1mā daļa-http://www.spoki.lv/mistika/patiesi-spoku-stasti/187030
2rā daļa-http://www.spoki.lv/mistika/patiesi-spoku-stasti-nr2/187274
3ā daļa-http://www.spoki.lv/mistika/patiesi-spoku-stasti-nr3/187416
4ā daļa- http://www.spoki.lv/mistika/patiesi-spoku-stasti-nr4/187642
sūtiet man savus spoku stāstus...
nākošo daļu vjg.?
1.Kad viņa bijusi maziņa, gājusi ar māti uz fermu. Pļavā, caur kuru gāja ceļš, viņa redzēja gaismiņu paceļamies debesīs. Māte neko neredzēja un ome neko arī nebija stāstījusi. Tad vēlāk sievas skrējušas uz fermu un teikušas, ka manai omei tētis un viņas mātei vīrs beigts. Skrējušas skatīties, viņš no fermas vedis pienu un uz ceļa bija elektrības vads nokritis. Ka cēlis, dabūjis tik lielu triecienu, ka bija beigts uz vietas. Un tieši tajā vietā ome redzēja to gaismiņu, kuru minēju sākumā.
2.Kad jau pati dzīvojusi atsevišķi, ar savu ģimeni, viņa dzīvoja lauku mājā, kurā viņa dzīvo vēl joprojām. Tad viņai nomirusi māte un pats dīvainākais bijis tas, ka virtuves durvis vērušās visu laiku vaļā. Viņa jau zināja, ka tā ir māte, kas nāk pie viņas.
3.Tas arī noticis mājā, kurā viņa dzīvo. Naktī guļot, dzirdēja, ka kāds mētā dēļus bēniņos. Nodomāja, ka dēls krāmējis un likusies gulēt tālāk. Nākošajā dienā, viņa prasa dēlam, tev darīt nav ko bijis, pa nakti mētāt dēļus?
Viņš teica, tu galīgi jocīga? Es taču gulēju. Un tā jau protams nebija pēdējā reize, kad tas notika, arī pats, kad man bija kādi 11 gadi, paliku pie omes un pa nakti dzirdēju, ka kāds mētā tos dēļus, biju pārbijies, jo atcerējos, ka tā jau ir bijis iepriekš.
Gulējusi pa nakti, kājgalī gulēja man bijušais suns Čipa, ļoti gudra kucīte. Vienu nakti viņa sākusi ļoti riet.
4.Ome pa miegam pagriezusies, atvērusi acis un redzējusi, ka pie gultas stāv vīrietis melnā mētelī un cepurē, tad aizvērusi acis un pēc pus minūtes sapratusi, kā tas var būt iespējams, ja durvis bijušas ciet. Pieskrējusi pie loga un skatījusies, ka vīrietis lēnā garā gājis pa pļavu lejā.
5.Noticis tajā pašā mājā. Uzcēlis blakus mājai siltumnīcu, bet tādu diezgan lielu. Vasarā, vakarā ap kādiem 23:00 atspiedies pret koku, smēķēja. Kad pēkšņi no siltumnīca puses, viņam garām paslīdēja baltā dāma. Viņš atceras, ka viņai nav bijusi seja, no zemes lidojusi apmēram metru. Un aizslīdējusi gar kūti un slīdējusi pār pļavu līdz kapiem.
6.Gulējis, kad naktī krāsnij atvērušās durtiņas un no krāsns izlidoja, tādas kā dzirksteles, kuras degošas ripojušas pa istabu. No rīta paskatījies uz grīdu, nekādas pēdas, ka tur kaut kas būtu bijis.
7.Kad agrāk strādājusi Ventspils Piejūras Brīvdabas muzejā, vienu reizi bija jāpieskata objekts "Robežnieki", ko cilvēki dēvē par zvejnieksētu. Tajā atrodas māja, kurā ir kamīns, guļamistaba ar stellēm, gultām un citām lietām. Tā sieviete, kurai patstāvīgi bija jāpieskata, brīdināja mātes, ka tur spokojas. Viņa agrāk redzējusi, ka pie loga sēž tantiņa, bet tajā vietā sēdēt nedrīkst, jo tā ir istaba, kurai priekšā striķis. Viņa gājusi teikt, ka sēdēt tur nedrīkst, bet neviens tur nav bijis. Arī dažreiz, kad viņa kaut ko veidojusi pie stellēm, lielajam skapim atveras durvis, caur būceni izskrien it kā tāds vējš un vēl...
(p.s. šos pirmos septiņus atsūtīja viens cilvēks)
8.Mana tante strādāja pansionāta virtuvē. Kādu dienu viņa redzēja, ka lēnām, čīkstot, veras vaļā durvis, lai arī viņas parasti nečīkst. Bet viņa, domādama, ka tas ir kaķis, uzkliedza : "Ej prom!!". Un tā arī tās durvis lēnām arī aizvērās. Lieki piebilst, ka pansionātā katru dienu mirst vairāki cilvēki. Pati tante gan par to īpaši neuztraucas, jo pansionāta darbinieki pie spokiem jau ir pieraduši.
