Tātad šo sestdien biju klubā. Pie manis pienāca kāds puisis, kurš teica, ka ievērojis mani jau pagājšnedēļ. Nu tā apmēram sapazināmies. Vakara gaitā viņš pateica savu vārdu un stāstīja šo to no savas dzīves. Bijām kādas 3 stundas nodejojuši un norunājuši. Pēkšņi pār mani nāca apgaismība. Es pajautāju viņa uzvārdu. Kad viņš to pateica, es sāku smieties. [nē, uzvārds nebija smieklīgs]. Pēkšņi es sapratu, ka šo cilvēku zinu.
Situācija bija tāda, ka 2010. gada vasarā es ar draugiem sēdēju parkā, kad pēkšņi klāt pienāca meitene [manāmi iereibusi] un sāka stāstīt, ka tikko izšķīrusies no sava drauga un kāds viņš nelietis un tā. Pateica gan viņa vārdu, gan uzvārdu. Es, protams, atnākot mājās, paskatījos draugos.lv, kas pa čali.
2010. gadā kaut kad starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu viņš man uzrakstīja draugos.lv un aicināja satikties. Nu nesatikāmies toreiz. Bet tad es sapratu, ka tas ir tas pats, kura bijušo meiteni es toreiz satiku parkā.
Un vakar satikāmies klubā. Un tikai stundas 3 vēlāk, man pieleca, kas viņš ir. Abi bijām normālā šokā, kad sapratām, kas ir kas.
Vēl labāks šoks bija, kad gājām mājās. Izrādās, ka viņš dzīvo man gandrīz kaimiņos.
Pasaule gan ir maza. Patiešām.
Pasaule ir maza [iz manas dzīves]6
110
6
Reklāma