Meksika ir milzīga un daudzveidīga valsts, ar kuru ceļotāji turpina iepazīties vēl joprojām. Kā tāla acteku un maiju dzimtene tā ir pazīstama kopš bērnības no vēstures grāmatām un vienlaicīgi joprojām terra incognita.... Meksiku nevar iepazīt Kankūnas pludmalēs, to grūti saskatīt arī pašā galvaspilsētā Mehiko. Un pat slavenās maiju piramīdas sniegs tikai vieglu ieskatu Meksikas vēstures daļā. Iepazīt īstu Meksiku var tikai no „iekšpuses", mērojot simtiem kilometru pa kanjonu serpentīniem, kalnu grēdām, nakšņojot indiāņu ciematos un mazajās pilsētelēs, aprunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem un baudot viņu svētkus.
Kad Jūs būsiet Meksikā, neaizmirstiet atzīmēt savā maršrutā mazu indiāņu ciematu San Huan Čamula (San Juan Chamula). Tas atrodas pavisam netālu no apburošas koloniālās pilsētas San Cristobal de las Casas.
San Huan Čamulā dzīvo indiāņi maiji-cociļ. Viņi dzīvo nabadzīgi un pārtiek no tā, ko izdodas nopelnīt, pārdodot tūristiem pašu rokām gatavotus suvenīrus, it īpaši tekstilu. Jāpiebilst, ka pelna arī mazie Čamulas iedzīvotāji - visu izmēru un vecumu bērni lūdz naudu tūristiem, un no visām malām tā vien skan: „Uno pe-e-e-e-eso, sinjora..."
Ciemata „jaukto reliģiju templis" ir uzcelts katoļu tradīcijās. Lai apmeklētu baznīcu, ir jāsamaksā ieejas maksa un, ienākot iekšā, jānovelk cepure. Pirmkārt apmeklētāju (lasi - tūristu) brīdina par to, ka baznīcā ir aizliegts fotografēt: par noteikumu pārkāpšanu var atņemt fotoaparātu. Kad beidzot apmeklētājs ienāk baznīcā, kļūst skaidrs, ka te ļoti maz kas saistās ar katolicismu: pustumša telpa, apgaismota ar desmitiem sveču; grīda biezā slānī noklāta ar priežu skujām un salmiem. Pie sienām piestiprināti koka „skapīši" ar stikla durtiņām, un aiz tām var saskatīt katoļu svētos, kuriem pie krūtīm piestiprināti mazi spoguļi. Jāpiebilst, ka Meksikas svētie parasti tiek izgatavoti no koka, alabastra vai cita materiāla, ir diezgan reālistiski izkrāsoti, ietērpti drēbēs un pat ar parūkām. Blakus katram svētajam piekārts kāds 1-1,5 m garš sauss augs. Uz baznīcas grīdas dažādās pozās sēž indiāņi. Tie novieto sev apkārt sveces, dzer stipru vietējo kandžu un, kaut ko ātri pie sevis runājot, ik pa laikam iedzer koka-kolu.
Neviens nezina precīzi, kāpēc no visiem dzērieniem indiāņi ir izvēlējušies dzert baznīcā tieši koka-kolu, taču pastāv uzskats, ka to dzer tāpēc, ka kola... izraisa spēcīgas atraugas, kuras, pēc maiju-cociļ domām
atbrīvo ķermeni no visa sliktā, tai skaitā no sliktiem gariem un slimībām.
Šajā baznīcā jūs diez vai sastapsiet katoļu garīdznieku - nē, tas te parādās samērā reti.
San Huan Čamulas baznīcā galvenokārt darbojas vietējie indiāņu šamaņi. Visas rituālās darbības tiek pavadītas ar pieklusinātu ātrrunu, jo tiek uzskatīts, ka ātrrunai piemīt dziedinošs spēks. Visapkārt deg sveces. Baltas nes veiksmi un veselību, bet ir arī melnas, sarkanas un dzeltenas sveces - katra savam gadījumam.
San Huan Čamulas baznīcā nav retums arī upurēšana. Ja, piemēram, kādu indiāni piemeklē stipra slimība vai nebeidzamas neveiksmes, tad baznīcā tiek upurēta melna vista, ja slimība ir samērā viegla - galvu nocērt baltai vistai
