Vēlos jums pastāstīt par savu atgadījumu ar vienu spoku (vismaz man tā šķiet).
Tad nu tā. Bija pagāršā vasara, tas karstais laiks. Vakarā atbraukdama mājās nodomāju matus izmazgāt. Neziens cits ģmenes loceklis, protams, nebija mājās....tikai es vienapati...Nezinu kā Jums, bet man pašai ir bail vienai mājai, it īpaši vakarā. Nu labi turpināšu stāstu.
Ieeju vannas istabā un dzirdu kaut kas pa māju staigā(kaut arī neviena nav, un suns arī bija arā pie ķēdes), labi apsēžos uz vannas malas, uz klusēju, jo domāju , ka man kaut kas ar galvu nav kārtībā.
Kad nomazgājos, arī izmazgāju matus, iztīru zobus un eju izžāvēt matus. Un tos soļus, kurus es iepriekš dzirdēju no citas izstaba nākam, man pazuda iet vēlēšanās kaut kur vispār no vannas istabas ārā iet.
Tomēr sadūšojos un aizgāju, es jaunopratu, ka kaut kasnav labi, tāpēc sadzēsu ugunis visās istabās , tikaine vienā. Ja tā skatās, tad tā eja uz istabu tur bija tumšs., nu labineko....izžāvēju matus, bet ne pilnībā un izslēdzu žāvētāju. Tad dzirdu kāds tajā istabā smagi elpo līdzīgi kā slimnieks, kas guļ uz nāves gultas. Tomēr es zinu, ka tajā mājā, kur es kādreiz dzīvoju neviens nav miris, tomēr kāds slimnieks*(stāsts beigās tiks atklāts, kurš tas ir) ir bijis.
Labi tā kā aiz stūra(sienas) ir mana istaba, tad dmāju iet uz to, bet tad pazvanu tēvam, vai tasnebrauks mājās, viņs saka ka nē(vēlāk atbrauca), tas bija ap kādiem 22:000 vai 23:00 vakarā, kadman rēgojās.
Labi tadpaķeru telefonu, fēnu, nodzēšu uzgunis un bēgu uz savu istabu.
Arī mani istabā mierā nelika tas spoks. Tāpēc rīkojos secīgi
Notupos uz ceļiem pie Jēzus Kristus gleznas(,kura man bija uzdāvināta uz 10.gadiem es neesmu nekāda ticīgā....vnk tas nostrādā pret aizsardzību) un sāku lugt Dievu un skaitīt Tēvreizi....prezīci neatceros cik reizes noskaitīju, bet pēc tās nakts man vairs nerēgojas. Es Tēvreizi skaitīju 2 iemeslu pēc: 1) lai pēc šī gadījuma ar spoku es nesajuktu prātā; 2) lai spoks atgrieztos Viņsaulē, un netraucētu mani.
* Pēc laika, kad pastāstīju šo mammai, viņa teica, ka mājā, kad mana vecmāmiņa no tēva puses vēl bija dzīva - viņa esot ilgi mocījusies ar plaušu karsoni un tad tikai aizvestauz slimnīcu, kur nomira. Ar manai vecmāmiņai, kad viņa bija dzīva, vai arī pa mājas 2.stāvu, kur vēl līdz šim brīdim nav izremontēts, tikai uzcelts, staigāja ....laika spoks :) . Arī manai mammai šai mājā ir rādijies un viņa tāpat kā es esot skaitījusi Tevreizi- un tasir pārgājis
P.S. Šajā stāstā ir vēl detaļas, kuras netika atklātas, jo tas ir saistībā ar personīgo ģimenes dzīvi.
Ceru, ka Jums likās interesants. Paldies!
