Laimes, enerģijas Saules un uguns zīme.
Viens no vecākajiem rakstiem, sastopams daudzu tautu un it īpaši baltu ornamentikā. Ugunskrusts veidojies no diviem krustotiem zibeņiem. Lietots kā ļaunuma atbaidītājs u pasargātājs no nevēlamām dabas parādībām Latviešu mitoloģijā šī zīme simbolizē, gaismu, uguni, dzīvību. Šis ir arī Laimas krusts- piesaista laimi un atvaira nelabos spēkus.
Perkona Krusts11
49
2
Pērkons ir viens no vecākajiem senču dieviem un tiek dēvēts arī par Veco tēvu. Latvijā Pērkona krusts sastopams jau no 3. – 4. gs. izrakumos atrastajās lietās. Agrajā dzelzs laikmetā tas attēlots, piemēram, latgaļu bronzas rotās un somugru cilšu emaljētajās saktās. Vēlajā dzelzs laikmetā rakstam parādās jau daudz dažādu atvasinājumu un ir sastopami dažādi krāšņi varianti. Šai zīmei ir vairāki nosaukumi – svastika, ugunskrusts, Pērkona krusts vai zarukrusts. Ugunskrusts jeb Pērkona krusts simbolizē un piesaista laimi, enerģiju, uguni, pērkonu un vēju. Šai zīmei ir ļoti liels variantu skaits. Ugunskrusts ir saistīta ar Sauli, Laimu, un Pērkonu, tādēļ to mēdza iegriezt bērna gultiņas galā, kā arī ieaust jostā ar kuru bērnu satin. Kādreiz Augškurzemē bija paraža, bērniņam piedzimstot, mājas spāres galā pakārt kokā grieztu ugunskrustu, kuru noņem tikai cilvēkam nomirstot. Šī zīme, tāpat kā Jumis, bieži ir redzēta uz svētakmeņiem, kā arī plaši izmantota amuletos, rotās un zintniecībā. Jostās, sagšās, cimdos, zeķēs un kreklos šo zīmi ierakstīja, lai nēsātāju pasargātu no visa ļaunā. Pērkons darbojas kā visu ļauno spēku vajātājs.
Reklāma
Jostās un citur ornamentos bieži vien blakus esoši kāršu krusti savienoti tā, ka vienam gali noliekti Saules kustības, bet otram – pretējā virzienā. Kompozīcijās Pērkona krusts bieži vien ir novietots stūrainās saulītes centrā. Ne vienmēr ugunskrustu viegli pazīt. Garenajās joslu kompozīcijās mēdza izmantot tikai pusi vai pat ceturto daļu raksta, brīvās vietas aizpildot ar citiem, sīkākiem rakstiem.
Sarkans Var simbolizēt kaislību, dusmas seksualitāti, revolūciju, briesmas. Sarkanā ir asiņu krāsa – dzīvības simbols, tajā pašā laikā jāatceras, ka asiņu izliešana nozīmē nāvi. Sarkanais visspēcīgāk kairina mūsu redzi. Tā simbolizē nerimtību, trauksmi, kustību, tos spēkus, kas cilvēkiem liek ciest un atkal atdzimt. Šī krāsa simbolizē drosmi, cīņu un uzvaru. Tā uzbudina un paātrina. Tās devīze ir – nekad neapstāties! Šī krāsa iedvesmo un dod spēku turpināt aizsākto darbu. Šīs krāsas pozitīvais aspekts – līderība, neatlaidība, cīņa par savām tiesībām, dinamiskums, atzinība, atdzimšana, pateicība. Savukārt negatīvais aspekts, kad notikusi pārsātināšanās ar šo krāsu, – neiecietība, cietsirdība, spītība, kareivīgums, fizisks pārspēks. Šī krāsa pastiprina arī kauna un vainas apziņu. Sarkanajā krāsā ir daudz juteklības. Tā valda pār seksuālajām attiecībām, un viens no galvenajiem tās uzdevumiem ir rūpes par dzimtas turpinājumu. Sarkanā krāsa savā labākajā izpausmē piepilda dzīvi ar kaislību, kas nes gandarījumu, bet negatīvajā aspektā tā ir saistīta ar dzīvniecisku instinktu un izvirtību. Sarkanā krāsa ir orientēta uz izdzīvošanu un pašsaglabāšanos, tā izjūt vajadzību pēc taisnības
