Cilvēkiem ir vairāki tādi izteikti sapņi. Teiksim- lidot kā putnam,
traukties kosmosā, būt nemirstīgam. Un arī... ceļot laikā. Ir vairāki
pazīstami romāni sarakstīti šajā tēmā. Visslavenākais, protams, ir
Herberta Velsa "Laika mašīna" (pēc romāna motīviem vairākas mākslas
filmas uzņemtas...).
Kas tad ir t.s. laika mašīna?? Nu- iespēja pēc savas izvēles pavirzīties
pa "laika nogriezni" abos virzienos... Vai tas ir iespējams? Varbūt-
neiespējami???
Jāsaka - ka "klasiskā laika mašīna", ka tā vienkārši iesēžamies tur
"krēslā" un vērojam kā kino ātri mainošo pasauli visapkārt--> nu nav
iespējams. Pretējā gadījumā jau sen kāds no nākotnes būtu pie mums
atceļojis un pastāstījis par aiz-nākotnes pasauli. Nu tas nu tā ir,
Mazajā Pasaulē dažas lietas ir "izslēgtas" no mūsu aprites. Mums,
nav paredzama ne "laika mašīna", ne "nemirstība", ne "mākslīgā
dvēsele"...
BET, lietas nav tik melnas kā mums izliekas... Ir redzētas vīzijas par
kādiem atklājumiem (jāsaka) gan patālā nākotnē. Jau iepriekš runāju, ka
visi, bet jo sevišķi - lielie un fundamentālie - atklājumi "nonāk" cilvēku
apritē tikai tad, ja šie cilvēki ir "nobrieduši" tiem... Tostarp - pēc
laika būs iespējams pamodināt t.s. mantoto atmiņu. To "atmiņas daļu",
kas mums velkas līdzi no pagātnes jeb no iepriekšējām reinkarnācijām.
Vēl tālākā nākotnē... būs iespēja atklāt t.s. paralēlo pasauļu esamību.
Par to stāsts citai dienai...
---
BET, ir viena iespēja ceļot laikā... reāla:) Tikai... tikai... caur
reinkarnācijām. Kad mēs pabeidzam šo mūžu (kas ir tikai viena "darbadiena"
attiecībā pret Lielo Pasauli), tad mums iespēja atgriezties uz Zemi ir
gan pagātnē, gan nākotnē. Lielumlielais vairums no mums sapņo par
nākotni, taču salīdzinoši nedaudzi mūsu vidū ir... kuri vēlas padzīvot
pagātnē. Nokļūšana pagātnē ir gan "brīvprātīga", gan arī "piespiedu"
līdzeklis. Varbūt paskaidrošu: gadās- ka kāds no mums sadara daudzus
sliktus darbus šajā reinkarnācijā. Jeb, apzinātā darbība ir pretstatā
ar pasaules kopējo attīstību. Šādos gadījumos kā viens no "sodien" (no
Visaugstākā puses) ir piespiedu reinkarnācija pagātnē, un bieži vien
tādā laikā un vietā, kas ir elle (drūmie viduslaiki, vai vēl kas ļaunāks...).
Bet arī "labprātīgi" dvēseles var doties uz kādu aizgājušu laiku. Daudzi
grib būt baroka, renesances gados, vai arī aizpagājušā gadsimta "mežonīgajos"
rietumos.
Šo rindu autors daudz domājis par Leonardo da Vinči (izcils mākslinieks
un izgudrotājs) fenomenu. Iespējams... iespējams, šis cilvēks ir tikpat
izcils piemērs... dvēseles ceļojumam pagātnē. Kā nekā, daudzi mākslas
darbi un izgudrojumi liecina... kā šī Personība ir atceļojusi no
nākotnes. Protams, caur kārtējo reinkarnāciju. Un... iespējams, arī
sods saņemts par nākotnē sadarīto... Nu ir "izlabošanās" pagātnē,
darot un dodot cilvēkiem daudzus izgudrojumus...
Dažreiz kāda dvēsele tiek aizsūtīta pagātnē (caur reinkarnāciju) arīdzan
ar kādu misiju... nu sacīsim, izlabojot pasauli. Teiksim, izdarot kādu
lietu, kas nesīs rezultātus krietni tālākos gados. Piemēri ir "tonnām".
Varbūt kāds atentāts pret aizgājības valdnieku... rada pasaules kārtību
šodien. Vai arī pagātnē kāds veikts izgudrojums... šodien pavirza uz
priekšu visu mūsu dzīvi. Ļoti bieži situācijas ir privātajā "līmenī",
sacīsim... pagātnē jāaprec pavisam kāds konkrēts cilvēks (sieviete)...
lai šodien kā (mazmazmaz... bērns) piedzimtu kāds izcils izgudrotājs,
karavadonis, politiķis...
Patiesībā- mēs pat ļoti ceļojam laikā. Tikai: tā, kā Lielā Pasaule to
ir ieprogrammējusi... Vai ne?
