Piešķiriet Dievam Nobela prēmiju.1

Šrīla Prabhupāda: Tikai palūkojieties uz šo vīģi. Šajā auglī jūs atradīsiet tūkstošiem sēkliņu, un katra no tām ir jauns vīģes koks.
Kur gan ir tas ķīmiķis, kurš būtu spējīgs uz ko tādu: no sākuma radīt koku, pēc tam izdarīt tā, lai koks nestu augļus, lai augļi piepildītos ar sēklām un rezultātā sēklas radītu arvien jaunus un jaunus kokus? Pasakiet man, lūdzu, kur ir tāds ķīmiķis?

Skolnieks: Šrīla Prabhupāda, viņi runā patosa pilnas runas, bet neviens no viņiem pat tuvu nespēj neko tādu.

Šrīla Prabhupāda: Reiz pie manis bija atnācis slavens ķīmiķis un atzina: «Ķīmijas attīstība un viss mūsu zinātniskais progress līdzinās cilvēkam, kurš ir iemācījies riet. Apkārt ir daudz rejošu suņu, bet neviens nepievērš viņiem uzmanību. Bet ja cilvēks mākslīgi iemācās riet, uz viņu paskatīties nāks daudzi cilvēki. Viņi pat samaksās desmit vai divdesmit dolārus par biļeti lai tikai paskatītos uz mākslīgu suni. Mūsu zinātniskais progress šāds.»
Ja cilvēks atdarina dabu, piemēram, rej kā suns, tad cilvēki atnāks paskatīties un pat samaksās naudu. Bet kad rej īsts suns, tas nevienam nav interesanti. Un kad šie tā saucamie zinātniskie krāpnieki paziņo, ka spēj radīt dzīvību, cilvēki slavina viņus un pasniedz apbalvojumus. Bet Dieva radītais pilnīgais, dabīgais process, kura gaitā katru mirkli dzimst miljoniem un miljoniem dzīvu būtņu, nevienu neinteresē. To, ko dara Dievs, cilvēki neuzskata par lielu sasniegumu.
Nejēgu, kas sagudrojis kaut kādu utopisku dzīvu būtņu radīšanas shēmu no nedzīviem ķīmiskajiem elementiem – viņu uzskata par dižu zinātnieku, apbalvo ar Nobela prēmiju. «O! Viņš ir radošs ģēnijs!» Bet neviens nesajūsminās par dabu, kas Dieva vadībā katru mirkli ievieto miljoniem dvēseļu materiālos ķermeņos. Pat ja arī pieņemtu, ka jūs savā laboratorijā varētu izveidot cilvēku vai dzīvnieku, kur ir jūsu nopelns? Galu galā, jūs taču radījāt tikai vienu cilvēku vai vienu dzīvnieku, tajā pat laikā Dievs rada viņus miljoniem. Tāpēc mēs vēlamies izrādīt savu cieņu Krišnam, kas nepārtraukti rada dažnedažādas dzīvas radības, un mēs to redzam katru dienu.

Skolnieks: Šrīla Prabhupāda, vai jūs atceraties Aldosu Haksliju, kas grāmatā «Brīnišķīgā jaunā pasaule» pareģoja jaundzimušo ģenētiskās atlases procesu, lai audzētu cilvēkus ar noteiktām īpašībām? Ideja bija tajā, lai paņemtu vienu komplektu iedzimto īpašību, un izaudzētu strādnieku klasi, paņemtu citu komplektu, un radītu administratorus, paņemt trešo un radītu padomdevējus un zinātniekus.

Šrīla Prabhupāda: Un atkal tas jau pastāv Dieva dabīgajā sistēmā. Guna-karma-vibhāgašaha: saskaņā ar savām īpašībām un darbību savā iepriekšējā dzīvē cilvēks saņem piemērotu ķermeni. Ja viņš ir attīstījis tumsonīgas īpašības un attiecīgi darbojies, tad viņš saņem tumsonīgu ķermeni, un viņam nāksies nodarboties ar rupju fizisku darbu. Ja viņš ir attīstījis kaislību īpašības un attiecīgi darbojies, viņš saņems ķermeni kaislībās un pelnīs iztiku ar administratīvu darbošanos, tas ir, vadot citus. Un ja cilvēks ir attīstījis sevī īpašības, kas palīdz rast apgaismību, attiecīgi darbojoties, viņš saņems ķermeni, kas ir apgaismots ar zināšanu gaismu, un viņa pienākums būs apskaidrot citus, dodot tiem padomus.
Kā redzat, Dievs jau visu ir ierīkojis pašā pilnīgākajā veidā. Dvēsele saņem to ķermeni, kas atbilst viņas vēlmēm un nopelniem, un tā sabiedrība saņem pilsoņus ar nepieciešamajām īpašībām. Jums nevajag tos radīt selekcijas veidā. Saskaņā ar Dieva dabiski radīto kārtību katra dvēsele saņem atbilstošu ķermeni. Kādēļ censties atdarināt to, ko Dievs un daba jau tā veic nevainojami?

Skolnieks: Šrīla Prabhupāda, kad jūs dzirdējāt zinātnieku paziņojumu par to, ka viņi tagad var radīt bērnus mēģenē, jūs atbildējāt: «Bet tas taču jau tā notiek mātes miesās. Mātes klēpis ir pati labākā mēģene.»

Šrīla Prabhupāda: Jā. Daba jau visu dara pilnīgi nevainojami. Bet kad kāds augstprātīgs zinātnieks rada nožēlojamu līdzību tam, ko jau dara daba, pie tam izmantojot izejvielas no dabas, viņš saņem Nobela prēmiju. Ko tur vispār runāt par bērna radīšanu, paskatīsimies, vai viņiem izdosies radīt kaut vai vienu zāles stiebriņu savās laboratorijās ar kurām viņi tā lepojas.

Skolnieks: Viņiem Nobela prēmija ir jāatdod Dievam un Mātei dabai.

Šrīla Prabhupāda: Jā, protams.

Skolnieks: Patiesībā es domāju, ka Nobela prēmiju ir jādod jums. Jūs tik daudz ateistus esat pārvērtuši Dieva kalpos.

Šrīla Prabhupāda: Nē, es esmu «dabīgs suns», tāpēc viņi man neiedos nekādu prēmiju (smejas). Viņi prēmijas pasniegs mākslīgiem suņiem.
Bhagavad-gītas kursa studentu atsauksmes

Paldies, Jums par to, ka man ir iespēja studēt sistemātiski Bhagavad-gītu. Pantu mācīšanās kļūst arvien interesantāks process. Agrāk man tā bija vienkārši rutīna, bet tagad es jūtu, kā školas man palīdz izprast sevi un dažādus vēdisko zināšanu aspektus.
Džanardana dāsa, Minska, Baltkrievija.

Harē Krišna
Dhīrašanta dāsa