Par simboliem 1 daļa.0
38
0
Ametists ir dvēseles miera, dievbijības, pieticības un padevīgas samierināšanās akmens. To saista ar garīgajām dziedniecības spēka dotībām.
Ametistu saistīja ar vīna dievu Bakhu un domāja, ka šis akmens noņem skurbumu. Ametists kļuva par skaidra prāta simbolu – iespējams tādēļ, ka ametista traukā ieliets ūdens izskatījās pēc vīna, taču tas nebija reibinošs
Apelsīnu dažkārt attēlo Jēzus bērniņa rokā un nozīmē veiksmi un auglību. Tāpat kā ābola, arī apelsīna apaļā forma simbolizē mūžību un nemirstību, bet oranžās krāsas dēļ tas asociējas ar sauli.
Apelsīna aromāts uzlabo garastāvokli, uzmundrina, sasilda, mazina skumjas un trauksmi. Dažiem cilvēkiem apelsīna smarža iedarbojas nomierinoši. Tā mazina depresiju, apātiju, dzīves apnikumi, garastāvokļa svārstības.
Reklāma
ATSLĒGA
Gudrība, briedums, veiksme, autoritāte, spēja izvēlēties, ieiešana, rīcības brīvība, zināšanas, iniciācija.
Atslēga spēj aizslēgt un atslēgt. Visbiežāk tā simbolizē pieeju, atbrīvošanu, bet iniciācijā – pāreju no vienas dzīves stadijas uz nākamo.
Diognāli sakrustotas zelta un sudraba atslēgas ir pāvesta varas simbols, simboliskas „debesu valstības atslēgas”, ko Jēzus nodeva Pēterim.
Vairākas atslēgas saišķī simbolizē sabiedrisko stāvokli, norādot uz vērtīga īpašuma piederību. Atslēgas bieži ir amata vai brīvpilsētas statusa simbols.
Ēģiptiešu ankhs, atslēgai līdzīgs krusts, simbolizē pāreju uz viņpasauli.
Japānā tās asociējas ar labklājību – kā atslēgas no rīsu noliktavas.
Aplenktas pilsētas atslēgu nodošana bija simboliska kapitulācijas zīme.
Atslēgas uz "mīļotās sirdi”
Atslēga – slepenraksta atšifrēšanas metode vai simbolu skaidrojums.
ĀKSTS
Āksts simbolizē nevainību cilvēciskās pieredzes jomā.
Uz vientiesīgo muļķa ākstu neattiecas galma etiķete. Tomēr viņš bieži vien bija gudrākais no galminiekiem un vienīgais, kurš varēja pateikt karalim to, ko domāja.
Āksts (asprātis un nerss), muļķis (plānprātiņš) un komiķis joku meistars) – ačgārnais valdnieka tēls, ko senos laikos upurēja valdnieka vietā. Vispārīgā nozīmē klauns vai muļķis nedrošās situācijās ir kā grēkāzis – cienīgums un nopietnība drīz vien kļūst par farsu, bet gudrība par muļķību.
BizbizmārĪte jeb Ladybird ir Jaunavas Marijas putniņš, un savu nosaukumu tā ieguvusi labo darbu dēļ, jo atbrīvo augus no kaitēkļiem.
Mārīte ir veiksmes simbols.
Reklāma
BRIEDIS
Briedis simbolizē rītausmu, gaismu, tīrību, atjaunotni, jaunradi un garīgumu. Briedis ir Saules auglības simbols, Amerikas indiāņu un citu tautu tradīcijās tā žuburotie ragi saistās ar dzīvības koku, saules stariem, ilgmūžību un atdzimšanu, jo briedim pēc ragu nomešanas tie atkal ataug. Briedis ir saistīts ar vīrietību un degsmi, Ķīnā – ar bagātību un laimi (ķīniešu valodā vārds „briedis” ir homonīms vārdam „pārpilnība”).
Brieža acīmredzamās īpašības ir ātrums, grācija un skaistums, tāpēc tas bieži izmantots mākslā – īpaši dzejā un mūzikā. No brieža paradumu novērojumiem radušies arī citi simboli – vientulība Eiropas un Japānas tradīcijās (sarkanā brieža tēviņš parasti dzīvo viens). Ķeltu ticējums, ka brieži ir dievības vai fejas, no kurām dažas tiek attēlotas ar brieža ragiem, radīja mitoloģisko tradīciju – ziemeļbriedis velk Ziemassvētku vecīša ragavas.
Uz brieža jāj hetu, šumeru, semītu un sintoistu dievi, briedis bieži darbojas kā dievišķs vēstnesis vai ceļvedis, kas parāda varoņiem ceļu uz mērķi. Briedim tiek piedēvētas arī dziednieciskas spējas, it īpaši spēja atrast ārstniecības augus. Mākslā ar bultu cauršauts briedis, kas tur mutē zāli, simbolizē mīlas ilgas. Briedis personificē arī alegoriskos tēlus apdomību un klausīšanos.
CŪKA
Šim dzīvniekam piedēvētas daudzas simboliskas nozīmes.
Senākajās kultūrās sivēnmātes tika pielūgtas kā Lielās Mātes auglības simbols. Ēģiptiešu debesu dieviete Nuta dažkārt tika attēlota kā sivēnmāte, kas zīda sivēnus (zvaigznes). Sivēnmāte bija saistīta arī ar Izīdu un dievietēm Mezopotāmijā, Skandināvijā un ķeltu pasaulē, kur Ceridvena bija dieviete cūka. Ķeltu leģenda par Manananu, kuram bija brīnumaini atdzimstošu cūku bars, pauž vispārēju labklājības simbolismu.
Senajiem grieķiem un romiešiem bija viens no populārākajiem upurdzīvniekiem. Starp citu vācu teicienu Swhwein haben (gūt nepelnītu veiksmi, jeb kā mēs mēdzam teikt, cūkas laimi), sākotnēji, iespējams, lietoja ar izsmejošu nozīmi: tas nāk no viduslaiku loterijām, kurās „nepelnītā” balva bieži vien bija cūka.
Netrūka arī tautu, kuras cūku nicināja. Jūdi, muhamedāņi, arī citām ticībām piederošie cūku uzskatīja par nešķīstu dzīvnieku tās rijības dēļ. Cūkas paradums vārtīties dubļos un netīrumos bieži simbolizē zemiskumu un rupjību. Viduslaiku mākslā cūka norāda uz nesavaldīgu uzvedību, īpašu negausību un netiklību, kā arī uz tumsonību.
ČŪSKA
Nozīmīgākais un sarežģītākais no visiem dzīvnieku simboliem, iespējams arī senākais.
Čūska dzīvo pazemes alā, tādēļ tiek saistīta ar pazemes valstību un pirmatnējiem ūdeņiem, no kuriem radās visa dzīvība.
Čūskas simbolika bija plaši izplatīta zemkopju sabiedrībā, kur tā simbolizēja zemes auglību.
Pueblo indiāņu čūskas nūjiņa. Amerikas pueblo čūsku saista ar pērkonu un zibeni. Šādas čūsku nūjiņas lietoja ikgadējos lietus piesaukšanas rituālos, lai nodrošinātu labu ražu. Pašas čūsku nūjiņas simbolizēja zibeni.
Čūskas un trepes. Šī bērnu spēle simbolizē dzīves ceļu. Trepes ir panākumu un sasniegumu simbols, bet čūskas simbolizē slideno neveiksmju ceļu.
Ēģiptē no čūskas baidījās un to pielūdza. Vairākas dievības tika attēlotas čūskas veidolā.
Šo Naga Rasas jeb čūsku dēmona masku no Šrilankas uzliek deju laikā, lai tā aizbaidītu ļaunos garus, kas izraisa slimības. Svētās čūskas (nagas) apveltītas gan ar sargājošām, gan iznīcinošām spējām.
Priekšstats par Ādama un Ievas grēkā krišanu nesaraujami saistīts ar čūsku. Attēlā čūska sievietes izskatā kārdina Ievu iekost aizliegtajā augli. Tāpēc čūsku uzskata par ļaunuma, kas panākts ar daiļrunību, kā arī pievilšanas simbolu. Čūsku uzskata arī par kārdināšanas un grēka iemiesojumu.
Medūza. Medūzai matu vietā locījās čūskas, un tā izskatījās tik atbaidošā, ka ikviens, kas to uzlūkoja, pārvērtās par akmeni. Medūza ir šausmu, kā arī mīlas valgu un viltus simbols.
Eskulāpija zizlis. Ap zizli apvijusies čūska ir romiešu ārstniecības dieva Eskulapija emblēma un simbols. Tā saistība ar dziedināšanu meklējama čūskas paradumā mainīt ādu, kas to padara par atjaunotnes un atdzimšanas simbolu. Alķīmijā ap zizli apvijusies čūska nozīmē dzīvsudraba savaldīšanu un tā spēju izmantošanu.
Reklāma
DIMANTS
Dimantu dēvē par regina gemmarum – dārgakmeņu karaliene. Tas simbolizē pilnību, tīrību, saules starojumu, nemainību, viengabalainību, neievainojamību.
Fakts, ka dimants ir brīnišķīgi mirdzošs un ļoti ciets, piešķīra tam garīgu dimensiju, it īpaši Indijā, kur Budas dimanta tronis nozīmē nemainīgo budisma kodolu, apskaidrības sēdekļi un dimanta scepteris ir dievišķā spēka tantriskais simbols, tas iznīcina visas pasauliskās kaislības.
Rietumu tradīcijās dimants simbolizē neuzpērkamību un tādas ētiskas vērtības kā patiesums un pastāvība, tāpēc dimants tiek iestrādāts saderināšanās gredzenos.
Dimantam piedēvē dziednieciskas un aizsargājošas spējas: Sātans vairoties no dimanta mirdzuma.
Enkurs
Drošība, stabilitāte, cerība, pestīšana, stingrība, apdomība.
Uz Jēzu Kristu bieži tiek attiecināts apzīmējums „enkurs dzīves jūrā”. Uz enkura attēlots delfīns ir krustā sistā Jēzus simbols, un būt noenkurotam nozīmē iesakņoties.
Vidusjūras kuģotājiem jau antīkajā pasaulē šis priekšmets bija jūras dievu simbols. Enkurs kā Svētā Nikolaja, jūrnieku sargātāja, emblēma nozīmēja drošību. Enkurs solīja drošību un atbalstu, tādēļ tas kļuva ar uzticības un paļāvības simbolu.
Ēģiptiešu ikonogrāfijā enkurs figurē kā pasaules radīšanas tēls, kura forma apvieno horizontālo laivu (sievišķo) un fallisko mastu, kam apvijusies čūska.