Praktiski padomi Meditācijai iz Teosofijas.0

Taču, to, ko mēs šeit apskatījām, nevar attiecināt uz visu. Ja meditācija izraisa pārgurumu vai dīvainas, nepatīkamas sajūtas ķermenī utt. tad prakse būtu jāpārtrauc. Pretēji indiešiem, vidējam rietumniekam nav dabiska tendence uz meditāciju, ieausta tā psihē caur pārmantojamību, un tādēļ praktiskas meditācijas nodarbības ir patiešām neatbilstošas lielam cilvēku skaitam Rietumos. To nevajadzētu uzskatīt kā kaut ko “sliktu” vai arī kāda veida “neveiksmi”. Tas nozīmē tikai to, ka noteiktā indivīda garīgās attīstības vektors ved citā virzienā, dotajā brīdī.

Reizēm cilvēki, kuriem piemīt zināmas fiziskas tendences, sāk redzēt noteiktas krāsas vai attēlus vai dzirdēt skaņas, vai mūziku, kad veic meditāciju. Vajag apzināties, ka tās nav svarīgas zīmes, kā tas dažkārt tiek uzskatīts, bet ir tikai vien astrālie fenomeni, kas visbiežāk ir maldinoši un iluziori. Vissliktākais, ko kāds varētu darīt, ir sākt koncentrēties vai meklēt šādas lietas. Kādam teosofam, kuram sākās līdzīgas pieredzes un sajūtas, W.Q.Dž. rakstīja: “Attiecībā uz attēliem, kurus jūs redzat, esiet pret tiem vienaldzīgs, vienmēr paļaujoties uz Augstāko Es, un aplūkojot to kā zināšanu, un gaismas, attēlu vai ne attēlu avotu.”

Teosofija uzskata garīgo filosofiju, filantropiju (cilvēkmīlestību), un ētiku par daudz svarīgāku - gan individuālai gan vispārejai nozīmei - kā koncentrācijas un meditācijas prakses. Teosofijas pamatprincipu skaidra un akurāta izpratne - tādu kā Karmas Likums, reinkarnācija, un septiņkāršā cilvēka daba - ir daudz būtiskāka, jo tās ir garīgas zināšanas, kas pareizi aptvertas patiešām atbrīvo cilvēku, un nevis meditācija. “Tad jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” - kā ir sacīts, ka Jēzus ir teicis.

Ir daudzi cilvēki, kuri domā, ka jau zina un saprot tādas lietas kā Karma un Reinkarnācija, bet kuri, nonākot pie teosofijas studijām, aptver, ka patiesībā zināja un saprata gaužām maz.”

Kādam citam teosofam, Džadžs rakstīja:

“Jūs nevarat attīstīt trešo aci (nejaukt ar punktu starp uzacīm, kurš nav trešā acis - piez.). Tas ir pārāk grūti, un pirms jūs neesat apguvis lielāko filosofijas daļu, tas būtu bezjēdzīgi, un bezjēdzīgs upuris ir muļķības noziegums. Bet šeit ir padoms, ko devuši daudzi Adepti: katru dienu un cik vien bieži iespējams, un ejot gulēt, un pamostoties, domājiet, domājiet, domājiet, par patiesību, ka jūs neesat ķermenis, smadzenes, astrālais cilvēks, bet ka jūs esat TAS, un “TAS”, ir Augtākā Dvēsele. Jo ar šādu praksi jūs pakāpeniski nobeigsiet nepatieso domu, kura paslēpusies iekšpusē, ka nepatiesais ir patiess, un patiesais ir nepatiess. Uzturot to, atvēlot savas ikdienas domas katru vakaru sava Augstākā Es spriedumam, jūs visbeidzot atradīsiet gaismu”.

“Iedalīsim meditāciju divos veidos. Pirmais veids būs meditācija, kas praktizēta noteiktā laikā, vai arī ne, vai pēc nolūka, vai dabiskas noslieces. Otra būs meditācija visas dzīves garumā, tas vienīgais nolūka pavediens, mērķis un vēlme kas sniedzas cauri gadiem no šūpuļa līdz kapam. Pirmajam veidam, Patandžali Aforismi būs tie nepieciešamie noteikumi un detaļas. Ja tie ir apgūti un nav aizmirsti, tad praksei ir jānes rezultātus.

Cik daudzi no tiem, kas atkārto saucienus pēc instrukcijām šajā sakarā, ir izlasījuši šo grāmatu, tikai tādēļ, lai to noliktu un nekad neatvērtu? Daudz par daudz”.