PRĀGA IR PILSĒTA, KAS APVĪTA AR LEĢENDĀM. GANDRĪZ KATRĀ VECĀ MĀJĀ ŠEIT MĪT SPOKS VAI ATRASTI DĀRGUMI.
Māja ''Pie Sikstiem''
Gars-sargātājs: baltais spoks
Par šo veco māju stāsta šādu leģendu. To nomājis krodznieks, kurš plašos pagrabus izmantojis vīna un pārtikas glabāšanai. Taču lietas nevedās, , visa peļņa izgāja tam, lai dzēstu īres maksu par māju. Nelaimīgais krodzinieks dienu un nakti lūdzis svēto Janu Nepomuku, lai palīdzot. Un tad kādu nakti viņš pamodās un pie savas gultas ieraudzīja baltu figūru. Gars pamāja krodziniekam un lika tam sekot. Viņi nokāpa pagrabā un tur spoks ar roku norādija uz sienu. No rīta krodzinieks izjauca ķieģeļu sienu un atrada slēptuvi, kurā bija paglabāts pods ar zelta monētām.
Pateicīgais krodzinieks atrasto mantu sadalīja trīs daļās. Vienu daļu viņš ziedoja slimnīcai, par otru pasūtīja Jana Nepomuka skulptūru, bet atlikušo ieguldīja savā rūpalā. Un kļuva bagāts!
Māja ''Pie turka alvas"
Gars-sargātājs: degošais cilvēks
Runā, ka kādreiz šī māja piederējusi kādam turīgam pilsētniekam-tur viņš arī paslēpis savus dārgumus. Vēlāk ēkai mainijušies īpašnieki. Kārtējais saimnieks nolēmis mājokli pārbūvēt un ataicinājis mūrniekus.
Viens no strādniekiem, reiz mājā ''Pie turka galvas'' aizkavējās līdz vēlam vakaram un izstabā pamanīja gaismu. Viņš iegāja izstabā un sastinga: viņa riekšā stāvēja liesmām apņemts cilvēks. Tas, prtams, bija dārgumu sargātājs. Gars pazuda, bet mūrnieks stipri aizdomājās. Viņš dzirdēja, la ugunīgie spoki nereti apsargā apslēptus dārgumus. Puisis nolēma izjaukt sienu, kur bija redzējis spoku. Un nekļūdijas; aiz sienas viņš atrada lādi, kas bija pilna ar zelta un sudraba monētām.
Māja ''Pie zelta akas''
Gars-sargātājs:bruņinieka un viņa sievas spoks
Šajā mājā tika atrastas veselas divas dārgumu glabātavas.
Šīs dīvainās savrupmājas īpašnieks slepenībā cerēja, ka aka viņa mājā slēpj dārgumus. Un tas vis tikai tādēļ, ka Kristus augšāmcelšanās dienā ūdens akā pēkšņi iezaugojās, tīri kā zelts.
Drīz vien jaunā kalpone, jūsmojot par zeltaino mirdzumu nenoturēja līdzsvaru un ievēlās akā. Nelaimīgā meitena gāja bojā. Kad viņu atrada, veco aku sāka tīrīt, viens no akmeņiem izskrita un sāka birt zelta monētas. Mājas saimnieks kļuva bagāts, bet kopš tā laika viņa mājās iemitinājās nabaga kalpones spoks. Pa naktīm tas klīda pa koridoriem, atstājot slapjas pēdas.
Pārējo, šajā mājā apslēpto mantu, apsargāja spoki. Tie bija bruņinieka un viņa sievas gari, kurus kādreiz mājā nonāvēja. Turklāt, ļoti nezēlīgi-nocirta galvas, bet galvas iemeta Vltavā, lai pēc nāves nelaimīgie nevarētu rast mieru.
Spoki sāka rēgoties jaunajam mājas saimniekam un lūdza atbrīvot viņus no bēdīgā likteņa. Sekojot gara uzvedinājumam, saimnieks atrada nocirstas galvas un apglabāja tās. Tajā pašā brīdī viņš izdzirda briesmīgu dārdoņu-sagruva kāpnes, kas veda uz pagrabu, bet zem tām saimnieks atrada lādi ar dārgumiem. Tā bruņinieks un viņa sieva pateicās savam glābējam.
