Visiem kuriem patīk mistērija - laipni aicināti! :) Tiešām iesaku izlasīt!
1938.
Dropas no zvaigznēm
Tā ir satraucošākā 20. gadsimta mistērija, kas sākās 1936. gadā. Ap 1937./1937. gadu miju ķīniešu arheologs dr. Či Putejs kopā ar dažiem līdzstrādniekiem organizēja ekspedīciju uz vienu no nomaļākajiem un neizbrienamākajiem Centrālķīnas kalnu apgalamiem - Bajankaraulas kalniem, kas stiepjas abpus Cinhajas un Sičauņas provinces robežām, tur kalni slejas vairāk nekā 5000 metru augstumā, un pat ielejas atrodas ap 2000 metru virs jūras līmeņa. Ziemas šeit ārkārtīgi bargas, bet vasarā reizēm laiks ir patīkami silts. Zinātnikei ir pārliecināti, ka tur cilvēku apmešanās pēdas var izsekot līdz pat aizvēsturiskiem laikiem.
Šai Ķīnas daļā sensenas teiksmas un leģendas vēsta par kalnsnām un dzeltenām neliela auguma būtnēm, kas ieradušās no mākoņiem, bet šai apgabalā mītošās iedzimto ciltis svešo būtņu neglītuma un absolūtās citādības dēļ tās nežēlīgi medījušas un nogalinājušas. Pat jaunākajos laikos kalnu apgabala mānticīgajiem un aizdomu pilnajiem iedzīvotājiem ir tabu. Varbūt tas izskaidro faktu, ka apbedījumi līdz to atklāšanai 1936. gadā nebija cietuši no kapu aplaupītājiem, bet mirstīgās atliekas palikušas neskartas.
Antropologi atrastos skeletus klasificējuši par dropām vai kamiem - tās ir divas ciltis Bajankaraulas kalnos, kuru fiziskās īpatnības atbilst augstāk minētajām. Nekāda tālāka etnoloģiska klasifikācija vairs nebija iespējama. Lēsa, ka skeletu vecums varētu būt aptuveni 12 000 dagu.
Tomēr visīstākā sensācija bija 716 akmens disku, kas alās apbedītajiem mirušajiem doti līdzi kapu piedevās. Diski bija līdzīgi skaņuplatēm, tikai vienu centimetru biezi un nepilnus 30 centimetrus diametr''a, šiem akmens šķīsvjiem vidū bija apaļš caurums pirksta resnumā. Virzienā no diska centra uz ārmalu līdz pašai diska malai iegravētas dubultrievas. Starp šīm dubultrievām iegravētās zīmes ir visdīvainākās rakstu zīmes, kādas jebkad redzētas.
Noslēpumainākie gravējumi ķīniešu vēsturniekiem sagādājuši vairāk nekā 20 gadu ilgu darbu, kā arī pamatīgas galvassāpes. Tikai 1962. gadā piecu arheologu grupai profesora Cuma Umnuja vadībā izdevās atšifrēt dažus fragmentus no rievās iegravētajiem hieroglifiem. Šie uzraksti vēstot par avārijā cietušiem ciplanētie;su astronoutiem, kuru lidaparāts nogāzies kalnos. Ja ticam hronistiem, kas savu vēstījumu nākamajām paaudzēm uzticējuši akmens diskiem, kāda viņu tautas grupa pirms gandrīz 12 000 gadu nokļuvusi uz tršās planētas no saules. Nelaimīgā kārtā kosmosa kuģis pēc avārijas neizbrienamajā apvidū stipri bojāts, tādējādi remonts un aizlidošana no planētas kļuvusi neiespējama. Avārijā cietušajiem ciplanētiešiem pilnīgi svešā pasaulē bija jāaizsargājas pret kalnos dzīvojošo cilšu agresiju.
Kādā vietā esot burtiski rakstīts: Dropas ar gaisa kuģiem nāca lejup no mākoņiem. Desmit reižu nlīdz saules lēktam kamu vīrieši, sievietes un bērni slēpās alās. Tad viņi saprata zīmes un redzēja, ka dropas šoreiz nākuši miermīlīgos nolūkos.
Kad neticamo vēstījumu publicēja, neņemot vērā Pekinas Agrīnās vēstures pētījumu akadēmijas pretošanos, oficiālās zinātnes aprindas to uztvēra kā provokāciju. Ķīnā un Padomju Savienībā vēstījumu uzņēma ar nepatiku, un šo valstu arheologi ieteica būt ļoti piesardzīgiem vēstījuma pretrunīgo detaļu dēļ. Turpretī Rietumos profesora Cuma Umnujas grupas pētījumu rezultātus gan tolaik, gan tagad lielākoties ignorē vai nosauc par pasakām.
Neilgi pēc šiem notikumiem profsors Cums sarūgtināts un laikabiedru acīs nosaukts par fantazētāju pārcēlās uz Japānu, kur mira ap 1965. gadu. Tā nu tie bija japāņu avoti, no kuriem savādais raksts nokļuvis Rietumos.
Ilgu laiku pēc tam nebija iespējams noskaidrot gadsimta mīklas detaļas. Ķīns visiem ārvalstu pētniekiem bija slēgta. Situācija mainījās kad 1974. gadā austriešu inžinieris Ernests Vēgerers gluži nejauši Siaņas pilsētas Banpo muzejā uzgāja divus akmens diskus no 716 Bajankaraula depozīta akmens diskiem. Kad viņš terorizējamuzeja direktori, izjautāja kādam diski paredzēti, viņa aizbildinājās ar smieklīgu argumentu, nosaucot tos par kulta objektiem. Tas bija ārkārtīgi savādi, jo parasti muzeja direktore zināja pastāstīt ļoti izsmeļoši par katru māla lausku muzejā. Taču viņa atļāva Vēgereram diskus nofotografēt. Tādējādi mūsu rīcībā ir vismaz dažas, lai gan ne īpaši labas, noslēpumaino akmens disku fotogrāfijas.
Kad 1994. gada martā kopā ar Vīnes draugu un literāro kolēģi Pēteri krasu biju Siaņā, man izdevās noskaidrot, ka Banpo muzeja direktore, dažas dienas pēc sarunas ar austirešu inžineiri pazudusi. Kopš tā laika gan viņa, gan abi Banpo muzejā izstādītie artefakti pazuduši bez pēdām.
;ai gan norādes par iespējamo NLO avāriju, kas aizvēsturiskos laikos notikusi Ķīnas centrā, pašlaik atkal noslēptas nezināmā vietā, tomēr ir arī citi pieturas punkti, kuriem būtu vērts pasekot. Sasitībā ar atradumiem un mītiem Bjankaraulā vienmēr stāstīsts par ārkārtīgi maza auguma humanoīdām būtnēm, kas dēvētas par dropām. Lai skan cik fantastiski skanēdams, tomēr vēl tagad netālu no minētā kalnu apvidus dzīvo liliputa auguma populācija, kas pat varētu būt cēlušies no senajiem avārijā cietušajiem kosmosa ceļotājiem. Taču tas ir cits stāsts, kas ved tieši uz 1996 gadu....
