Un beidzot - Tikšanās ar Visuaugstako. Viņš parādās ne jau pat uz šīm debesīm, bet tālāk aiz divām gaismas un vienu tumsas zonu. Viņa seja ir aizklāta ar 20 000 plīvuriem (stikliem, aizsargiem?) jo iespējams šī Visuaugstā Būtne izstaro cilvekam radiaciju.
Otrās Mozus grāmata 33:20: "Manu vaigu tu nedrīksti redzēt, jo cilvēks nevar Mani redzēt, palikdams pie dzīvības."
Bet ir pilnīgi abstrakti domāt kad varbūt kaut kas vispārākajā pakapē (asfaltveidīgs, visasfaltveidīgakais...piemēram), pats būdams abstrakts jēdziens darbībā - Svēts. Tik svēts, kad nomirsi redzot? Un pie tam - Visuvarena Būtība spētu jau redzami saprasties ar cilvēku, neslēpdamies, vai vismaz mainot ārejos veidolus. Šeit mēs redzam - tas kategoriski ir aizliegts.
Visdrīzāk tomēr to nav vērts zinat kāds viņs izskatas. Svarīga ir vadība , viņa apsardzība. Jo arī padotie, ''eņģeļi'' iespējams, nekad nav redzejuši Viņu vaigā.
Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu. (Jņ 1.18). Atkal paralēles.
Atliek domāt - kam tāda noslēpumainība.
Un nobeidzot rakstu - šeit saskaramies arī ar laika paradoksu - pravietis miesā un gara nebija bijis ilgi, taču palicējiem bija licies tikai nakts laiku.
Paldies par uzmanību, ja nesāpēja galva lasot!
