Neparasti un jocīgi stāstiņi6

3. Itālijā netālu no Livorno norisinājušās kāzas, kas neparastās līgavas pušķa mešanas dēļ gandrīz vai izvērsušās traģēdijā, ziņo ITAR-TASS. Lai īstenotu šo rituālu, iepriekš nostādot rindā neprecētos kāzu viesus, līgavas pušķi bija nolemts mest no mazas lidmašīnas, kurā atradās tikai pilots un viens pasažieris. Atbildīgais uzdevums uzticēts 44 gadus vecajam Izidoram Pensjerī, kurš brīdī, kad lidmašīna atradās virs restorāna, kurā svinētas kāzas, meta zemē līgavas pušķi. Tomēr ziedi nelaimīgā kārtā nesasniedza kāzu viesus, bet tika ierauti lidmašīnas motorā, kas pārkarsa un aizdegās. Rezultātā mazā lidmašīna piezemējās uz kādas kopmītnes, kur negadījuma brīdī atradās ap 50 cilvēku, kas, par laimi, necieta. Neveiksmīgais līgavas pušķa metējs guva smagas traumas, tostarp lauza abas kājas, savukārt 60 gadus vecais lidmašīnas pilots Lučano Nannellī tika cauri ar vieglu izbīli.

4. Narvas ūdenskrātuvē no Krievijas uz Igauniju aizpeldējusi sala, kas tagad apdraud Krievijas hidroelektrostacijas (HES) aizsprostu, ziņo Igaunijas raidkorporācija ERR. Narvas ūdenskrātuvē peldošo salu plānots iznīcināt, ja tā pārāk pietuvosies Krievijas hidroelektrostacijas (HES) aizsprostam. Sākumā tika plānots šonedēļ nolaist to pa aizsprostu, taču šī operācija tika atlikta. Ar mežu aizaugušais četrus hektārus lielais sauszemes gabals atšķēlās no ūdenskrātuves krasta Krievijas pusē, un jūnijā straume to iedzina Igaunijas ūdeņos. "Bēglis" iesprūda starp divām salām netālu no augstsprieguma elektropārvades līnijām. Ūdenskrātuvē ir vairāk nekā desmit peldošo salu. Izkāpt uz tām nav iespējams un arī labuma no tām nav nekāda, taču tās ir bīstamas piekrastes būvēm. Viens no risinājumiem ir pacelt ūdens līmeni HES slūžās, kad sala pienāks tuvāk. Tad no aizsprosta nokritusī sala acīmredzot sadalītos un aizpeldētu pa upi uz Somu līci. Krievi nolēmuši sodīt nepatriotisko salu, ironizē Igaunijas plašsaziņas līdzekļi. Lai neviens, izņemot "bēgli", neciestu, operācijas laikā būs aizliegts pietuvoties atvērtajam aizsprostam tuvāk par 500 metriem. Salas gabali var apdraudēt makšķerniekus un peldētājus. Jebkurā gadījumā Krievijas varas iestādes pagaidām atlikušas salas iznīcināšanu. Ārkārtas plāns tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja sala pietuvosies elektrostacijai tuvāk par 50 metriem.

5. 27.07.2009 uz autoceļa Rīga–Jūrmala fotoradars fiksējis rekordlielu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju skaitu — 2609 autovadītāji bija ignorējuši ātrumu ierobežojošo zīmi, kas izvietota autoceļa remontdarbu posmā pie Piņķu pārvada, portālam «Apollo» pavēstīja Valsts policijas pārstāve Ieva Rekšņa. «Autobraucējiem jāsaprot, ka ātruma ierobežojums šajā vietā noteikts tāpēc, ka ceļa posms pašlaik ir paaugstinātas bīstamības zona. Tajā tiek veikti būvdarbi, un tikai ātruma samazinājums var garantēt pašu autobraucēju, viņu pasažieru, kā arī cilvēku, kas strādā brauktuves rajonā, drošību,» norāda Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Vineta Mistre. Šajā satiksmes posmā diemžēl ātruma ierobežojums tiek pārkāpts sistemātiski, taču pašlaik situācija jau kļūst bīstama un nekontrolējama. Ātruma kontrolei un uzraudzībai šajās dienās un turpmāk pie Piņķu pārvada uz Jūrmalas šosejas uzstādīts fotoradars, kurš fiksēs visus pārkāpējus. Pēc tam fotoradara datus izvērtēs Satiksmes uzraudzības biroja darbinieki. Mistre pieļāva, ka jau no minētajiem vienas dienas 2609 pārkāpējiem lielākā daļa tiks sodīta ar reāliem naudas sodiem.

6. Jau daudzus gadus "Volvo Trucks" ir nozares līderis pasīvās drošības jomā vai vienkāršāk sakot – izstrādājot tehnoloģijas, ar kuru palīdzību iespējams mazināt negadījuma iespējamības risku un tā negatīvās sekas. Šogad aprit 50 gadu, kopš "Volvo" ieviesa trīspunktu drošības jostas, un šis izgudrojums ir glābis vairāk dzīvību nekā jebkura cita ierīce. Pasaulē pirmais automobilis, kam sērijveidā tika uzstādītas trīspunktu drošības jostas, bija "Volvo PV544", un tas tika izgatavots 1959. gada 13. augustā. "Izprotot šā izgudrojuma nozīmīgumu, mēs uzreiz atļāvām arī pārējiem ražotājiem brīvi izmantot mūsu patentu, un tagad drošības jostas ir pašsaprotama lieta kā visās kravas, tā arī vieglajās automašīnās. Varam pat teikt, ka ikvienā transportlīdzeklī ir kāda daļiņa "Volvo"," norāda "Volvo Trucks" satiksmes un produktu drošības direktors Karls Johans Almkvists. Tomēr, lai arī trīspunktu drošības jostas ir pazīstamas jau piecdesmit gadus, kravas automašīnu vadītāju skaits, kuri tās izmanto, dažās valstīs ir izteikti mazs. Piemēram, Zviedrijā jostas izmanto tikai 40% vadītāju, savukārt Francijā šo rādītāju ir izdevies palielināt līdz 80%, taču jāsaka, ka tikai ar stingriem normatīvajiem aktiem. "Volvo Trucks" veiktajos negadījumu pētījumos ir uzkrāta plaša informācija, kādas sekas ir drošības jostu nelietošanai. Statistikas dati liecina, ka tikai viens no 15 kravas automašīnu vadītājiem, kuri gājuši bojā uz Zviedrijas ceļiem pēdējo trīs gadu laikā, bija piesprādzējies. "Cilvēkam nav iebūvēta spidometra, tādēļ viņš diemžēl nejūt ātruma bīstamību, jo īpaši sēžot lielā transportlīdzeklī. Visā pasaulē ik gadu, nebūdami piesprādzējušies, iet bojā ievērojams skaits šoferu, taču šī viselementārākā drošības ierīce būtu varējusi glābt viņu dzīvības. Mēs vēlamies šo situāciju mainīt, kaut zinām - tas ir tikpat liels izaicinājums kā jaunu negadījumu novēršanai kalpojošu tehnoloģiju izstrāde," stāsta Karls Johans Almkvists. "Mūsu kravas automašīnas atgādina vadītājam par nepiesprādzētu drošības jostu, taču pašam vadītājam tomēr ir jāapzinās risks, ko viņš uzņemas, braucot nepiesprādzējies. Ja braucēju sadursmes brīdī neizsargā drošības josta, viņš tiek izsviests no sēdekļa, un tad pārējās drošības ierīces zaudē jēgu.