Sāls pret elles spēkiem
Visiem ir zināma paraža sagaidīt viesus ar maizi un sāli. Mūsu laikos šim rituālam piemīt viesmīlības nokrāsa. Tomēr sākotnēji tas bija kas pavisam cits. Tiek uzskatīts, ka no sāls baidās nelabie spēki. Tieši tāpēc radās paraža sagaidīt viesus ar maizi un sāli - labklājības simbolu - maizi, un sarga no tumšajiem spēkiem - sāli. Tas, kas apēdis tādu sālsmaizi, nevar būt ienaidnieks! Vārda "sāls" izcelsme, pēc dažu mūsdienu pētnieku domām, ir saistīta ar Sauli. Ar sāli ir saistīts daudz māņticību un novērojumu, un diez vai kāds nav dzirdējis pašu "galveno" no tām, ka izbērt sāli – uz nelaimi. Tomēr kāpēc – to šodien zina tikai retais.
Sāls senā pagātnē, kad to vēl neieguva rūpnieciskos mērogos, tika uzskatīta par pārticības simbolu, jo bija ļoti rets, tāpat kā zelts. Pret to attiecās saudzīgi un sālstraukus uz galda lika tikai īpašos gadījumos, sagaidot cienījamu viesi ar sāli un maizi. Tā bija ne jau katrā mājā. To lika galdā tikai visdārgākajiem viesiem. Savukārt, ja viesis to nejauši izbēra vai, kas vēl sliktāk, speciāli izbēra - tā tika uzskatīta par necieņu pret saimniekiem. Tādā veidā varēja paust savu nicinājumu pret visu dzimtu. Lūk, tā arī radusies paraža: ja izbērsi sāli, tad būs ķildas, naids. Antīkajā pasaulē izbērta sāls nozīmēja arī draudzīgo attiecību beigas.
Ja sāls ir izbērta, lai izvairītos no nepatikšanām, tā ir akurāti jānoslauka ar lupatiņu uz baltas apakštases un trīs reizes jāskaita: "Sāls nav ūdens, viss aizies bez pēdām". Tāpat var iesmieties vai dot sev iesist pa pieri. Mūsdienās vispārpieņemta pretdarbība - sviest trīs šķipsnas sāls pār kreiso plecu, tur, kur atrodas sātans, vai trīsreiz nospļauties pār kreiso pleci. Smieties iesaka divu iemeslu dēļ: pirmkārt, nedrīkst parādīt sātanam savas bailes un grūtsirdību un, otrkārt, nav lieki jābēdājas kaut kāda zaudējuma dēļ - tā var piesaukt vēl lielāku zaudējumu. Turklāt cilvēkam, kas smejas, patvaļīgi uzlabojas garastāvoklis, kas arī palīdz viņam izvairīties no "ieplānotās" ķildas.
Sāls nebojājas pati un palīdz pasargāt no bojāšanās arī citus produktus, tātad, tā ir mūžības un nemirstības simbols. To savos upurēšanas rituālos izmantoja pagāni, un kopš neatminamiem laikiem to izmantojuši aizsardzībai no visa veida ļaunajiem spēkiem.
"Sāls, - saka Francijā, - ir vienīgā lieta, pret kuru raganas ir bezspēcīgas". To nēsāja līdzi, bet no 1.aprīļa apbēra ganības no visām četrām pusēm. Grieķijā bērni nēsāja sāls maisiņus uz kakla. Vācijā sāli lika uz mēles jaundzimušam bērnam, bēra uz jaundzimušu telēnu un kumeliņu mugurām. Francijā līgavainis, dodoties uz baznīcu, lika šķipsnu sāls kreisajā kabatā, lai pasargātu sevi no impotences, ko uzsūtīja skaudīgās raganas. Itālijā pastāvēja uzskats, ka sāls var likt raganai bēgt. Dažām tautām bija paraža sālīt pirmo ūdeni, kurā peldināja jaundzimušo, Ēģiptē sāli meta ugunī pret ļaunu aci. Tāpat rīkojās Japānas saimnieces. Nopērkot sāli, viņas katru reizi dažus graudiņus iesvieda ugunī.
Ēst kāda sāli, nozīmē, izveidot slepenu saikni starp viesi un saimnieku, kuru pēc tam neviens bez riska nevarēs pārkāpt. Pirmais Jaungada viesis Anglijā bieži atnes sev līdzi sāli kā zīmi, ka viņš vēl labklājību un bagātību. Daudzi dāvina jaundzimušajam sālstrauku, lai nākotnē viņam nekā netrūktu. Turklāt sāls aizsargā zīdaini no nelabā un raganām, jo, pirms nodarīt viņam ļaunu, tiem ir jāpārskaita visi graudiņi, bet tamlīdzīgām lietām viņiem parasti trūkst laika. Sāls ir vislabākais līdzeklis pret elles spēkiem. Elles dzimuma pārstāvji tā ienīst sāli, ka sabatā neēd neko sālītu.
Daudzās Eiropas valstīs līdz pat šodienai tic, ka sāls ir jānēsā pie sevis, jo tas nodrošina panākumus visās lietās, bet šķipsna sāls, kas iežmiegta dūrē pirms došanās pie miega, pasargā cilvēku naktī. Par ļaunu zīmi tiek uzskatīta sāls bēršana kādam citam šķīvī: katram pie galda ir jāsāla ēdiens pašam. Nekādā gadījumā nedrīkst sālīt maizi, mērcējot to sālstraukā, - tieši tā rīkojās Jūda. Pastāv arī tradīcija nobērt ar sāli jaunas mājas lieveni, lai atvairītu ļaunos garus, vai arī ienest to mājās pirms visa pārējā. Savukārt cilvēkiem, kas izbrauc no dzīvokļa, atgādināja, ka viņiem ir jāatstāj pēc sevis maize un sāls, citādi gan viņus, gan jaunos iemītniekus vajās neveiksmes.
Nav labi aizņemties sāli, bet vēl sliktāk ir atdot parādu. Ja tas tomēr ir nepieciešams, tad ir jāiet pie parādnieka un jāprasa sāls, atkal jau uz parāda. Anglijā zvērestus un lūgšanas nereti skaitīja, zvērot pie sāls, nevis Bībeles, un bija pilnīgi pārliecināti, ka lūgšanas, kas skaitītas blakus sālim, tiks obligāti izdzirdētas. Ja vecāki atnes uz kristībām pilnu šķīvi ar sāli un patur to bērna tuvumā visu ceremonijas izpildes laiku, viņam pēc nāves tiks nodrošināts ceļš uz paradīzi.
Sāls palīdz pareģot nākotni. Ziemassvētku priekšvakarā ir jāatstāj uz galda mazliet sāls, un, ja no rīta noskaidrosies, ka to neviens nav aizticis, jūsu nākotne ir bez mākoņiem. Bet ja tā ir daļēji izkususi, tas vēsta nāvi. Helovīna laikā praktizē citu zīlēšanu: katrs no klātesošajiem uzber uz sava šķīvja nedaudz sāls un atstāj līdz rītam. Ja no rīta kāds no uzkalniņiem izrādās izbārstīts, cilvēks, uz kura šķīvja tas noticis, nomirs gada laikā. Hebridu salās ar sāls palīdzību uzrunāja lopus, kad viņus pārdzina no vienām ganībām uz citām. Slaucējas svieda šķipsnu sāls savos spaiņos, bet sviesta kūlējas savās kuļam-mucās, lai noņemtu raganu burvestības.
Tiek uzskatīts, ka uzkalniņš sāls uz alvas šķīvja, kas novietots uz līķa, atgaiņā nelabo un pasargā ķermeni no pampšanas. Vietas, kur grasījās celt baznīcu, parasti iesvētīja ar sāli un svēto ūdeni. Sālītu svēto ūdeni izmanto kristībās. Vārdu "sāls" nedrīkst izrunāt jūrā, tāpat arī sviest to pāri bortam. Bet zvejnieki ber sāli savos tīklos un pēc tam met tīklus ūdenī, lai nomierinātu upes garu un nodrošinātu sava kuģa drošību.
Vācijā pastāv diezgan interesanta paraža, pēc kuras meitene, kas uzklāj galdu un aizmirst uzlikt sālstrauku, nav jaunava. Dabiski, ka sāls asociējas arī ar asarām, un Amerikā saka, ka katrs izbērts graudiņš nozīmē vienu asarām pilnu dienu. Tiesa, ir veids, kā no tā izvairīties - vajag akurāti savākt sāli no grīdas un izmest to caur krāsni vai plīti (nevis pār plecu, kā pie mums), un asaras vienā mirklī izžūs.
Lai jaunuzceltā māja stāvētu mūžīgi celšanas laikā saimnieki agrāk obligāti lika pamatos maizes gabalu un šķipsnu sāls. Bet skauģi zem tās pašas mājas sliekšņa bēra sāli ar citu mērķi - uz strīdiem un trūkumu. Viduslaikos ticēja, ka raganas nevar ēst neko sālītu. Tāpēc viens no to spīdzināšanas veidiem bija barošana ar pārsālītu barību. Ūdeni šajā laikā nedeva. Demonologi uzstājīgi ieteica bargajiem inkvizitoriem, kas nopratināja raganas, nēsāt līdzi īpašus aizsardzības amuletus, kas pagatavoti no sāls, kas iesvētīta pūpolsvētdienā. Savukārt sena recepte piedāvā sekojošu atbrīvošanās veidu no burvestības, kā arī slimību ārstēšanai: nepieciešams nozagt dakstiņu no mājas jumta, kurā dzīvo ragana, aprasināt to ar sālsūdeni, pēc tam sadedzināt to ugunī, skaitot veselu virkni maģisku vārdu. Labākais veids, kādā ragana var padarīt augsni neauglīgu - nolādēt to un apbērt ar sāli.
Amerikāņi uzskata, ka, ja sieviete sūdzas par pārsālītu barību, tas var kalpot par pierādījumu tam, ka viņa ir ragana. Lai pārbaudītu šo pieņēmumu, vajag apsēdināt raganu uz krēsla, uz kura uzbērta sāls. Ja sāls izkusīs un kleita pielips pie sēdekļa, tas nozīmē, ka jūsu priekšā tiešām ir ragana!
Pagātnē uzskatīja, ka meitene var ieraudzīt sapnī savu nākotni, ja apēd sālītu plāceni. To pagatavoja no parastiem miltiem, kuriem piebēra daudz sāls. Meitenei, kas apēda tādu plāceni, līdz vakaram netika atļauts dzert ūdeni, ar kādu sarunāties un skaitīt lūgšanas. Tikai pēc tam viņa varēja doties pie miega un mēģināt ieraudzīt sapnī savu likteni...
Ja sieviete pārsāla ēdienu - tas nozīmē, ka viņa ir iemīlējusies. Pazīstams apgalvojums, vai nav tiesa? Tas ir saistīts ar kādu mīlas piebūrumu, kas paredz ēdiena, kas domāts mīļotajam, sālīšanu: lai viss izdotos, meitene sāli nežēloja. Viena no senām kāzu ceremonijām arī pieprasīja, lai ēdienu, kas domāts līgavaiņa vecākiem, sālītu līgava. Šajā gadījumā, lai viņu neturētu par skopu, viņa piemeta ēdienam vairāk sāls. Tas ir, pārsālīšana bija nevis kļūda, bet gan nolūks, kura mērķis - vēlmē iegūt mīlestību. Starp citu, pieburot iemīļoto, sāli senāk uzrunāja: "Kā to sāli ļaudis ēdienā mīl, tā vīrs, lai sievu mīl". Pēc tam sālīja iemīļotā cilvēka ēdienu tik sīvi, cik tik bija iespējams...
Sāls praktiskie pielietojumi
Netradicionālas sāls pielietošanas iespējas Sāls lietošana sadzīvē
Sadzīvē sāls ir izmantojams daudz biežāk, nekā domājam. Proti:
Lai maize nesāktu maizes kastē pelēt, blakus jānoliek sāls; Logu rūtis ziemā neaizsvīdīs, ja starp dubultajām rūtīm novietosiet trauku ar sāli; Ja pavardā uguns gatavojas izdzist, tai jāuzmet sauja sāls, tad uguns atkal uzliesmos; Lai slapja malka ātrāk aizdegtos, nav jāaplaista ar petroleju vai benzīnu, bet tai jāuzkaisa saujiņa rupjās sāls; Slotas mazāk lūzīs, ja pirms lietošanas tās uz divām trim stundām iemērc karstā sālsūdenī; Spīdīgās vietas vilnas apģērbam gludina caur ar sālsūdeni samērcētu drānu; Emaljēti trauki lieliski tīrās ar sāli; Ja sudraba karotes kļūst tumšas, tās var notīrīt ar samitrinātu sāli; Cepot tauki uz pannas tik ļoti nesprēgās, ja uz pannas uzber nedaudz sāls; Ēdienu karstās dienās var ātri atdzesēt, ja bļodā ar ūdeni izšķīdina sauju sāls un tur dzesē trauku ar ēdienu; Jaunā emaljētā traukā uzvāra sālsūdeni, tad trauks kalpos ilgāk; Jaucot miltus, ūdenī ieber nedaudz sāls, tad milti neveidos kunkuļus; Tauku traipus no plīts notīra, ja uz plīts uzber sāli un to tīra ar avīzi. Ar sāli saistītie ticējumi Ja sāli vienmēr nēsā līdzi, tā pasargā no ļaunas acs; Kad pie galda kādam sniedz sāli, jāsmejas, citādi sanīdīsies. Sāls ārstnieciskās īpašības
Sālim piemīt ne tikai saimniecībā noderīgas īpašības, bet arī ārstnieciskas īpašības:
Dedzināts sāls noņem zobakmeni un, ziedes veidā uzsmērēts, novērš smaganu asiņošanu; Saaukstēšanās un stipru iesnu gadījumā lietderīgi skalot degunu un mutes dobumu ar sāls un joda ūdens šķīdumu, uz glāzi ūdens ņemot 1 tējkaroti sāls uz 5 - 7 pilienus joda. Skalo 3-4 reizes dienā; Sāls, piparmētru un medus maisījums var novērst herpes attīstību; Ja sāli izšķīdina olīveļļā, var iegūt pretapdeguma līdzekli - neveidojas čūlas; Galvassāpju un sasitumu gadījumos palīdz sāls un etiķa kompreses; Sāls un sagrūstu linsēklu aplikumus izmanto gadījumos, ja iekož lapsene vai irsis; Ļoti blīvs sālsūdens šķīdums var apturēt caureju; Ja nepieciešams izsaukt vemšanu, jāizdzer silts sālsūdens, bet ikdienas rīkles skalošana ar to pašu līdzekli (uz glāzi ūdens 1 tējkarote sāls) var novērst adenoīdus (polipus); Ja ir locītavu, kaulu sāpes, dažādu saišu sastiepumi, lietderīgi izmantot sāls vannas (400-500g sāls uz 15l ūdens). Ūdens temperatūrai jābūt 38°C. Pat jau pēc 2-3 vannām kaite var mazināties. medicīnā pielieto arī sāls vanna, kuras pēc sāls daudzuma iedala- zemas koncentrācijas (2kg sāls uz 200l ūdens) un augstas koncentrācijas (10kg uz 200kg ūdens) sāls vannās. Aptaukošanās gadījumā izmanto vidējas un augstas koncentrācijas sāls vannas, bet locītavu , mugurkaulu saslimšanas gadījumā - vidējas koncentrācijas sāls vannas. Vājas koncentrācijas sāls vanna der asinsvadu slimību gadījumā. Ūdens temperatūrai jābūt 36-37°C. Vannoties var 10 minūtes, bet lai sasniegtu rezultātu, jāiziet kurss ar 10 procedūrām. Vielmaiņas procesu organismā normalizē šāda vanna- ūdenī izšķīdina 2-2.5kg rupjās sāls, pievieno 150g priežu skuju (vai skuju ekstraktu). Procedūra labvēlīgi iedarbojas arī uz mugurkaulu, ārstē neirozes.
