Reliģiju nozīme-miers. #Reliģijas sērija IV4

Taču, mēģināšu arī panākt, lai rodas citāds priekštats par to, ko patiesībā māca reliģija.

Patiesībā, reliģiju būtība, neskatoties uz to, ka tās tika izmantotas pakļaušanai, var tikt izteikta vienkāršā frāzē:

“Nedari citam to, ko nevēlies, lai dara tev.”.

No tā arī izriet pārējās mācības, kas savā būtībā pamāca cilvēkus kā rīkoties tā, lai no tā neciestu citi, lai būtu samērīgums tajās lietās, kas tiek darītas.

Tāpat, arī, atkarībā no reliģijas, tiek likts akcents uz kādu lietu, kas to atšķir no pārējām lietām- piemēram, Islāmā tas ir alkohola nelietošana un vardarbības pret dzīvniekiem pilnīga nosodīšana. Jā, dzīvnieki tiek kauti, bet nesāpīgā veidā, lai dzīvnieks nemocītos.
Tāpat, ir aizliegta cūkgaļa, un tam arī ir loģisks izskaidrojums- cūkas ēd visu, ko var atrast, netīrumus,plastmasu. Tās pat agrāk izmantoja kā atkritumu savācējus.

Tad protams, ka ir arī loģisks pamats tās neēst.

Kristietība paredz arī principā to pašu, bet iekļauj piedošanu, lai cilvēki mācās piedot viens otram, kas ir vislielākā māksla. Dzīvnieki ir atļauti, un galvenā doma- ka arī tev ir jāport nožēlot un būt par labāku cilvēku.

Jūdaisms- arī ir sena reliģija, kas uzsvaru liek uz zināšanu iegūšanu, “Zināšanas ir vērtīgākas par naudu”. Galvenais princips- Aci pret aci, zobu pret zobu. Pāridarījums nevar tikt vienkārši izpirkts, ejot pie Altāra, tas ir jāizpērk, lai apzinātos vainu.

Tās ir 3 senas reliģijas, kas principā ir diezgan populāras.

Tātad- galvenais, ir tieksme būt labākam cilvēkam, un izturēties ar sapratni un cieņu pret citiem cilvēkiem. Tas arī viss.

Ja tas tiktu ievērots, tad nebūtu nepieciešami kari, tiesas, un kaujas.

Taču, reliģijai pieder arī liekulīgi cilvēki, kas izliekas, ka ir labāki, nekā patiesībā, bet ārpus reliģiskajām kopienām aprunā citus aiz muguras, nodarbojas ar pedofīliju(ir gadījumi), vai arī izmanto reliģiju kā ieganstu nogalināšanai. Tas viss ir tālu no tā, kas ir teikts mācībās, kas bija par pamatu reliģijām, un šādi cilvēki grauj tēlu par reliģiju kā tādu.

Par Dievu- ir grūti protams, atbildēt, vai ir Dievs, vai nav. Bet kamēr nav pilnībā pierādīts, kā rodas emocijas, un saikne starp cilvēkiem, kā 2 cilvēki var nodomāt vienlaicīgi to pašu domu, tikmēr nav arī pamata teikt, ka Dieva eksistence nav iespējama.

Un nedaudz no filozofijas-

Mēs sastāvam no sīkām daļiņām- enerģijas, kas ir nepārtrauktā kustībā. Visa matērija.

Tās loģiski, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, veido nākošo stāvokli. Tātad- enerģija, kas ir matemātiski saistīta ar pārējo, un ir nonākusi konkrētā stāvoklī, jo visa iepriekšējā matemātiskā arpēķina rezultātā(neskaitot konkrēto cilvēku, bet apkārtējo vidi), daļinas veidoja tieši tādu, piemērotu stāvokli, kāds bija loģiski pamatots?

Tas nozīmē, ka būtībā viss ir saistīts, jo sekas nevar rasties bez cēloņa.

Tas, ka kaut kas notiek, nozīmē, ka tam ir bijis cēlonis. Tāpat, kā, iespējams, ka cēlonis ir bijis nezināms, bet loģisks.

Dievs- tas arī ir šī kolektīvā apziņa, kas nosaka šos cēloņus, un atbild uz jautājumu: “Kāpēc gan tā bija jānotiek?”

Dievs- vai arī matrikss, tas arī ir tas, kas nosaka, ka konkrētajā laikā būtu loģiski parādīties tam vai citam cilvēkam, jo tieši viņš ir nepieciešams konkrētam mērķim, un tam ir bijis cēlonis.

Tas nozīmē, ka būtībā viss ir saistīts, un loģika, tajā, ka Dievs pastāv un reliģiju pamatdoma bija nest mieru, tomēr pastāv.