Cik reāli mūsdienas varētu šķist pamest zemi? Noteikti,tas izklausās pēc visīstākajiem suņa murgiem,bet patiesībā,zinātnieki ļoti aktīvi strādā pie šāda scenārija. Cik lielas iespējas mums ir izdzīvot un uz kurieni gan mēs varētu doties,lai nepārtrūktu cilvēka,kā sugas eksistence? Vairāk par šo jautājumu uzzini šajā rakstā! Izbaudi! :) .
Līdzīgi raksti - http://spoki.tvnet.lv/mistika/Kosmosa-ir-dziviba/680944
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Divainibas-kosmosa/680965
Plāns B - Pamest zemi.80
1602
7
Mūsdienās mēs tik bieži dzirdam par to,ka drīz būs apokalipse,blā,blā,blā,jāpamet planēta... Bet cik reāli tas ir? Pamest planētu? Patiesībā,visumā ir pa pilno tādu planētu,kā zeme,pēc zinātnieku domām,tikai mūsu galaktikā ir vairāk kā 10 miljrdi planētu,kas līdzīgas zemei. Kur problēma? Ļoti tālu.
Ne visas planētas ir tik nenormāli tālu,ka ar mūsdienu tehnoloģijām tās būtu neaizsniedzamas. Patiesībā,tuvākā apdzīvojamā planēta būtu sasniedzama,pēc 96 gadu lidošanas. Tas ir milzīgs skaitlis priekš mūsdienām,bet vai tu būtu gatavs atdot savu dzīvību,lai tavi bērni varētu izdzīvot savu dzīvi?
Šie 96 gadi tāpat ir neiespējams skaitlis,jo pirmkārt,mums nekādā gadījumā nepietiktu tradicionālās degvielas. Tad kāds gudrīts iekliegsies saules baterijas,bet jo vairāk mēs attālināsimies no saules,jo lēnāki paliksim. Protams,jo vairāk attālināsimies no mūsu saules,jo tuvāk piekļūsim citai saulei,bet ir arī tumšais posms,kas būtu jāiztur.
Ļoti reāls variants tādā gadījumā ir apvienot visu,kas mums ir. Kā tas domāts? Sabāzt mūsu milzīgajā kosmosa kuģī saules baterijas, milzīgu daudzumu tradicionālās degvielas,tumšajiem posmiem un tad gan mēs mērķi varētu sasniegt. Protams,cilvēks vēl tā īsti negrib atdot savu dzīvību,tāpēc cenšas izdomāt veidu,kā kosmosa kuģus padarīt ātrākus. Ja mēs padarītu kosmosa kuģus kaut uz pusi ātrākus,tāpat mums līdz tuvākajai planētai jālido būtu 48 gadi,kas joprojām ir milzīgs skaitlis!
Tad cilvēks iedomājās par lielo hadronu kolaideri. Visi taču esam dzirdējuši par to,vai ne? Kā būtu,ja mēs varētu ar tā palīdzību radīt melno caurumu tieši tajās vietās,kur mums to vajadzētu? Tad tas varētu kalpot,kā ātrs,bet ļoti bīstams veids,kā ceļot. Cilvēki vēl nezin tādu tehnoloģiju,kas varētu izturēt melnā cauruma radīto spiedienu,tāpēc šāds scenārijs arī atkrīt.
Bet ja jau visi scenāriji atkrīt,tad kā ar izdzīvošanu? Iespēja tāpat ir,jo mēs varētu aizlidot uz marsu,ko lēnām jau sākam fertalizēt. Protams,Marss apdzīvojams būs tikai pēc vairākiem tūkstošiem gadu,bet mēs varētu šo procesu paātrināt,iesaistot spēlē ĻOTI koncentrētu aļģu kravu. Mums uz Marsu būtu jānogādā aptuveni 5000 tonnas ar aļģēm,lai mēs pēc 3 gadiem varētu tur justies,kā Everestā. (Vairāk par Marsa fertilizēšanu - http://spoki.tvnet.lv/mistika/Kosmosa-ir-dziviba/680944 )
Tev patiks šie raksti
Nu ja nu vienīgi zemei draud, kas cits piem. asteroīds, tad varētu pārcelties uz to marsu un bišk nogaidīt un turpināt ceļu, bet ja nu mainās zemes orbīta vai kāds gabals atdalās un dodas pretim marsam, tad gan ir "sjo". 
