›

Pēcnāves dzīve (?)1

39 1

Neliels ieskats manā un Dr.Roberta Lansa viedoklī par dzīvi pēc nāves.

Pēc piedzimšanas mēs soli pa solim mirstam un īstenībā tas visiem vienmēr ir bijis reizē gan tabu, gan izaicinājums. Īstenībā, apdomājot mūsu došanos mūžībā, cilvēkam nepārtraukti saglabājas kaut kāda nezūdoša eksistences jēgas realitātes sajūta, kura neļauj doties pārāk tālās domās par nākotni, jo mēs dzīvojam tikai šeit un šobrīd, tādējādi visas domas vēršot uz šobrīdi, nevis plānojot nākotni un ļaujoties veltām cerībām, varbūtībām. Un tomēr mūsu apziņā nāvei joprojām piemīt noslēpumains, biedējošs spēks, jo no tās neviens nespēj izvairīties. Nāves neizbēgamība, ciešanas, kas saistās ar tuvinieku aiziešanu no pasaules, liek mums uzdot daudzus jautājumus par nāvi un to, kas mūs gaida pēc tās. Te runa jau aiziet par pēcnāves dzīvi.

Pēdējo gadsimtu laikā arī zinātne ir uzņēmusies svarīgu lomu, lai noskaidrotu, kādas ir eksistences iespējas pēc fiziskā ķermeņa nāves. Viens no galvenajiem izziņas avotiem ir cilvēku liecības par Viņsauli, kuri atradušies uz nāves sliekšņa. Lai gan vairākums zinātnieku šos stāstus uztver kā smadzeņu darbības rezultātu, ārkārtīga stresa, narkozes, skābekļa trūkuma un citu nopietnu traucējumu ietekmi, tomēr reti kurš gatavs tos galīgi noraidīt.

Cik vien pastāv cilvēce, visās kultūrās un reliģijās aizkapa dzīves jēdziens ir bijis aktuāls. Nereti attieksme pret aizkapa dzīvi ir atšķirīga, piemēram, senie ēģiptieši pilnībā paļāvās uz dzīves turpinājumu pēc nāves, kur cilvēka ietekmei bija maza loma, taču daudz modernākā kristīgā ticība piedāvā izvēles variantus, turklāt ar noteikumiem: lūk, aizkapa dzīve paradīzē kā balva, lūk, aizkapa dzīve ellē kā sods.
Galu galā patlaban tie ir vistuvākā reālā atslēga, kas var palīdzēt atminēt lielo mīklu – dzīvi pēc nāves.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Profesors Roberts Lancs no Ziemeļkarolīnas Universitātes medicīnas skolas uzskata, ka pierādījumi ir meklējami kvantu fizikā. Saskaņā ar biocentrisma teoriju nāve, kā to uztver cilvēks, ir apziņas radīts produkts.
Cilvēks tic nāvei, jo viņam to iemāca un tāpēc, ka prāts dzīvību saista ar iekšējo orgānu darbību, uzskata Lancs. Viņa biocentrisma teorija tikmēr skaidro, ka nāve var nebūt tas, ko cilvēks ir pieradis ar šo apzīmējumu saprast.

Dzīve un bioloģija ir centrālā realitātes daļa, un dzīve veido Visumu, nevis otrādi, uzskata profesors. Tas nozīmē, ka cilvēka apziņa nosaka Visuma objektu formu un izmēru.

Lancs to ilustrē ar piemēru par to, kā cilvēks uztver apkārtējo pasauli. Cilvēks redz debesis un sauc tās par zilām, bet ja viņa smadzeņu šūnas mainītos, viņš tās redzētu jau zaļas vai sarkanas.

"Tātad: Viss, ko jūs redzat, nevar eksistēt bez jūsu apziņas. Izpratne par Visumu ir mūsu prātos," skaidro Lancs.

Pasaules uztvere biocentrisma skatījumā tāpat nozīmā, ka laiks un telpa ir "parasti mūsu prāta instrumenti". Tiklīdz kā cilvēks to pieņems, tā kļūs skaidrs, ka nāve neeksistē.

Piedevām vēl ir fiziķi un teorētiķi, kas uzskata, ka ir nebeidzams daudzums Visumu ar dažādām cilvēku un situāciju variācijām, kas notiek vienlaicīgi. Lancs piebilst, ka viss, kas var notikt, kādā brīdī notiek starp šiem Visumiem, bet tas nozīmē, ka nāve būtībā vienkārši nevar eksistēt.

Cilvēka dzīve ir kā daudzgadīgs zieds, kas atgriežas, lai uzziedētu, uzskata Lancs.

Bet galu galā mēs pascaroni... Autors: arcaninee Pēcnāves dzīve (?)

Bet! galu galā mēs paši izvēlamies kam ticēt un VAI vispār kam ticēt. Varam paļauties uz daudziem viedokļiem un itkā izskaidrojumiem, taču vislabāk zināsim mēs paši, kad pienāks īstais laiks!

39 1 1 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0