Lielā Kļimeckas sala atroda Krievijā, ceļā no Petrozavodskas uz Kižiem. Tā stiepjas 30 km garumā, bet platumā sasniedz dažviet 9km. Uz šīs salas ar cilvēkiem notiek dīvainas un pat noslēpumainas lietas,tad nu es jums pastāstīšu kādas..
Oņegas ezera dīvainā sala6
144
0
Uz šīs salas naktī ir vērojamas visdažādākās neparastas parādības -sākt ar ''raganas uguntiņām'',kas kā svētku uguņu virtenes klīst pa visiem meža nostūriem,līdz pat ''spīdošajiem palagiem'',dažāda veida NLO,starp kokiem klīstošu rēgainu cilvēku siluetus utt.
1973. gada vasarā, Aleksejs Puļkins- No Petrozvodskas mēs ieradāmies ar zvejas kuģi.Uz kuģa bija mūsu uzņēmuma direktors un vēl kāds no vadības. Uz salas ir tāda vieta kas saucas Vecais Klosteris. Kuģis aizbrauca tālāk ,bet mēs divatā palikām Vecajā Klosterī.Te ir zvejnieku namiņš,kurā agrāk dzīvoja zemnieku brigāde. Citu ēku nav. Pēc divām dienām kuģim bija mūs jāuzņem,lai vestu atpakaļ uz Petrzavodsku. Nākamajā dienā mēs ar biedru izšķīrāmies. Viņš palika tīrīt noķertās zivis, bet es devos uz mežu...
Aleksejs atgriezās pēc... 34 dienām! Tieši tik ilgu laiku viņš bija spiests pavadīt uz salas. Visu šo laiku viņu meklēja ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, taču nesekmīgi. Galu galā viņš pats- netīrs un izbadējies iznāca pie cilvēkiem. Aleksejs prakstiski visu laiku bija pie pilnas apziņas, taču viņa stāsts par piedzīvoto bija tik ''dīvains'',ka acumirklī nonāca atbilstošu organizāciju uzmanības lokā. Visu ar to saistīto padarīja slepenu.
Īss aculiecinieka Aleksandra Jefimova 2008. gadā piedzīvotais atstāstījums. -Es piebraucu pie Lielās Kļimeckas salas pievakarē. Atstājis laivu krastā, pie smilšu strēles, devos pēc malkas, lai iekurtu ugunskuru. No krasta es atgāju pavisam nedaudz un visu laiku gāju taisni uz priekšu, prom no vietas, kur biju apmeties. Mans izbrīns bija liels, kad salasījis malku es sev priekšā ieraudzīju krastu un savu laivu. Iznāca, ka es staigājot pa mežu biju apmetis loku un atgriezies vietā no kurienes izgāju. Bet lieta bija tāda, ka es nekādu ''loku'' nevarēju apmest. Aizmirsis par ugunskuru, es atkal devos koku saaudzē un no jauna nonācu krastā. Es visu to izdarīju piecas reizes- ar to pašu rezultātu. Pats dīvainākais bija tas, ka mana rokaspulksteņa siksniņā iestrādātais kompass visu laiku rādīja pareizo virzienu. Divus pēdējos mēģinājumus es veicu, piefiksējis tā rādījumus.
Cits noslēpumains atgadījums notika 2009. gadā. Šoreiz pie salas smilšu strēles ieradās jauniešu kompānija no Petrozavodskas. Divas stundas pēc jauniešu apmešanās zeme sāka jūtami vibrēt. Apkārtējo priekšmetu kontūras izplūda, bet gaisā bija jūtama stiepta, dzidri nomācoša dūkšana. Pēc pus stundas dūkšanas un vibrēšanas sāka jauniešiem radīt mokošās galvassāpes, kas izzuda tikai tad, kad kompānija iekāpa laivā un aizbrauca uz citu vietu
Un vēlviens 2009. gada atgadījums. Pavadīt brīvdienas salā ieradās ģimene: tēvs, māte un viņu sešus gadus vecā meita. Ezera krastā uzcēla telti,iekūr ugunskuru, izvārīja zivju zupu. Meitene visu laiku bija vecāku tuvumā. Un tad pēkšņi, kamēr māte mazgāja traukus, bet tēvs krāmējās ar laivas motoru,meita pazuda. Meklēšana ilga divas stundas (tēvs pat šāva gaisā no bises), kad meiteni negaidīti atrada mierīgi guļam teltī. Kā mazā Aņa te nkļuva un kāpēc viņu nepamodināja vecāku saucieni un pat bises šāvieni- nav saprotams. Vēl vairāk tāpēc, ka, kamēr viens no vecākiem drudžaini pārmeklēja tuvējo mežu, otrs visu laiku atradās pie telts- gadījumam, ja meitene atgriežas pati. Pamodināt Aņu nebija nemaz tik viegli. Kad izmocītajiem vecākiem tas beidzot izdevās, tad no bērna juceklīgajiem paskaidrojumiem izdevās saprast tikai to, ka viņa aizskrējusi uz mežu,kur aizrāvusies rotaļājoties. Rotaļas laikā viņa nonākusi kādā pļavā ar melnu akmeni vidū. Tur viņa piespiedusies akmenim un aizmigusi. Vairāk meitene nekā neatcerējās. Nekādas sekas pminētais piedzīvojums Aņai nesagādāja. Tiesa, viņas māte apgalvo, ka pēc notikušā meita kļuvušas tumšākas acis- no pelēkām pārtapušas gandrīz brūnās, kā arī pārstājuši cirtties mati un mainījies dzimumzīmīšu izvietojums uz ķermeņa. Agrāk viņa nekad miegā nerunāja, bet tagad runā- tikai kādā valodā?...
Vairākums aculiecinieku stāsta par dīvainām cilvēku pazušanām,kurus atrast izddas pēc vairākām stundām vai dienām- ar atmiņu zudumiem, par tā dēvētajiem ''telpas savērsumiem'', ka liek maldīties, par nesaprotamiem trokšņiem un ''balsīm'' no ''nekurienes'', kā arī par zemes vibrēšanu dažādās vietās.
Tev patiks šie raksti
