Skola sākās pēc nedēļas, gluži kā Abbijas sapņi. Vispirms, viņa domāja, ka tas viss ir pārmaiņu dēļ viņas dzīvē. Jauna māja, jauna istaba, jaunas stundas. Kamēr Abbija noskaidroja patiesos sapņu iemeslus, bija jau par vēlu. Viņa mēģināja aizmirst murgus, bet tie palika viņas galvā, apēnojot viņas dienas, un turot viņu nomodā naktīs, skatoties acīs lelles neredzošajās acīs.
Sapņi bija īsas, savādas epizodes, kam nebija nekādas jēgas, bet viņa, redzot tos, jutās apdraudēta un turpināja grozīties un raustīties miegā. Bet tas, kas notika, kad viņa pamodās bija vēl biedējošāks. Viņa sāka domāt, vai seja, kas katru dienu lūkojās viņai pretim no pašas spoguļa, bija tā Abbija, kuru viņa bija pazinusi; Abbija, kura sapņoja par briesmām, bet viņai nebija ne jausmas kā tās novērst.
Pirmais upuris bija viņas draudzene Erina Greja.
Tas bija piektdienas vakars, skolas pirmās nedēļas beigas. Pēc tam, kad abas bija devušās uz kino, Erina pārnakšņoja Abbijas mājās. Pirms viņas aizmiga, apmēram pusvienos naktī, Erina centās pārliecināt Abbiju, ka Marks Helperns nebija viņas tips.
''Es zinu, viņš ir foršs,'' Erina sacīja no guļammaisa uz grīdas, ''bet viņs nekad nesaistās ne ar vienu. Viņam vienēr ir cita meitene katru nedēļu.''
''Zini, es taču netaisos viņu apprecēr, Erin,'' Abbija teica. ''Es tikai gribu doties uz randiņu ar viņu.''
''Ak, Abbij.'' Erina piecēlās un pārgāja pāri istabai. Viņa nocēla lelli no plaukta un un saudzīgi pagrieza to otrādi savās rokās, kamēr viņa runāja. ''Tu zini, ka jutīsies nožēlojami, kad viņš tevi pametīs.'' Viņa grozīja lelli rokas uz priekšu un atpakaļ. ''Kas vainas šai lietai? Tās acis nemaz neaizveras.''
''Tā ir lele, nevis lieta un es nezinu kāpēc,'' Abbija teica. ''Jebkurā gadījumā, tu kļūdies par Marku.''
''Es tikai nevēlos redzēt tevi sāpinātu, labi?'' Erina nometa lelli atpakaļ uz plaukta un atgriezās guļammaisā. ''Un es arī negribu tev teikt - es jau tev teicu.''
Abbija pasmējās uz izslēdza gaismu. Pēc dažiem mirkļiem Erinas miegainā balss atskanēja no guļammmaisa uz grīdas. ''Abbij?''
''Hm?''
''Tās lelles acis uzdzen man šermuļus. Vai tu iebilstu ja es to pagrieztu vai kaut kā tā?''
''Uz priekšu.'' Abbija miegaini noskatījās kā Erina kustējās pāri istabai, viņas garais baltais tekrekls bija viegli pelēks ēnās. Kamēr Erina atnāca atpakaļ, Abbijas acis jau bija aizvērušās un viņa laidās miegā. Uz sekundi viņa pamodās un noraustījās, sajūtot ledainu pieskārienu savai mugurai, pieskārienu, kas lika viņai drebēr pat tad, kad pārējā istabā bija silti. Bet tas pieskāriens bija prom un Abbijas iegrima dziļā miegā.
Viņa redzēja roku, mazu bālu roku izstieptu gaitenī. Viņa nezināja un neredzēja, ko tā darīja. Bet viņa zināja, ka tas ir gaitenis pretim viņas istabai, jo viņa atpazina tapetes ar vīnstīgām, kuras viņi vēl nebija noplēsuši no sienām un nokrāsojuši ar speciāli krāsu, lai saglabātu orģinālo koku, kā viņas mamma vēlējās.
Rociņa bija smalka un labi veidota. Meitenes roka. Gluži kā bāls klejojošs naktauriņš tā brīdi tuvojās grīdai netālu no kāpņu gala, tad tā maigi atvilkās atpakaļ tumsā.
Abbija pamodās no kliedziena skaņas.
Istabā bija tumšs, bet maiga gaisma nāca no durvju apakašas no gaiteņa un viņa dzirdēja klusinātas, nesaprotamas balsis no turienes. Tā bija Erina, kas runāja ar Abbijas mammu. Abbija pārmeta kājas pār gultas malu un devās pie durvīm.
''Viss ir kārtībā, es dzīvošu,'' Erina sacīja. ''Es tā domāju.
''Kas notika?'' Abbija samirkšņināja acis gaiteņa gaismā. ''Vai tev nekas nekaiš? Es dzirdēju kliedzienu.''
''Tu arī kliegtu, ja gandrīz pārlauztu sprandu,'' Erina teica. ''Es gribēju padzerties. Tādēļ devos uz pirmo stāvu, bet man neizdevās pārkāpt pāri pat pirmajam pakāpienam.'' Viņa noliecās un paberzēja ceļgalu. ''Es paklupu.''
Citas daļas variet lasīt šeit:
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Saldus-sapnisus-milie-ja-variet-1-dala/725883
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Saldus-sapnisus-milie-ja-variet-2-dala/727105
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Saldus-sapnisus-milie-ja-variet-3-dala/727458
Turpinājums sekos, ja vēlaties
