz Zemes esošās observatorijas laiku pa laikam liek mainīt mūsu priekšstatus par kosmiskajām mājām, kurā dzīvojam. Kādas ir Saules sistēmas lielākās mīklas, uz kurām atbildes tiek meklētas? Aplūkosim desmit mistērijas, kuras joprojām zinātniekiem sagādā galvassāpes.

10. vieta - Saules polu temperatūru atšķirības

Kāpēc Saules dienvidpols ir aukstāks kā ziemeļpols? Solārā zonde Ulysses 17 gadus nodarbojās ar Saules pētījumiem atrodoties polārajā orbītā ap centrālo zvaigzni. Planētas un lielākā daļa kosmisko kuģu atrodas Saules ekvatoriālajā plaknē. Pati zonde nu jau mirst no vecuma, bet tās sagādātie dati nodrošināja zinātniekiem iespēju pētīt Saules vēju un procesus zvaigznes polārajos apvidos.

Pētot kartē neiezīmētos reģionus, reizēm var uzdurties mistiskām parādībām. Ulysses atklāja, ka Saules dienvidpola un ziemeļpola temperatūras atšķirība ir 7 līdz 8 procenti. Zinātnieki vēl joprojām nav atminējuši šī fenomena iemeslus, jo izrādās, ka tam nav nekādas saistības ar magnētisko polaritāti, kas mainās ik pa 11 gadiem. Iespējams, ka parādības iemesls ir Saules polu atšķirīgā uzbūve.

9. vieta - Marsa noslēpumi

Kādēļ Marsa puslodes ir tik atšķirīgas? Ziemeļu puslode ir vienmuļi līdzenumi, bet dienvidu puslode ir pārbagāta ar kalniem un augstkalnēm. Kā viena no pirmajām tika atsijāta teorija par sadursmi ar milzīgu objektu, jo zemienes tomēr neatbilda sadursmes krātera ģeogrāfijai. Pirmkārt, nav krātera malas. Iespējamā sadursmes zona nav cirkulāra. Marsa noslēpumam ir nepieciešams cits risinājums. Tomēr atsevišķi zinātnieki atkal ir atgriezušies pie sadursmes teorijas un izrēķinājuši, ka 1600 līdz 2700 kilometrus liels objekts varētu radīt ziemeļu puslodes līdzenumus.

8. vieta - Tunguska

Kas uzsprāga Tunguskā? Aizmirsīsim uz mirkli citplanētiešus, kurus Sibīrijā meklēja Foks Malders. 1908. gadā kaut kas uzsprāga virs taigas, bet līdz pat šim brīdim neviens nezina, kas īsti nogāza aptuveni 80 miljonus koku 2000 kvadrātkilometru lielā apvidū. Patlaban lielākais vairums zinātnieku uzskata, ka tas bija asteroīds vai komēta.

7. vieta - Urāna ass

Katrā ģimenē ir pa savam dīvainim. Saules sistēmā tas ir Urāns, kura rotācijas ass atšķirībā no pārējām planētām ir vērsta vairāk vai mazāk paralēli Saules ekvatoriālajai plaknei. Urāns guļ sāniski ar ass savērsumu 98o. 42 gadus Urāna ziemeļpols ir pavērsts pret Sauli un 42 gadus - dienvidpols. Ja mēs skatītos uz Saules sistēmu no augšas, visas planētas rotē pretēji pulkstens rādītājam. Venēra rotē pretēji. Tiek uzskatīts, ka agrīnā attīstības periodā tās rotāciju izmainīja sadursme ar milzīgu objektu. Vai Urāna dīvainības ar var norakstīt uz sadursmi? Daļa zinātnieku uzskata, ka Jupitera un Saturna kopējās iedarbības rezultātā ir cietis mazākais gāzes gigants, kura ass ir būtiski novirzīta. Tomēr abas versijas ir tikai teorijas, kuras ir jāpierāda.

6. vieta - Titāna atmosfēra

Kāpēc uz Saturna pavadoņa ir atmosfēra? Tas ir vienīgais pavadonis uz kura ir ievērojams atmosfēras slānis. Titāns ir otrais lielākais pavadonis Saules sistēmā, tūlīt ar Jupitera Ganimēda. Lai arī neliels, tas ir līdzīgs Zemei. Marss un Venēra parasti tiek uzskatīti par Zemes brāli un māsu, bet to atmosfēra būtiski atšķiras no mūsu planētas. Titāna atmosfēra ir tikai pusotru reizi blīvāka kā uz Zemes un tās galvenā sastāvdaļa ir slāpeklis (~95%), kurš arī uz Zemes ir vairākumā (~80%). Kur rodas slāpeklis uz Titāna?

Cassini projekta pagarinājuma viens no primārajiem izpētes mērķiem ir tieši šis noslēpumainais pavadonis, uz kura ir ezeri un jūras. Lieliska vieta, kur meklēt dzīvību. Tikai patlaban zinātnieki nezin, kur rodas Titāna atmosfēra.

5. vieta - Saules vainaga uzkaršana

Kapēc Saules atmosfēra ir karstāka nekā tās virsma? Šis jautājums ir sagādājis galvassāpes fiziķiem nu jau vairāk kā pusgadsimtu. Saules atmosfēra ir karstāka nekā fotosfēra. Tā ir tik karsta, ka temperatūra ir samērojama ar tiem grādiem, kas vērojami kodolā. Kā tas var būt? Ja jūs iededzat gaismu, gaiss ap spuldzīti nebūs karstāks par pašu spuldzīti. Jo tuvāk esat gaismas objektam, jo siltāk paliek, nevis pretēji. Tieši šis ačgārnais process notiek uz Saules, kuras fotosfēras temperatūra ir aptuveni 6000 K, bet plazma, kas atrodas tikai dažus tūkstošus kilometru virs fotosfēras, sakarst virs miljons grādiem pēc Kelvina.

Lai arī ir vairākas versijas šī fenomena skaidrojumiem, līdz brīdim, kad Solar Probe projekta ietvaros kosmiskais kuģis nebūs aizbraucis un pārbaudījis, diez vai mēs zināsim kura ir pareizā.

4. vieta - komētu putekļi

Kā gan putekļi, kas veidojušies milzīgās temperatūrās, nokļuvuši komētās? Komētas ir ledainie Saules sistēmas nomales iedzīvotāji. Tiek uzskatīts, ka to izcelsme meklējama Kuipera joslā un Oorta mākonī. Dažreiz to orbītas tiek mainītas ārēju apstākļu iedarbības rezultātā un ledus gabals tuvojas Saulei, kuras karstums izkausē ledu, radot komētas asti jeb komu. Daudzas komētas saduras ar Sauli, citas veic vai nu garu, vai nu īsu apriņķojumu ap centrālo zvaigzni.

NASA Stardust projekta ietvaros komētā Vaild-2, kuras izcelsme meklējama Kuipera joslā, tika atklāti putekļu graudi, kuri veidojušies augstu temperatūru iespaidā. Kā gan tas iespējams?

Tiek uzskatīts, ka Saules sistēma veidojusies aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu no milzīga miglāja. Tam atdziestot izveidojās akrēcijas disks. Tad lūk, komētā atrastie putekļu graudi varēja veidoties tikai akrēcijas diska centrālajos reģionos, Saules tuvumā. Kaut kas šos putekļus nogādāja uz Saules sistēmas nomalēm, piemēram, Kuipera joslu. Kas gan to paveica? Lūk šis jautājums līdz šim nav atbildēts.

3. vieta - Kuipera klints

Kāpēc Kuipera josla beidzas tik pēkšņi? Kuipera josla ir milzīgs reģions Saules sistēmas nomalē aiz Neptūna orbītas. Tas atgādina asteroīdu joslu starp Marsu un Jupiteru, bet ir aptuveni 200 reizes masīvāks. Tajā ir liels daudzums dažāda izmēra klinšainu un metālisku objektu, kā arī daudz ūdens, metāna un amonija ledus. Liela daļa komētu veidojas šajā reģionā. Kuipera joslā atrodas arī Plutons.

Kuipera josla ir visai neizpētīts apgabals, kurā 2015. gadā ieradīsies kosmiskais kuģis New Horizons. Visdīvainākais ir tas, ka Kuipera joslas objekti pēkšņi beidzas 50 AV attālumā no Saules. Teorētiskie Saules sistēmas modeļi paredz, ka objektu daudzumam būtu jāpalielinās, bet notiek gluži pretējais. Objektu blīvums samazinās tik pēkšņi, ka šī vieta tiek dēvēta par Kuipera klinti.

Ir izvirzītas vairākas teorijas. Viena no tām - patiesībā aiz 50 AV ir daudz objektu, bet tie ir nelieli un līdz ar to nav redzami. Otra, pretrunīgāka versija ir, ka šo apgabalu ir "iztīrījis" Zemes vai Marsa lieluma objekts, lai gan nav pierādījumi šāda objekta eksistencei. Otru teoriju sevišķi ir iemīļojuši planētas X piekritēji.

2. vieta - Pioniera anomālija

Kādēļ Pioneer zondes novirzījās no kursa? Šķiet, ka šis ir viens no grūtāk atbildamajiem jautājumiem. Pioneer 10 un 11 startēja 1972. un 1973. gadā, lai dotos pētīt Saules sistēmas nomales. Lidojuma laikā NASA inženieri novēroja kaut ko patiesi dīvainu - abas zondes novirzījās no kursa. Lai arī starpība astornomiskajos mērogos nebija liela, astronomi to nevarēja izskaidrot.

Viena no idejām ir sekojoša - ap zondi veidojas neviendabīgs infrasarkanais starojums, kura rezultātā fotoni tiek izstaroti pārsvarā vienā pusē, tādejādi novirzot zondi uz Saules pusi. Citas teorijas ir vairāk vai mazāk eksotiskas. Varbūt ir pienācis laiks mainīt Einšteina relativitātes teoriju attiecībā uz ilgiem lidojumiem kosmosā? Vai varbūt uz kosmisko kuģi darbojas tumšā matērija?

1. vieta - Oorta mākonis

Kā mēs vispār zinām, ka tāds eksistē? Tas ir hipotētisks reģions, kuru neviens nav redzējis.

Kuipera joslas gadījumā ir iespējams novērot lielākos objektus un izpētīt, kur šis apgabals atrodas. Oorta mākonis atrodas tik tālu, ka to ieraudzīt nevar. Sākotnēji uzskatīja, ka tas atrodas aptuveni 50 000 AV attālumā no Saules, kas ir aptuveni 1 gaismas gads jeb 1/4 daļa no attāluma līdz tuvākajai zvaigznei Proxima Centauri. Oorta mākoņa ārējā mala praktiski ir Saules sistēmas robeža. Tajā esošie objekti ir vāji saistīti ar Sauli. Tos var ietekmēt mijiedarbība ar kādu citu garām lidojošu zvaigzni. Izmaiņas Oorta mākonī varētu radīt tajā esošo objektu virzību uz Sauli. Iespējams tādā veidā rodas garā rotācijas perioda komētas, piemēram, Haleja komēta.

Patiesībā šīs komētas ir vienīgais iemesls, kura dēļ astronomi uzskata, ka tāds mākonis eksistē. Komētu dīvainās orbītas, kas ir novirzītas no ekvatoriālās plaknes, liek domāt, ka tā nav josla, bet visaptverošs mākonis.

Tas ir tur ārā, bet redzēt mēs to nevaram...

Ja patika lūdzu rakstiet komentārus un lieciet +

Esiet žēlīgi šis ir mans pirmais darbs...