Satraucoši un neizskaidrojami attēli.20

Džo Do mistika

Izmeklēšanas laikā Federālais izmeklēšanas birojs (FBI) ievāca dīvainus, satraucošus foto, kur nepazīstams vīrietis fiziski pazemo jaunu meiteni. Vienīgā bilde, kura bija pieņemama publiskai publicēšanai bija šī. Bet attēla mistērija ir tāda, ka nav iespējams noteikt, kur bilde ir uzņemta. Un meklēt šo vīrieti, nezinot aptuveno atrašanās vietu ir tāpat kā atrast adatu siena kaudzē.

Tā arī vīrietis nav identificēts vai atrasts līdz pat šai dienai. 

"Babushka" (бабушка)

Vecmāmiņa, jeb večiņa, ir tulkojums šai neparastajai bildei, kuru uzņēma 35. ASV prezidenta nogalināšanas laikā. Paša prezidenta slepkavība ir liela mistērija, jo vēl joprojām nav atrasts vainīgais. Tomēr arī šai bildei ir savs stāsts.

Veco večiņu, kas atradās vistuvāk ceļam, prezidenta nogalināšanas brīdī aculiecinieki iesauca par Babušku, jo viņas apģērbs un izskats atgādināja gados vecu krievieti ar krievu simboliem uz šalles. Sievietei rokās bija fotoaparāts, tātad tajā laikā viņa bija vienīgā sieviete pie kuras atradās bildes ar sašauto prezidentu. Brīdī, kad prezidents tika nošauts, vecmāmiņa veica bildi, pārgāja pāri ielai un nozuda.

Kur, kā un kāpēc?

Šos jautājumus uzdeva ASV pilsoņi 1963.gadā.

Amitvillas spoks

Viens no visslavenākajiem spoku foto ir tieši šis, kurš ir uzņemts Amitvillā, ASV,mājā, kur jau no 1974.gada ir novērojamas spoku aktivitātes.

Spoki māju apsēda pēc 1974, kad Ronalds Defo nogalināja sešus savus ģimenes locekļus. Viņu arestēja un viņš joprojām izcieš sešus mūža ieslodzījumus.

Pēc slepkavībām, 1975. gadā, Džordžs Lutzs ievācās apsēstajā villā kopā ar savu sievu un trim bērniem. 

Ģimene ļoti ātri saprata, ka ar māju kaut kas nav kārtībā. Piemēram Džordžs, katru rītu,  pamodās 3:15, kas bija aptuvenais slepkavību veikšanas laiks, kā arī, sieva bija minējusi, ka mājā bez viņiem ir vēl kāds. Un tie ir tikai nelieli mistēriski gadījumi, kas noveda ģimeni no izvākšanās pēc 28 dienu šausmu piedzīvošanas.

Evas Kajas slepkavība

2008.gada 1.maijā Eva Kaja, bijusī modele, Playboy viesmīle aizvadīja pusdienas ar savu vīru, kurš bija zināms miljonārs. Paēduši pusdienas, pāris devās savās ierastajās darba dienas gaitās.

Vakarā vīrs atgriezās mājās un ieraudzīja sievas līķi, kuram bija pārgriezta rīkle. 

Tas uzreiz novērsa aizdomas no vīra, un leita uz vairākiem mēnešiem apstājās līdz brīdim, kad žurnālisti uzgāja interesantas vēstules.

"Es viņu mīlēju, mēs varējām būt kopā. Viņa ienīda to lielo māju un savu resno, melojošo vīru."

"Viņa mani mīlēja, taču tie bija meli. Es jau teicu, ka tā notiks, ja viņa turpinās lauzt savus solījumus."

"Viņam nauda bija daudz svarīgāka par mani. Mēs varējām būt tik laimīgi..."

Šīs vēstules uzreiz ar pirkstiem rādīja, ka slepkava ir Evas vīrs, tomēr nekādi pierādijumi netika atrasti. 

Liecinieki bija pamanījuši neparastu vīrieti ieejam un izejam pirms mājās pārradās Evas vīrs, kas ļoti iespējams bija pats slepkava. Policijas fottorobotam bija ļoti liela līdzība ar senu ģimenes draugu, kura vārds, diemžēl, palika neatklāts publikai. Policija joprojām meklē nezināmo vīrieti ar cerību, ka viņš iespīdinās gaismu šajā lietā.

Eimijas Bradlejas pazušana

1998. gada Martā 23 gadus vecā Eimija devās kruīzā kopā ar vecākiem un jaunāko brāli. Naktī uz 27. martu viņa devās uz kuģa notiekošo koncertu. Atgriezusies kajītē ap 1:00, toties 5:30 Bradlejas tēvs pamanīja, ka meita pamet kajīti, lai dotos smēķēt, ko varēja secināt, jo meitas rokā bija cigaretes un šķiltavas. Tā bija pēdējā reize, kad Eimija bija redzēta dzīva. 

Sievietes pazušana ir neizskaidrojama, jo Eimija bija nesen sakārtojusi savu dzīvi - Iegādājusies jaunu māju, dabūjusi jaunu darbu un adoptējusi suni. 

Varas iestādes nespēja atrast nekādus paviedienus un leitu slēdza.

Septiņus gadus vēlāk anonīms sūtītājs uz tēva e-pastu aizsūtijis sievietes bildes no kādas eskorta adreses, kas ļoti atgādināja pazudušo Eimiju. 

Toties nekādas tālākas saiknes veidošanos ar meiteni ģimenei neizdevās. Tiek uzskatīts, ka Eimija tikusi nolaupīta un ieslodzīta.

Taras Kaliko pazušana

1988.gada 28.septembrī Tara izgāja no savas mājas un mammai atstāja zīmīti:

"Ja neesmu atpakaļ līdz vakariņām, sāc mani meklēt."

Māte sāka meitu meklēt, jo viņa tiešām līdz vakariņām mājās neparādijās. Vienīgais, ko viņa uzgāja ir mūzikas kaste, ko meita klausījusies braucot ar velosipēdu.

Tara pēdējo reizi bija redzēta tajā dienā ap 11:45, aptuveni 3 kilometru attālumā no savām mājām un viņai sekoja melns busiņš, ko meitene, iespējams, nedzirdēja, jo klausijās mūziku. 

Nevienam nebija ne jausmas, kas ar meiteni tālāk notika līdz brīdim, kad kāda sieviete noparkoja savu automobīli blakus nezināmam melnam busiņam un devās iepirkties. Kad sieviete atgriezusies, busiņš tur vairs neatradās, bet viņa atrada foto. Divi cilvēki sasieti un tiem aizlīmētas mutes. Sieviete uzreiz zvanīja varas iestādēm, kuras aizbloķēja visus ieejas/izbraukšanas ceļus pilsētā, bet bez jebkādiem rezultātiem. 

Līdz ar to beidzās lietas izmeklēšana un meita netika atrasta. 

Lai gan noplūda visai interesanti attēli ar līdzīgu meiteni, kura sēdēja blakus kādam nepazīstamam vīrietim. Kā arī tika atrasts ļoti līdzīgs spilvens, kurš redzams foto. Bet nekas vairāk. Lieta tā arī paliek mistērija līdz pat šai dienai.

Kareivja liesmas.

Ziemassvētku vakarā, 1945.gadā, Džordžs un Džinnija Soderi un deviņi no viņu desmit bērniem devās pie miera. Viņu desmitais bērns neatradās mājās, jo tajā laikā kalpoja armijā. 

Rīta gaismā mājā, kurā gulēja lielākā daļa ģimene izcēlās ugunsgrēks. Māja nodega elpas vilcienā, izglābties paspēja vecāki un četri no deviņiem bērniem. 

Vecāki histēriski kliedza, mēģinot pamodināt bērnus, kuri neatradās viņiem līdzās, bet bez atbildes. Skriet viņus glābt būtu bijis pārgalvīgi, jo māja jau bija liesmās no augšas līdz apakšai. 

Izglābušajiem Soderiem nekas cits neatlika, kā 45 minūtes vērot savu māju degot. Viņi samierinājās ar lēmumu, ka pārējie bērni ir gājuši bojā, bet pēc drupu izpētes netika atrasts neviens bērna ķermenis. Tika pieņemts, ka tie ir sadeguši bez atliekām, bet cilvēka kauli sadrūp pie 2'200°C, toties māja dega ar 1'100°. Tātad, bērni vienkārši tur nebija.

Jautājums - kur tie palikuši?

Visdīvainākais šajā katastrofā bija tēva mēģinājumi bērnus izglābt. No mājas netāli atradās ūdens tornis, tēvs to nogāza, bet ūdens tajā bija sasalis. Pēc tā, tēvs devās sētā pie trepēm, lai noceltu bērnus, bet trepes bija izgaisušas. 

Ģimene pieņēma, ka bērni bija nolaupīti, lai gan varasiestādes šādu iespēju kategoriski noliedza. 

Joprojām nav nekādu pavedienu, kas īsti notika ar nelaimīgās ģimenes jaunajām atvasēm.

(Attēlā redzams, iespējamais, dēls, kura bildi pa pastu ģimenei nosūtija anonīma persona. Ģimene saskatīja līzību ar dēlu, kurš tovakar pazuda un kuram tajā brīdī bija vien deviņi gadi.)