Daži īsi šausmu stāstiņi..
Daži īsi šausmu stāstiņi..
Tēvs piecēlās no sava saldā miega, un paņēmis bērnu monitoru, piegāja pie sava rakstāmgalda. Izdzirdējis, ka māte dzied šūpuļdziesmu mazulim, un saka : ''guli saldi, guli saldi.. ", jutās atvieglots, ka nav jāiet viņam. Kad pēkšņi atvērās āra durvis un viņa sieva ienāca mājā ar pārtiku.
Mamma man teica, lai es nekad neeju pagrabā, bet es gribēju redzēt, kas izdvesa tās skaņas no turienes. Tas izklausījās pēc kucēna, tāpēc es gribēju to redzēt un atvēru pagraba durvis, mazliet pagājis uz priekšu. Es neredzēju nekādu kucēnu, līdz ko mamma izrāva mani laukā un sāka kliegt uz manis. Viņa nekad nebija kliegusi uz mani, tāpēc tas man lika sākt raudāt. Tad viņa man iedeva cepumu un teica, lai es nekad netuvojos pagrabam. Es neprasīju kāpēc mazais puisis pagrabā, bez kājām un rokām, izdvesa skaņas kā kucēns.
Kad es vēl biju bērns, mana ģimene pārvācās uz lielu, vecu, divstāvīgu māju, ar lielām, tukšām istabām un čīkstošu grīdu. Abi mani vecāki strādāja, tāpēc es bieži biju viens, kad atnācu mājās no skolas. Vienā vakarā, kad es atnācu mājās, māja vēl aiz vien bija tumša. Es iesaucos : ''Mammu?" Un dzirdēju viņas balsi :"Jāāāaaaa?" Es uzkāpu uz otro stāvu, tāpēc es viņu pasaucu vēlreiz un atbildē bija tas pats "Jāaaaa? "Mēs vēl dekorējām māju, un es īpaši vēl nezināju kur orientēties un visus mājas kaktiņus, bet viņa bija kādā no istabām, tieši koridora beigās. Es jutos mazliet nobijies, bet sapratu, ka tas ir normāli, tāpēc skrēju tieši kur bija mamma, jo viņas klātbūtne mani nomierinātu un liktu justies labāk. Līdz ko es sniedzos pēc durvju kliņģa, es dzirdēju kā mājas durvis atverās un mana mamma iesaucās : "Mīļais, vai tu jau esi mājās?" Es palēcos uz atpakaļu, un skrēju lejā pie viņas, mazliet paskatījies uz atpakaļu, es redzēju kā tās durvis atveras un uz mani kāds skatās. Es nezināju, kas tas bija vai kurš, bet es to atcerēšos ilgi.
Mana meita mani piecēla 23:50 pagājušajā naktī. Es un mana sieva viņai aizbraucām pakaļ no viņas draudzenes dzimšanas dienas, aizvedām viņu mājās un nolikām gulēt. Mana sieva aizgāja uz guļamistabu, lai lasītu, kamēr es aizmigu , skatīdamies savu šovu. "Tēti.." : Viņa čukstēja, raustot manu kreklu. "Uzmini cik man nākošmēnes paliks gadu?" "Es nezinu, saulīt." Es teicu, kamēr uzvilku atpakaļ savas brilles. "Cik gadu? " : Viņa smaidīja un rādīja 4 pirkstus. Ir 7:30 no rīta. Mana sieva un es esam augšā gandrīz 8 stundas. Viņa vēl aiz projām atsakās teikt no kurienes dabūja tos pirkstus.
Es skatījos kā mans , nu jau drīz sievas tēvs, tur savas meitas roku , kamēr gāja pa kāzu eju. Asaras tecēja viņam pār vaigiem, jo fona mūzika atgādināja viņam , ka dažās minūtēs, viņš skatīsies kā es turu viņa meitas roku un velku tajā gredzenu. Viņš piegāja pie altāra un es paņēmu viņas roku, smaidot līdz ausīm. Šī bija labākā diena manā mūžā. Manas sievas tēvs nometās ceļos un lūdzās, lai es viņam atdodu viņa meitu. Es apskatījos uz viņu un teicu : "Aizveries, un beidz bojāt momentu. Ja tu apsēdīsies un izbaudīsi ceremoniju, varbūt es tev pateikšu kur ir pārējais viņas ķermenis."
Es tēmēju ieroci uz slimo mērgli, kurš nogalināja manu sievu. Viņš sāka raudāt, kā zinādams, kas tūlīt notiks. Es nospiedu gaili. Ja vien viņš runātu un mēģinātu šo atrisināt ar mani, varbūt viņš vēl būtu dzīvs. Galu galā, viņš piedzima tikai pirms dažām minūtēm.
4. - kaadus pirkstus? nesaprotu.
peedeejais ir vienkaarshi slimi.nav komentaaru